Kā viņi tik ātri piesaista: mīlestības bombardēšana, drāma un izlikta atklātība
Mīlestības bombardēšana piesaista ar ātrumu, intensitāti un izliktu vai stratēģisku atklātību: otrs ļoti ātri „atveras”, tu atveries pretī, un tas, ko pastāstīji, vēlāk kļūst par ieroci; atpazīt to var nevis pēc jūtu stipruma, bet pēc tempa, spiediena un tā, kas notiek ar tavu „nē”.
Īsumā
- Intensitāte nav pierādījums īpašai saiknei. Pārāk daudz, pārāk ātri, tad pirmais aukstums, scēna vai šķiršanās un atgriešanās, un apļi kļūst arvien ātrāki. Kontrasts starp pīķi un kritienu ir tas, kas piesien.
- Ātra tuvība bieži tiek radīta ar izliktu vai stratēģisku atklātību: traumas stāsts pirmajā randiņā, „es to nevienam neesmu stāstījusi”, glābēja loma. Tu atveries pretī, un tavas bailes, kauns, ģimene, bijušie un nauda vēlāk atgriežas strīdos.
- Tas notiek arī vīriešiem, bieži ar ļoti pievilcīgu un dramatisku partneri. Diagnoze nav svarīga. Svarīgs ir temps, spiediens un tas, kas notiek ar tavu „nē” un ar to, ko tu uzticēji.
Kas tas ir
Trešajā randiņā tu jau zini viņasviņasviņa bērnības sāpes. Pēc nedēļas jūs runājat par kopīgu dzīvokli. Pēc mēneša tu vairs īsti neatceries, kā dzīvoji pirms viņasviņasviņa. Pēc diviem mēnešiem viņaviņaviņš pirmo reizi pazūd uz trim dienām, un tev ir tāda sajūta, it kā kaut kas būtu izrauts no krūtīm.
To, kas notiek šādu attiecību sākumā, sauc par mīlestības bombardēšanu (angl. love bombing): pārāk daudz uzmanības, jūtu, komplimentu un solījumu pašā sākumā un tik ātri, ka tev nav laika apstāties un padomāt. Ja meklē angliski „love bombing”, atradīsi daudz vairāk materiāla, arī klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas video.
Stipra iemīlēšanās pati par sevi nav vardarbība. Daudzi pāri sākas strauji un paliek laimīgi. Mīlestības bombardēšana ir tad, kad straujums kalpo mērķim: ātri tevi piesaistīt, pirms tu paspēj redzēt, kas otrs ir, un pēc tam šo piesaisti izmantot. Parasti tas kļūst redzams tikai tad, kad nāk turpinājums: pēkšņs aukstums, kritika, sods, un tad atkal „kā sākumā”. Šis aplis atkārtojas atkal un atkal, un tas ir aprakstīts nodarbībā Cikls no sākuma līdz beigām.
Šajā nodarbībā ir trīs lietas, ko lielākā daļa tekstu internetā izlaiž:
- Cik dramatiski tas izskatās dzīvē. Nevis „viņš sūtīja ziedus”, bet nedēļas, kas apgriež otrādi visu tavu dzīvi.
- Kā piesaisti iestata ar izliktu vai stratēģisku atklātību. Otrs „atveras” pirmais, lai atvērtos tu.
- Kas notiek ar to, ko tu pastāstīji. Tavas bailes, kauns, ģimene, bijušie partneri un nauda.
Mehānisms ir viens un tas pats neatkarīgi no tā, kurš piesaista un kuru.
Internetā šis temats bieži izklausās kā sieviešu tēma: „kā atpazīt vīrieti, kurš tevi bombardē ar mīlestību”. Tas ir tikai viens stāsts. Ļoti bieži šādi piesaista sieviete, un mērķis ir vīrietis, nereti tieši tāds, kurš ir uzticams, labsirdīgs un grib palīdzēt. Tāpēc stāsti šajā nodarbībā ir par sievietēm, kuras šādi piesaista vīriešus.
Tas ir biežākais stāsts, ko par šo temu dzird: vīrietis, kurš sākumā ir ideāls, un sieviete, kura pēc gada nesaprot, kas ar viņu notika. Nereti mērķis ir tieši tāda sieviete, kura ir rūpīga, uzticas un grib palīdzēt. Tāpēc stāsti šajā nodarbībā ir par vīriešiem, kuri šādi piesaista sievietes.
Tas pats notiek arī viendzimuma pāros. Šajā nodarbībā ir arī stāsts par divām sievietēm.
Cik dramatiski tas var būt
Pirmās nedēļas
Mīlestības bombardēšanu parasti apraksta ar vienu teikumu: „daudz komplimentu un dāvanu”. Dzīvē tas izskatās daudz iespaidīgāk. Situācijas apkopotas no vairākiem stāstiem.
- Ziņas no rīta līdz naktij. Pirmais „labrīt” pienāk septiņos, pēdējais „ar labu nakti” divos naktī. Starp tiem ir desmitiem ziņu, balss ziņas, bildes. Ja tu stundu neatbildi, jo esi sapulcē, pienāk trīs jautājumi pēc kārtas: vai viss labi, kur tu pazudi, viņaviņaviņš jau sāk uztraukties. Tas izskatās pēc rūpēm. Tikai vēlāk tu pamani, ka tev vairs nav nevienas stundas, kas pieder tikai tev.
- „Dvēseles radinieks” pēc trim dienām. Viņa saka, ka nekad nevienu tā nav jutusi, ka tu esi tas, ko viņa gaidīja visu dzīvi.Viņa saka, ka nekad nevienu tā nav jutusi, ka tu esi tas, ko viņa gaidīja visu dzīvi.Viņš saka, ka nekad nevienu tā nav jutis, ka tu esi tā, ko viņš gaidīja visu dzīvi. Pēc trim dienām viņaviņaviņš tevi vēl nepazīst. Tev liekas, ka beidzot kāds tevi redz. Patiesībā otrs redz tēlu, ko pats ir uzbūvējis, un tu sāc dzīvot, lai tam tēlam atbilstu.
- Sekss un ķīmija, kas izslēdz prātu. Pirmās nedēļas ir kā drudzis: naktis bez miega, sekss, kādu tu nekad neesi piedzīvojispiedzīvojispiedzīvojusi, sajūta, ka jūsu ķermeņi viens otru pazīst. Tas, ko tu jūti, ir īsts. Bet tas neko nepasaka par to, kā šis cilvēks izturēsies, kad tu pirmo reizi pateiksi „nē”.
- Nākotne otrajā randiņā. Bērnu vārdi, kopīgs suns, ceļojums uz Portugāli vasarā, „mana mamma tevi dievinās”. Tie ir tukši nākotnes solījumi (angl. future faking): plāni, kas nerodas no kopā nodzīvota laika, bet kalpo tam, lai tev liktos, ka kopīgā nākotne jau ir sākusies.
- Tavas dzīves pārbūve. Treniņi atcelti, jo „mums ir tik maz laika kopā”. Draugi tevi redz reizi mēnesī. Tu brauc pie viņasviņasviņa uz citu pilsētu katru nedēļas nogali. Neviens to tieši neprasa. Tas vienkārši notiek, jo viss pārējais šķiet pelēks.
Bieži tev liekas, ka otrs ir tieši tāds kā tu: tā pati mūzika, tie paši sapņi, pat tās pašas sāpes. Dažreiz tā ir sakritība. Dažreiz tā ir spoguļošana (angl. mirroring), kad otrs atkārto tavu gaumi, sapņus un vērtības, lai izskatītos pēc tava ideālā pāra.
Pirmais aukstums
Parasti dažu nedēļu vai mēnešu laikā nāk pirmais lūzums. Tas var izskatīties dažādi.
- Pēkšņs klusums. Pēc simts ziņām dienā vairs nav nekā. Divas dienas. Tu pārlasi pēdējo saraksti un meklē, ko izdarīji nepareizi. Kad viņaviņaviņš atkal parādās, viņaviņaviņš izturas tā, it kā nekas nebūtu noticis, vai pasaka, ka „vajadzēja laiku sev”. Tu jūti tik lielu atvieglojumu, ka vairāk neko nejautā.
- Scēna. Draudzenes dzimšanas dienā tu parunājiesparunājiesparunājusies ar kolēģi. Mājupceļā ir asaras, kliegšana taksometrā, apsūdzība, ka tu uz citu skatījiesskatījiesskatījusies, aizcirstas durvis. Nākamajā rītā pienāk garš ziņojums par to, cik ļoti viņaviņaviņš baidās tevi zaudēt, un tad nāk kaislīga samierināšanās. Nākamajās ballītēs tu ar citām sievietēmar citām sievietēmar citiem vīriešiem runā īsāk. Neviens tev to nelika. Tu vienkārši negribi vēl vienu tādu nakti.
- Šķiršanās un atgriešanās. Trešajā mēnesī viņaviņaviņš uzraksta, ka tā vairs nevar, ka tu viņaiviņaiviņam nedod to, kas vajag, un bloķē tevi visur. Pēc piecām dienām divos naktī viņaviņaviņš stāv pie tavām durvīm un raud. Atgriešanās ir vēl intensīvāka par sākumu. Šo ievilkšanu atpakaļ sauc par hūveringu (angl. hoovering, no putekļusūcēja nosaukuma: tevi „iesūc” atpakaļ).
Viens klusums vai viena scēna vēl neko nepierāda. Cilvēki strīdas, un dažreiz kādam vajag laiku. Signāls ir tas, ka pēc lūzuma nekas netiek izrunāts, vaina paliek pie tevis un tas atkārtojas.
Apļi paātrinās
Sākumā labie posmi ilgst nedēļām, bet aukstums dienām. Pēc pusgada bieži ir otrādi: labais ilgst dažas stundas, bet kritieni nedēļām. Sākumā bija naktis bez miega un plāni par Portugāli. Tagad par „labu” skaitās vakars bez scēnas.
Tu vairs negaidi to, kas bija sākumā. Tu gaidi, lai tikai nebūtu slikti. Tas ir tas pats mehānisms, tikai atalgojums kļūst arvien mazāks, un piesaiste tik un tā kļūst stiprāka. Psiholoģijā atvieglojumu, kad kaut kas slikts beidzas, sauc par negatīvo pastiprinājumu (angl. negative reinforcement). Tev nekas netiek dots. Tev vienkārši uz brīdi pārstāj sāpēt.
„Spēcīgākā pievilkšanās manā dzīvē”
Daudzi, īpaši vīrieši, vēlāk saka: „Neviena mani nekad nav tā pievilkusi.” Un tāpēc viņi ilgi netic,Daudzi vīrieši vēlāk saka: „Neviena mani nekad nav tā pievilkusi.” Un tāpēc viņi ilgi netic,Daudzas sievietes vēlāk saka: „Neviens mani nekad nav tā pievilcis.” Un tāpēc viņas ilgi netic, ka kaut kas bija nepareizi. Ja tā bija tik stipri, tā taču bija īsta mīlestība? Ne obligāti. Lūk, kāpēc intensitāte jūtas kā dziļums.
- Ātrums nelaiž pie vārda prātu. Uzticēšanās parasti aug lēni: cilvēks ar laiku parāda, ka ir drošs. Mīlestības bombardēšana šo soli izlaiž. Tu jūti tuvību, kurai vēl nav pamata.
- Neparedzamība piesaista stiprāk. Ja labais nāk neregulāri, tu to sāc gaidīt, meklēt un pūlēties nopelnīt. To sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement), un to bieži salīdzina ar spēļu automātu: cilvēks spēlē tieši tāpēc, ka nezina, kurā reizē būs laimests.
- Kontrasts. Pēc trim dienām klusuma viņasviņasviņa atgriešanās jūtas kā labākais brīdis tavā dzīvē. Pīķis šķiet augstāks, jo pirms tā bija kritiens. Mierīgās attiecībās šādu pīķu nav, un tāpēc tās dažreiz šķiet „ne tik īstas”.
- Drāma izskatās pēc dziļuma. Asaras, greizsirdība, „bez tevis es nevaru elpot” šķiet pierādījums tam, cik stipras ir jūtas. Filmās mīlestība ir drāma. Dzīvē drāma bieži ir tikai drāma.
- Ķermenis to jūt kā atkarību. 2010. gadā Helēna Fišere (Fisher) ar kolēģiem pētīja nesen pamestus cilvēkus. Skatoties uz bijušā partnera bildi, viņiem aktivizējās smadzeņu zonas, kas saistītas ar atalgojumu un tieksmi. Pētījumā bija tikai 15 cilvēku, un tie nebija vardarbīgu attiecību upuri, tāpēc „tas ir kā narkotika” ir tēls, nevis diagnoze. Bet tas palīdz saprast, kāpēc ilgas jūtas fiziski.
- Ļoti pievilcīgs partneris. Ja otrs ir ļoti skaists un varētu būt ar jebkuru, tas, ka izvēlējās tieši tevi, pats par sevi ir kā balva. Bailes viņu zaudēt ir lielākas. Draugi saka „tev paveicās”, un tev ir kauns atzīt, ka mājās notiek kaut kas slikts. Vīrietim, kuram ir „tāda sieviete”, it kā nav tiesību sūdzēties.Vīrietim, kuram ir „tāda sieviete”, it kā nav tiesību sūdzēties.Sievietei, kurai ir „tāds vīrietis”, visi saka, ka viņai paveicās, un sūdzēties šķiet nepateicīgi.
Tātad pati intensitāte ir daļa no āķa, nevis pierādījums īpašai saiknei. Arī veselīgas attiecības var sākties ar lielu ķīmiju. Atšķirība ir tajā, kas notiek pēc tam: vai jūtas nomierinās un kļūst par stabilu siltumu, vai kļūst par šūpolēm, kurās tu vienmēr gaidi nākamo pīķi. Šādas šūpoles sauc arī par „karsts un auksts” (angl. hot and cold).
Ātra piesaiste ar izliktu atklātību
Parasti cilvēki atveras pakāpeniski. Pirmajā randiņā stāsta par darbu un ceļojumiem, pēc dažiem mēnešiem par ģimeni, vēl vēlāk par to, no kā kaunas. Katrs solis ir abpusējs: viens pastāsta nedaudz, otrs pastāsta nedaudz, un uzticēšanās aug, jo neviens to neizmanto.
Ātrā piesaiste šo kārtību apgriež. Otrs atveras ļoti daudz un ļoti ātri, un tu jūti, ka tev jāatbild ar to pašu.
- Traumas stāsts pirmajā randiņā. Stundu garš stāsts par vardarbīgu patēvu, par nodevību, par to, kā viņaviņaviņš gandrīz nomira. To dažreiz sauc par traumas izgāšanu (angl. trauma dumping): ļoti smagas pieredzes izstāstīšana cilvēkam, kuru tikko satiki. Svarīgi: bieži tā nav manipulācija. Cilvēki, kuriem sāp, dažreiz stāsta pārāk daudz. Jautājums ir, kam to pēc tam izmanto.
- „Es to nevienam neesmu stāstījusi.”„Es to nevienam neesmu stāstījusi.”„Es to nevienam neesmu stāstījis.” Šis teikums tevi padara par izredzēto. Tu jūties īpašs un reizē atbildīgs. Tu esi vienīgais, kurš zina, tātad vienīgais, kurš var palīdzēt.Tu jūties īpašs un reizē atbildīgs. Tu esi vienīgais, kurš zina, tātad vienīgais, kurš var palīdzēt.Tu jūties īpaša un reizē atbildīga. Tu esi vienīgā, kura zina, tātad vienīgā, kura var palīdzēt.
- Glābēja loma. Viņai ir problēmas: bijušais, kurš „joprojām viņai seko”, parādi, saimnieks, kurš liek izvākties, māte, kura sāpina.Viņai ir problēmas: bijušais, kurš „joprojām viņai seko”, parādi, saimnieks, kurš liek izvākties, māte, kura sāpina.Viņam ir problēmas: bijusī sieva, kura „neļauj redzēt bērnus”, parādi, priekšnieks, kurš viņu neciena, māte, kura sāpina. Tu kļūsti par glābēju. Labsirdīgam vīrietim tas bieži ir visstiprākais āķis, jo būt vajadzīgam ir labāk nekā būt iemīlētam.Labsirdīgam vīrietim tas bieži ir visstiprākais āķis, jo būt vajadzīgam ir labāk nekā būt iemīlētam.Rūpīgai sievietei tas bieži ir visstiprākais āķis, jo būt vajadzīgai ir labāk nekā būt iemīlētai. Glābējs pamazām kļūst atbildīgs par visām otra jūtām.
- Žēlums. Vēlāk, kad viņaviņaviņš tevi sāpina, nāk: „Tu zini, kas man ir bijis. Kā tu vari mani pamest?” ViņasViņasViņa sāpes kļūst par iemeslu, kāpēc tev nedrīkst būt robežu. To sauc par žēluma spēli (angl. pity play).
Vai stāsti ir izdomāti? Dažreiz jā. Bieži tie ir patiesi. Bet patiesu stāstu arī var izmantot stratēģiski. Tev nav jānoskaidro, vai patēvs tiešām bija. Tev jāskatās, kas notiek pēc tam, kad tu atveries.
- 1Ļoti ātra atklātībaJau pirmajos randiņos otrs izstāsta kaut ko ļoti personisku: sāpīgu bērnību, nodevību, „es to nevienam neesmu stāstījis”.
- 2Tu atbildi ar to pašuCilvēkam, kurš tev uzticas, gribas uzticēties pretī. Tu izstāsti savas bailes, kaunu, vājās vietas.
- 3„Mēs esam tik līdzīgi”Otrs spoguļo tavus sapņus, gaumi un sāpes. Rodas sajūta, ka esat pazīstami visu mūžu.
- 4Tiek savākta informācijaNemanāmi tiek uzzināts, kas tev sāp, no kā tu baidies, kas tevi padara vainīgu un kam tu uzticies.
- 5Vēlāk tas tiek izmantotsStrīdos, kritikā, nomelnošanā: tieši tās lietas, ko tu uzticēji, kļūst par ieročiem.
Informācijas vākšana
Kamēr tev šķiet, ka tevi beidzot sadzird, otrs uzzina, kur tev sāp. Parasti tas notiek nemanāmi: otrs ir brīnišķīgs klausītājs, uzdod daudz jautājumu, atceras katru sīkumu, saka, ka tu vari izstāstīt visu. Tas jūtas kā būt redzētam. Un normāls partneris arī jautā un klausās. Atšķirība parādās vēlāk.
Ko otrs uzzina:
- Tavas bailes. Ka tevi pametīs, ka tev nekas neizdosies, ka tu kļūsi kā tavs tēvs.
- Tavu kaunu. Neveiksmes darbā, ķermeni, seksu, atkarības ģimenē, depresiju.
- Ģimenes brūces. Tēvs, kurš nekad neuzslavēja. Māte, kura aizgāja. Brālis, kuru visi mīlēja vairāk.
- Bijušos. Kurš tevi krāpa, ko tu toreiz izdarīji nepareizi, kāpēc tev ir grūti uzticēties.
- Naudu. Cik tu pelni, cik esi parādā, par ko tev ir kauns, kas tev pieder.
- Tavus cilvēkus. Kam tu uzticies un kurš tev tic.
Kā tas atgriežas: strīdā tev atgādina tavu tēvu. Kritikā trāpa tieši tavā kaunā. Kad tu gribi aiziet, otrs saviem draugiem un taviem radiem stāsta, ka tev bija depresija un tev „nav viss kārtībā” (to sauc par nomelnošanu, angl. smear campaign). Tavs parāds kļūst par iemeslu, kāpēc otrs kontrolē tavus tēriņus. Vienīgais draugs, kuram uzticies, pēkšņi ir „slikta ietekme”.
Vienreizējs dzēlīgs teikums strīdā vēl nepierāda, ka tevi ir apzināti izspiegojuši. Cilvēki dusmās saka sliktas lietas. Signāls ir tas, ka tas atkārtojas, trāpa tieši tavās vājākajās vietās un nāk bez īstas atvainošanās vai ar atvainošanos, kas beidzas ar „bet tu pats”„bet tu pats”„bet tu pati”.
Kā tas izskatās
Visi stāsti ir apkopoti no vairākiem stāstiem.
Mārtiņam ir 34 gadi, viņš vada IT projektus Rīgā. Draugu ballītē viņš satiek Elīzu. Viņa ir ļoti skaista, uz viņu skatās visi, bet visu vakaru viņa runā tikai ar Mārtiņu. Pēc nedēļas viņa jau pārnakšņo, raksta visu dienu un saka, ka ar viņu pirmo reizi dzīvē jūtas drošībā. Otrajā randiņā viņa izdomā vārdu viņu nākotnes sunim. Trešajā nedēļā viņa raudot izstāsta par patēvu un saka, ka to nevienam nav stāstījusi. Mārtiņš pastāsta par mātes dzeršanu un par to, ka pēc iepriekšējās šķiršanās gāja pie psihologa. Sestajā nedēļā viņa draugu ballītē Elīza pazūd, un viņš atrod viņu raudam uz ielas: viņš esot viņu atstājis vienu. Taksometrā viņa kliedz. No rīta ir sekss un „piedod, es tevi vienkārši tik ļoti mīlu”. Trešajā mēnesī viņa ar īsziņu izbeidz attiecības un bloķē viņu. Pēc piecām dienām divos naktī viņa ir pie durvīm. Astotajā mēnesī strīdā viņa pasaka: „Tu esi tieši tāds pats kā tava māte. Tev vajag, lai visi tevi žēlo.” Mārtiņš jau pusgadu nav bijis treniņā. Draugi saka: „Ar tādu sievieti var arī paciest.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Temps. Kopīgas naktis, nākotnes plāni un „tikai tu” notika ātrāk, nekā Mārtiņš paspēja kaut ko par Elīzu uzzināt.
- Maiņa ar noslēpumiem. Elīzas stāsts par patēvu varbūt ir patiess. Bet tieši tas atvēra Mārtiņu, un pēc astoņiem mēnešiem viņa māte tika izmantota kā ierocis.
- Pievilcība kā pastiprinātājs. Viņam ir kauns sūdzēties, jo „tādai sievietei” viss tiek piedots. Draugi, paši to negribot, palīdz viņam palikt.
- Viņš atvainojas. Pēc katras scēnas samierināšanos sāk Mārtiņš, lai gan scēnu sāka Elīza.
Annai ir 31 gads, viņa ir grāmatvede Rīgā. Kolēģes dzimšanas dienā viņa satiek Kārli. Viņš ir pārliecināts un smieklīgs, visi uz viņu skatās, bet visu vakaru viņš runā tikai ar Annu. Nākamajā dienā uz biroju atnāk rozes. Pēc nedēļas viņš raksta no rīta līdz naktij un saka, ka tikai ar viņu var būt pats. Otrajā randiņā viņš runā par māju ar dārzu un izdomā vārdu viņu nākamajai meitai. Trešajā nedēļā viņš izstāsta par tēvu, kurš viņu sita, un saka, ka to nevienam nav stāstījis. Anna pastāsta par ēšanas traucējumiem pusaudzes gados un par to, ka tēvs aizgāja pie citas sievietes. Sestajā nedēļā draugu ballītē Anna pusstundu runā ar kādu kursabiedru. Mājupceļā Kārlis brauc pārāk ātri, sit ar dūri pa stūri un kliedz, ka viņa viņu pazemoja visu priekšā. No rīta ir brokastis gultā un „piedod, es vienkārši nevaru tevi zaudēt”. Trešajā mēnesī viņš nedēļu neatbild uz zvaniem. Tad parādās pie durvīm ar gredzenu. Astotajā mēnesī strīdā viņš pasaka: „Nav brīnums, ka tēvs tevi pameta. Ar tevi nevar izturēt.” Anna vairs neiet uz ballītēm bez viņa. Draudzenes saka: „Viņš taču tevi tā dievina.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Temps. Rozes, plāni par māju un „tikai tu” notika ātrāk, nekā Anna paspēja kaut ko par Kārli uzzināt.
- Maiņa ar noslēpumiem. Kārļa stāsts par tēvu varbūt ir patiess. Bet tieši tas atvēra Annu, un pēc astoņiem mēnešiem viņas tēvs tika izmantots kā ierocis.
- Iebiedēšana bez sitiena. Dūre pa stūri un pārāk ātra braukšana nav „tikai dusmas”. Tā ir ziņa: nākamreiz padomā, ar ko runā. Nākamajā ballītē Anna runā tikai ar viņu.
- Šarms kā vairogs. Draudzenes redz rozes un gredzenu, tāpēc Annai ir kauns stāstīt par to, kas notiek mašīnā.
- Atvainojas viņa. Pēc katras scēnas samierināšanos sāk Anna, lai gan scēnu sāka Kārlis.
Robertam ir 41 gads, viņš ir celtnieks, šķīries, viņam ir meita. Iepazīšanās lietotnē viņš satiek Kristīni no Liepājas. Jau otrajā telefona sarunā viņa izstāsta par bijušo, kurš viņu sita un joprojām raksta, un par parādiem, kas palikuši pēc viņa. Roberts, kurš visu mūžu visu salabo, samaksā viņas īri „tikai par vienu mēnesi” un katru nedēļas nogali brauc 200 kilometrus. Kristīne daudz jautā: kāpēc izjuka laulība, ko bijusī sieva darīja, cik viņš pelna, kāds viņam ir kredīts. Ceturtajā mēnesī Roberts pasaka, ka šajā nedēļas nogalē nebrauks, jo meitai ir koncerts. Kristīne raksta, ka viņš ir tieši tāds pats kā viņas bijušais, ka visi viņu pamet, un trīs dienas neatbild. Nākamajā strīdā viņa pasaka, ka bijusī sieva viņu pameta, jo viņš nespēj nevienu mīlēt. Roberta māsa pēkšņi saņem ziņu no Kristīnes, ka Roberts ir „kontrolējošs”.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Glābēja āķis. Kristīnes problēmas padarīja Robertu vajadzīgu. Nauda un braucieni ātri kļuva par pienākumu.
- Viņa „nē” tiek sodīts. Pirmā reize, kad Roberts izvēlējās savu meitu, beidzās ar apsūdzību un klusēšanu.
- Informācija atgriežas. Viņa šķiršanās sāpe tika pārvērsta viņa vainā, un viņa ģimenei tika pasniegta cita versija.
- Stāsts varēja būt patiess. Varbūt bijušais tiešām bija vardarbīgs. Tas nemaina to, kā Kristīne izturas pret Robertu.
Robertam ir 41 gads, viņš ir celtnieks, šķīries. Iepazīšanās lietotnē viņš satiek Kristīni no Liepājas. Jau otrajā telefona sarunā viņa izstāsta par bijušo, kurš viņu sita un joprojām raksta, un par parādiem, kas palikuši pēc viņa. Roberts, kurš visu mūžu visu salabo, samaksā viņas īri „tikai par vienu mēnesi” un katru nedēļas nogali brauc 200 kilometrus. Kristīne daudz jautā: kāpēc izjuka laulība, ko bijusī sieva darīja, cik viņš pelna, kāds viņam ir kredīts. Ceturtajā mēnesī Roberts pasaka, ka šajā nedēļas nogalē nebrauks, jo tēvam ir 70 gadu jubileja. Kristīne raksta, ka viņš ir tieši tāds pats kā viņas bijušais, ka visi viņu pamet, un trīs dienas neatbild. Nākamajā strīdā viņa pasaka, ka bijusī sieva viņu pameta, jo viņš nespēj nevienu mīlēt. Roberta māsa pēkšņi saņem ziņu no Kristīnes, ka Roberts ir „kontrolējošs”.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Glābēja āķis. Kristīnes problēmas padarīja Robertu vajadzīgu. Nauda un braucieni ātri kļuva par pienākumu.
- Viņa „nē” tiek sodīts. Pirmā reize, kad Roberts izvēlējās savu tēvu, beidzās ar apsūdzību un klusēšanu.
- Informācija atgriežas. Viņa šķiršanās sāpe tika pārvērsta viņa vainā, un viņa ģimenei tika pasniegta cita versija.
- Stāsts varēja būt patiess. Varbūt bijušais tiešām bija vardarbīgs. Tas nemaina to, kā Kristīne izturas pret Robertu.
Dacei ir 45 gadi, viņa ir medmāsa, šķīrusies, viņai ir dēls. Iepazīšanās lietotnē viņa satiek Guntaru no Jelgavas. Jau otrajā telefona sarunā viņš izstāsta, ka bijusī sieva viņu „izputināja”, neļauj redzēt bērnus un ka pēc šķiršanās palikuši parādi. Dace, kura visu mūžu rūpējas par citiem, aizdod viņam naudu „tikai līdz algai” un katru nedēļas nogali brauc pie viņa, tīra un gatavo ēst. Guntars daudz jautā: kāpēc izjuka viņas laulība, ko bijušais vīrs darīja, cik viņa pelna, vai dzīvoklis ir uz viņas vārda. Ceturtajā mēnesī Dace pasaka, ka šajā nedēļas nogalē nebrauks, jo dēlam ir izlaidums. Guntars raksta, ka viņa ir tieši tāda pati kā viņa bijusī, ka viņš nevienam nekad nav bijis svarīgs, un trīs dienas neatbild. Nākamajā strīdā viņš pasaka, ka vīrs viņu pameta, jo ar viņu nav iespējams dzīvot. Daces māsa pēkšņi saņem ziņu no Guntara, ka Dace ir „nestabila” un „iedzer”.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Glābējas āķis. Guntara problēmas padarīja Daci vajadzīgu. Aizdevumi un nedēļas nogales pie viņa ātri kļuva par pienākumu.
- Viņas „nē” tiek sodīts. Pirmā reize, kad Dace izvēlējās savu dēlu, beidzās ar apsūdzību un klusēšanu.
- Informācija atgriežas. Viņas šķiršanās sāpe tika pārvērsta viņas vainā, un viņas ģimenei tika pasniegta cita versija.
- Stāsts varēja būt patiess. Varbūt šķiršanās tiešām bija smaga. Tas nemaina to, kā Guntars izturas pret Daci.
Dacei ir 45 gadi, viņa ir medmāsa, šķīrusies. Iepazīšanās lietotnē viņa satiek Guntaru no Jelgavas. Jau otrajā telefona sarunā viņš izstāsta, ka bijusī sieva viņu „izputināja”, neļauj redzēt bērnus un ka pēc šķiršanās palikuši parādi. Dace, kura visu mūžu rūpējas par citiem, aizdod viņam naudu „tikai līdz algai” un katru nedēļas nogali brauc pie viņa, tīra un gatavo ēst. Guntars daudz jautā: kāpēc izjuka viņas laulība, ko bijušais vīrs darīja, cik viņa pelna, vai dzīvoklis ir uz viņas vārda. Ceturtajā mēnesī Dace pasaka, ka šajā nedēļas nogalē nebrauks, jo mātei ir 70 gadu jubileja. Guntars raksta, ka viņa ir tieši tāda pati kā viņa bijusī, ka viņš nevienam nekad nav bijis svarīgs, un trīs dienas neatbild. Nākamajā strīdā viņš pasaka, ka vīrs viņu pameta, jo ar viņu nav iespējams dzīvot. Daces māsa pēkšņi saņem ziņu no Guntara, ka Dace ir „nestabila” un „iedzer”.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Glābējas āķis. Guntara problēmas padarīja Daci vajadzīgu. Aizdevumi un nedēļas nogales pie viņa ātri kļuva par pienākumu.
- Viņas „nē” tiek sodīts. Pirmā reize, kad Dace izvēlējās savu māti, beidzās ar apsūdzību un klusēšanu.
- Informācija atgriežas. Viņas šķiršanās sāpe tika pārvērsta viņas vainā, un viņas ģimenei tika pasniegta cita versija.
- Stāsts varēja būt patiess. Varbūt šķiršanās tiešām bija smaga. Tas nemaina to, kā Guntars izturas pret Daci.
Laurai ir 27 gadi. Edgars nesūta simts ziņu dienā. Viņš klausās. Pirmajā mēnesī viņš uzdod detalizētus jautājumus un atceras visu: kā sauca viņas bijušo, kurš viņu krāpa, ka viņa kautrējas no sava ķermeņa, ka tēvs aizgāja, kad viņai bija astoņi. Viņš saka, ka neviens viņu tā nav sapratis. Piektajā nedēļā viņš ierosina dzīvot kopā, jo „tu tāpat visu laiku esi pie manis”. Ceturtajā mēnesī pie vakariņām viņš nopūšas par viņas otro porciju. Pēc strīda viņš mierīgi pasaka: „Nav brīnums, ka Rihards tevi krāpa.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Jānim ir 29 gadi. Līga nesūta simts ziņu dienā. Viņa klausās. Pirmajā mēnesī viņa uzdod detalizētus jautājumus un atceras visu: kā sauca viņa bijušo, kura aizgāja pie viņa labākā drauga, ka viņam ir kauns par savu algu, ka tēvs viņu bērnībā sauca par mīkstpēdiņu. Viņa saka, ka neviens viņu tā nav sapratis. Piektajā nedēļā viņa ierosina dzīvot kopā, jo „tu tāpat visu laiku esi pie manis”. Ceturtajā mēnesī draugu priekšā viņa pasmejas, ka Jānis „pelna kā students”. Pēc strīda viņa mierīgi pasaka: „Nav brīnums, ka Santa aizgāja pie īsta vīrieša.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Šī ir klusā versija. Nav ziedu lavīnas un nav nakts scēnu. Āķis ir uzmanība un sapratne, un galvenais darbarīks ir informācijas vākšana. Klusā versija nav vieglāka. To ir grūtāk nosaukt vārdā, jo „viņš taču nekad nekliedz”„viņa taču nekad nekliedz”„viņš taču nekad nekliedz”.
Ilzei ir 38 gadi, un viņa ir pirmajās attiecībās ar sievieti. Darbā un vecākiem viņa to vēl nav pastāstījusi. Anete jau pirmajā nedēļā saka, ka Ilze ir viņas pirmā īstā mīlestība, un pēc divām nedēļām ierosina dzīvot kopā. Ilze uztic Anetei visu: bailes no mātes reakcijas, to, ka priekšnieks ir konservatīvs. Pēc pirmā lielā strīda Anete saka: „Varbūt tavai mammai būtu interesanti uzzināt, kur tu pavadi nedēļas nogales.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Viendzimuma attiecībās visstiprākā svira bieži ir draudi atklāt otra orientāciju (angl. outing). To, ko Ilze uzticēja kā savu lielāko noslēpumu, Anete izmanto kā draudu. Kopiena ir mazāka, un cilvēku, kam droši pastāstīt, ir maz, tāpēc izeja šķiet vēl bīstamāka.
Arī ārpus romantikas
Situācijas ir dažādas, mehānisms ir viens.
- Jauns darbs. Priekšniece pirmajā nedēļā saka, ka tu esi labākais darbinieks, kāds viņai bijis, un stāsta par savām problēmām ar direktoru. Tu stāsti par savu kredītu. Pēc trim mēnešiem tu strādā brīvdienās, un katra kļūda tiek komentēta visu priekšā.
- Jauna draudzene. Draudzene, kura mēneša laikā kļūst par tavu tuvāko cilvēku, uzzina par tavu laulību visu un vēlāk to stāsta kopīgajiem paziņām.
- Jauns darbs. Priekšnieks pirmajā nedēļā saka, ka tu esi labākā darbiniece, kāda viņam bijusi, un stāsta par savām problēmām ar direktoru. Tu stāsti par savu kredītu. Pēc trim mēnešiem tu strādā brīvdienās, un katra kļūda tiek komentēta visu priekšā.
- Jauns draugs. Draugs, kurš mēneša laikā kļūst par tavu tuvāko cilvēku, uzzina par tavu laulību visu un vēlāk to stāsta kopīgajiem paziņām.
- Grupa vai kopiena. Jaunpienācēju apber ar siltumu un uzmanību (to dažreiz sauc par mīlestības bombardēšanu sektās), un siltums pazūd, tiklīdz tu uzdod neērtus jautājumus.
- Tiešsaistē. Sarakste, kas nedēļas laikā kļūst par „dvēseles radinieku”, bet satikties vienmēr kaut kas traucē, un tad parādās lūgums pēc naudas. Tā bieži sākas romantiskā krāpšana (angl. romance scam).
Veselīga intensitāte vai mīlestības bombardēšana?
Straujš sākums pats par sevi nav vardarbība. Lai atšķirtu, skaties uz piecām lietām:
- Kas notiek ar tavu „nē”. Vai to pieņem, vai par to soda?
- Vai temps ir abpusējs. Vai tev paliek vieta savai dzīvei, draugiem, miegam?
- Vai atklātība ir pakāpeniska un abpusēja. Vai tevi spiež atvērties ātrāk, nekā tu gribi?
- Kas notiek ar to, ko tu pastāstīji. Vai tas tiek sargāts vai izmantots?
- Vai siltums paliek arī tad, kad tu nedod to, ko otrs grib.
Tempa pārbaude
| Pēc pirmajiem mēnešiem | Veselīgi | Brīdinājuma zīme |
|---|---|---|
| Tava dzīve | Draugi, treniņi, laiks vienam paliek | Viss pārējais pazūd, „jo mums ir tik maz laika” |
| Atklātība | Pakāpeniska, abi zina līdzīgi daudz | Otrs par tevi zina visu, tu par otru maz vai tikai traģēdijas |
| Tavs „nē” | Tiek pieņemts | Pēc tā seko asaras, klusums vai apsūdzības |
| Lieli soļi | Kopā dzīvot, nauda, „mūžīgi” nāk pēc mēnešiem | Tie nāk pēc nedēļām, un tevi steidzina |
| Strīdi | Tiek izrunāti | Tiek „aizmirsti” ar kaisli vai sodīti ar klusumu |
| Tavi draugi | Ir satikuši otru, un tu klausies, ko viņi saka | Otrs no viņiem izvairās vai viņus nosauc par skaudīgiem |
| Tava sajūta | Mierīgāka nekā pirms attiecībām | Nervozāka, tu visu laiku skaties telefonā |
Kā uzvedas otrs
Godīgs cilvēks, kurš stipri iemīlas, arī var rakstīt daudz un runāt par nākotni. Bet, ja tu palūdz iet lēnāk, viņš vai viņaviņaviņš palēnina. Ja atklāj pārāk daudz, viņam vai viņai pašamviņai pašaiviņam pašam kļūst neērti. Tavs „nē” viņu var apbēdināt, bet ne sadusmot. Viņš vai viņaViņaViņš grib, lai tev paliek draugi un sava dzīve. Un laika gaitā kaisle kļūst par stabilu siltumu, nevis par šūpolēm.
Cilvēkam, kurš piesaista, lai kontrolētu, viss ir otrādi. Tempu nosaka viena puse. Tuvība ir līdzeklis. Pēc tava „nē” spiediens pieaug. Siltums pazūd tajā brīdī, kad tu vairs nedod to, ko otrs grib. Dažreiz tas ir apzināti, dažreiz tas ir ieradums. Tev tas neko nemaina: sekas ir tās pašas.
No malas draugi bieži redz vairāk. Viņi pamana, ka tevi gandrīz nevar satikt, ka tu visu laiku skaties telefonā, ka tu vairs nesmejies. Viņi var nezināt vārdu, bet viņi redz, kas ar tevi notiek.
Kas tas nav
- Divi cilvēki, kuri abi iemīlas ātri, abi saglabā savu dzīvi un abi ievēro otra „nē”.
- Cilvēks ar lielu trauksmi, kurš raksta daudz, bet sadzird tevi, kad tu saki, ka tas ir par daudz.
- Cilvēks, kurš agri pastāsta kaut ko sāpīgu, jo tas ir svarīgi, bet neprasa tev atbildēt ar to pašu.
- Viena scēna pēc ļoti smagas dienas, par kuru otrs atvainojas un kura neatkārtojas.
- Cilvēks ar psihisku slimību, kuram ir epizode, bet kurš uzņemas atbildību un meklē palīdzību.
Bipolāri traucējumi vai robežstāvoklis? Nepareizais jautājums
Vīrieši, kuri izgājušiVīrieši, kuri izgājušiSievietes, kuras izgājušas cauri šādām attiecībām, bieži meklē vienu vārdu, kas visu izskaidrotu. Visbiežāk tas ir „bipolāra” vai „robežstāvoklis”. Saprotams: šāds vārds sola skaidrību. Bet tas ir nepareizais jautājums, un lūk, kāpēc.
Bipolāri traucējumi ir garastāvokļa slimība, nevis manipulācijas stratēģija. Cilvēkam ar bipolāriem traucējumiem (angl. bipolar disorder) mēdz būt depresijas epizodes un epizodes ar ļoti pacilātu vai aizkaitinātu garastāvokli, maz miega un pārgalvīgu rīcību, kas ilgst dienām vai nedēļām. Šādā epizodē cilvēks var būt ļoti intensīvs. Bet epizode skar visu viņa dzīvi, darbu, miegu un naudu, nevis ir vērsta pret tevi. Tā neprasa vākt tavus noslēpumus un izmantot tos strīdā. Un to ārstē.
Lielākā daļa cilvēku ar robežstāvokļa personības traucējumiem nevienu nesāpina. Robežstāvokļa personības traucējumi (angl. borderline personality disorder, BPD) nozīmē ļoti stipras, ātri mainīgas jūtas un lielas bailes tikt pamestam. Tas var padarīt attiecības vētrainas. Bet ļoti daudzi cilvēki ar BPD paši ir pārdzīvojuši vardarbību, un vairāk sāpina sevi nekā citus. BPD ārstē, piemēram, ar dialektisko uzvedības terapiju (angl. dialectical behaviour therapy, DBT). Upuriem pašiem dažreiz nepareizi piedēvē BPD, jo pēc gadiem vardarbīgās attiecībās viņi ir satraukti un „emocionāli”.
Daudziem cilvēkiem, kuri tā dara, nav nekādas diagnozes. Viņi ir apburoši, strādā, viņiem ir draugi, un neviens speciālists viņus nekad nav redzējis.
Tevi sargā nevis diagnoze, bet uzvedības atpazīšana. Skaties uz tempu, uz spiedienu, uz to, kas notiek ar tavu „nē”, un uz to, kas notiek ar to, ko tu uzticēji. Tās ir lietas, kuras tu vari redzēt pats, bez neviena ārsta.
Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki, kuri tā uzvedas, pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „drošs”. Un arī otrādi: diagnoze nav atļauja tevi sāpināt. Cilvēks ar diagnozi, kurš ārstējas, atvainojas un ievēro tavu „nē”, ir pavisam kas cits nekā cilvēks, kurš ar diagnozi attaisno visu.
Nosaukums nav svarīgs. Svarīgs ir tas, kas notiek atkal un atkal. Ja šis aplis ir tavā dzīvē, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, tāpēc ceļš uz priekšu ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši. Kā to izdarīt, ir aprakstīts nodarbībā Drošības plāns. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai traks esi tu. Ja tā notiek, šis apjukums pats ir signāls: lasi par gāzlaitingu (kad tev atkārtoti liek šaubīties par savu atmiņu un prātu; angl. gaslighting) un nodarbību Apjukums ir simptoms.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Pēc pirmā mēneša tev bija sajūta, ka pazīsti viņu visu mūžu, bet tagad tu īsti nevari pateikt, ko par viņu zini.
- Tu izstāstīji par sevi vairāk nekā jebkad jebkuram cilvēkam, un tagad daļa no tā atgriežas strīdos.
- Tu atceries sākumu kā spēcīgāko pievilkšanos savā dzīvē un joprojām gaidi, kad tas atgriezīsies.
- Tev ir grūti pateikt „nē”, jo zini, kas sekos.
- Draugi tevi redz retāk, un, kad redz, jautā, vai viss kārtībā.
- Tu vairāk laika pavadi, domājot par otra noskaņojumu, nekā par savu dzīvi.
Ko tu vari darīt
- Palēnini tempu apzināti. Nepiekrīti lieliem soļiem pirmajos mēnešos: dzīvot kopā, kopīga nauda, atslēgas, ceļojumi uz nedēļu. Ne tāpēc, ka otrs noteikti ir bīstams, bet tāpēc, ka laiks ir vienīgais veids, kā redzēt, kāds cilvēks ir, kad ir noguris, dusmīgs vai neapmierināts.
- Pārbaudi mazu „nē” agri. Atsaki kaut ko nesvarīgu: šovakar ne, šo filmu ne, šajā nedēļas nogalē tev ir savi plāni. Normāls cilvēks pateiks „labi”. Ja pēc maza „nē” seko asaras, klusums vai apsūdzības, tu uzzini ļoti daudz, un par zemu cenu.
- Stāsti personisko pakāpeniski. Tu nevienam neesi parādā savu stāstu tikai tāpēc, ka otrs izstāstīja savu. Vari pateikt, ka par to pastāstīsi, kad jūs labāk pazīsiet viens otru.
- Skaties, kas notiek ar to, ko pastāstīji. Vai tas paliek starp jums? Vai tas parādās jokos, kritikā vai strīdos? Vai par to uzzina citi? Tas ir viens no skaidrākajiem signāliem.
- Pajautā drauga skatu. Izvēlies vienu cilvēku, kurš tevi pazīst ilgi, un pajautā: „Kā es tev izskatos pēdējos mēnešos?” Un klausies, pat ja tas ir nepatīkami.
- Turi izejas plānu. Sava nauda, savs mājoklis vai vieta, kur palikt, savi draugi. Ja attiecības jau ir tālu un ir bijuši draudi vai kontrole, nepaziņo par aiziešanu, kamēr nav plāna. Draudu gadījumā zvani 112, arī tad, ja tu esi vīrietis un draud sievietearī tad, ja tu esi vīrietis un draud sievietearī tad, ja tev šķiet, ka „tas vēl nav nekas nopietns”. Krīžu tālrunis 116 123 strādā visu diennakti, bez maksas, arī krieviski un angliski, un tur zvana arī vīriešiun tur zvana arī vīriešiun tur tevi uzklausīs bez nosodījuma. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā.
Ja pēc šī teikuma otrs palēnina, tas ir labs signāls. Ja tas izraisa scēnu, arī tas ir signāls.
Pārbaudi, kas notiek tavās attiecībāsPašpārbaude, 5 minūtes Kā droši aizietDrošības plāns soli pa solimMīti
Iedziļinies
- Termini: mīlestības bombardēšana, idealizācija, spoguļošana, žēluma spēle, karsts un auksts, neparedzams pastiprinājums, tukši nākotnes solījumi, hūverings, robežstāvokļa personības traucējumi.
- Viss aplis no sākuma līdz beigām: Cikls no sākuma līdz beigām.
- Kāpēc pēc tam ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne.
- Kā droši aiziet: Drošības plāns.
- Ja tu esi vīrietis un tev pāri dara sieviete: Vīrieši kā upuri.
Saistīts
Avoti
- Dutton, D. G., & Painter, S. L. (1981). Traumatic bonding: The development of emotional attachments in battered women and other relationships of intermittent abuse. Victimology, 6, 139–155.
- Fisher, H. E., Brown, L. L., Aron, A., Strong, G., & Mashek, D. (2010). Reward, addiction, and emotion regulation systems associated with rejection in love. Journal of Neurophysiology, 104(1), 51–60.
- American Psychiatric Association (2022). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, Fifth Edition, Text Revision (DSM-5-TR).
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.