Neuzticības brūce: kad „es neesmu kā citi” kļūst par slazdu
Neuzticības brūce ir iemācīta pārliecība, ka cilvēki sāpina; narcisistiska persona to izmanto, pacietīgi spēlējot „to vienīgo, kurš ir citādāks”, pēc tam tavas pamatotās aizdomas nosauc par „tavu traumu”, un nodevība pēc tam sāp divkārt, jo apstiprina brūci un liek šaubīties par savu spriedumu.
Īsumā
- Neuzticības brūce rodas no agrākas vardarbības, meliem vai nodevības. Tā nav vājums: tā ir mācība, ko tevi piespieda iemācīties. Bet tā ir durvis, pa kurām var ienākt tieši tas, no kā tu sargājies.
- Mīlestības bombardēšana šeit nav steidzīga. Tā ir pacietīga: „es gaidīšu, cik vajag”, telefons uz galda, dusmas uz taviem bijušajiem, „man tu vari ticēt”. Kad tu beidzot uzticies, tavas aizdomas tiek pārdēvētas par „tavām uzticēšanās problēmām”.
- Nodevība pēc tam sāp divreiz: tev atkal ir nodarīts pāri, un brūce saka „es taču teicu”. Dziedēšana nav pilnīga uzticēšanās vai pilnīga neuzticēšanās, bet uzticēšanās, kas aug no faktiem un laika.
Brūce: „cilvēki sāpina”
Šis ir viens no rakstiem sērijā par to, kā mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) un traumatiskā saikne (angl. trauma bond) tiek pielāgota tieši tavai vecajai sāpei. Visas brūces un pašpārbaude ir kopsavilkuma lapā Brūces un āķi.
Pamats ir psihologa Džefrija Janga (Jeffrey Young) modelis. Viņš aprakstīja dziļas, agri iemācītas pārliecības par sevi un citiem, ko sauc par agrīnajām shēmām (angl. early maladaptive schemas), un uz tām balstīto shēmu terapiju (angl. schema therapy). Tas ir klīnisks darba modelis, nevis diagnoze tev. Mēs to izmantojam, jo tas labi izskaidro, kāpēc dažiem cilvēkiem vienas un tās pašas frāzes trāpa tik precīzi.
Neuzticības brūce (Janga modelī to sauc par neuzticības un vardarbības shēmu, angl. mistrust/abuse) ir iekšēja pārliecība: cilvēki sāpina, melo, izmanto, un, ja tu atslābsti, tu samaksāsi.
No kurienes tā rodas
Parasti šai pārliecībai ir ļoti reāls pamats.
- Bērnībā. Vecāks, kurš sita, kliedza vai pazemoja. Vecāks, kurš meloja, solīja un nepildīja, bija mīlošs no rīta un bīstams vakarā. Pieaugušais, kurš izmantoja bērna uzticēšanos. Skola, kur tevi gadiem apsmēja, un pieaugušie, kuri to neredzēja vai negribēja redzēt.
- Agrākās attiecībās. Partneris vai partnere, kas krāpa gadiem, un visi apkārt zināja. Bijušais, kurš sita. Draugs, kurš izstāstīja tavu noslēpumu. Biznesa partneris, kurš aiznesa naudu. Šķiršanās, kurā tev pastāstīja tādu versiju par tevi, kurai ar tevi nebija nekā kopīga.
Psiholoģe Dženifera Freida (Jennifer Freyd) pētīja, kāpēc nodevība no tuva cilvēka sāp citādi nekā sāpes no sveša. Kad sāpina tas, no kura tu esi atkarīgs, prāts bieži „neredz” nodevību, jo redzēt būtu vēl bīstamāk. To sauc par nodevības traumu (angl. betrayal trauma). Tāpēc daudzi ar šo brūci vienlaikus neuzticas nevienam un tomēr ilgi nepamana, kad viņus sāpina tieši tuvākais cilvēks.
Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē
Neuzticības brūce nav tikai „es nevienam neticu”. Tā izpaužas vairākos veidos, un bieži vienā cilvēkā tie mijas.
- Modrība. Tu pamani katru neatbilstību, tonis tev pasaka vairāk nekā vārdi, tu iepriekš izspēlē, kā kāds varētu tevi pievilt. To sauc par pārmērīgu modrību (angl. hypervigilance). Tā nogurdina.
- Distance. Tu turi cilvēkus rokas stiepiena attālumā. Stāsti par sevi maz. Kad kāds ir pārāk labs, tev kļūst neērti.
- Pārbaudes. Tu nemanāmi pārbaudi cilvēkus: vai viņi turēs vārdu, vai izstāstīs citiem, vai paliks.
- Pazīstamā sāpe. Un paradokss: pie cilvēka, kurš sāpina, tev ir kaut kā pazīstami. Mierīgs, uzticams cilvēks šķiet aizdomīgs vai garlaicīgs, bet tas, kurš ir neparedzams, liekas „īsts”. Ne tāpēc, ka tu gribi sāpes. Tāpēc, ka tās ir tev zināmas, un zināmais jūtas drošāk nekā nezināmais. Par šo tieksmi atkārtot to, kas reiz sāpēja (angl. repetition compulsion), vairāk ir nodarbībā Kāpēc tas atkārtojas.
Ko šajā brūcē „nolasa” manipulators
Cilvēkam, kurš meklē kontroli, tu no ārpuses izskaties kā grūts mērķis: piesardzīgs, aizvērts, aizdomīgs. Tieši tāpēc tava uzticēšanās ir tik „vērtīga”. Ja kāds ir izlauzies cauri tavām sienām, tu viņu aizstāvēsi ilgāk un stiprāk nekā jebkurš cits. Tavas uzticēšanās iegūšana ir trofeja.
Un vēl svarīgāk: tev jau ir gatavs izskaidrojums katrai savai aizdomai. „Tās ir manas vecās traumas.” To var izmantot pret tevi. Ja katra tava pamatota aizdoma tiek nosaukta par tavu brūci, tu pamazām pārstāj uzticēties savām acīm. Tieši tas ir šīs brūces lielākais risks.
Kā mīlestības bombardēšana tiek tēmēta šajā brūcē
Šī brūce ilgojas pēc viena: pēc cilvēka, kuram beidzot var ticēt. Un tieši to tev piedāvā. Svarīgi: šeit mīlestības bombardēšana bieži nav steidzīga un skaļa, kā aprakstīts nodarbībā Kā viņi tik ātri piesaista. Tā ir pacietīga. Jo steiga tevi atbaidītu.
Pirmais kontakts: „es redzu tavu sienu un respektēju to”
Otrs pamana tavu piesardzību un to neapstrīd. Gluži otrādi, to demonstratīvi ciena.
Normāls cilvēks arī var tā pateikt. Atšķirība parādās vēlāk: vai pacietība ir īsta un paliek, vai tā ir ieguldījums, par kuru vēlāk tev izrakstīs rēķinu.
Pirmās nedēļas: pierādījumi
Tā vietā, lai tevi apbērtu ar ziediem, tevi apber ar pierādījumiem. Tas ir tieši tas, ko tava brūce prasa.
- Caurspīdīguma teātris. „Še, mans telefons, skaties, ko gribi.” Paroles, atrašanās vieta, „man nav noslēpumu”. Tu to nekad neesi prasījis vai prasījusiprasījisprasījusi, bet tas ir tik atvieglojoši, ka tu atslābsti.
- Nevainojama precizitāte. Sākumā viņš vai viņaviņaviņš vienmēr ir laikā, vienmēr zvana, kad solīja, dara tieši to, ko teica. Tava modrība meklē kļūdu un neatrod.
- Dusmas uz taviem pāridarītājiem. Viņš vai viņaViņaViņš dusmojas uz tavu bijušo vai tavu tēvu stiprāk nekā tu. Tas jūtas tā, it kā beidzot kāds būtu tavā pusē.
- Ticība tavam stāstam. Daudziem ar šo brūci neviens nekad nav pateicis vienkāršu teikumu: „Es tev ticu.” Tas ir spēcīgākais āķis no visiem.
- Spoguļošana. Otrs pēkšņi arī ir piedzīvojis nodevību, arī „nevienam neuzticas”, arī saprot tevi bez vārdiem. Kad otrs atkārto tavas vērtības un sāpes, lai izskatītos pēc tava pāra, to sauc par spoguļošanu (angl. mirroring).
„Mēs” posms: „tikai man tu vari ticēt”
Tad nāk pagrieziens, kuru grūti pamanīt, jo tas izklausās pēc rūpēm. Ja cilvēki sāpina un otrs ir vienīgais, kurš nesāpina, tad loģiski visi pārējie ir aizdomīgi.
- Tava draudzene „noteikti tev skauž”.
- Tava māsa „vienmēr ir bijusi pret tevi”.
- Kolēģis, ar kuru tu runā, „grib tevi izmantot”.
- „Tu taču pats zini, kādi ir cilvēki.”„Tu taču pats zini, kādi ir cilvēki.”„Tu taču pati zini, kādi ir cilvēki.” Tava brūce piekrīt.
Tā izolācija (angl. isolation) šajā brūcē neizskatās pēc aizlieguma. Tā izskatās pēc sargāšanas. Un tā lieliski sader ar to, ko tu jau domā par pasauli.
Vīrietim ar šo brūci tas bieži izskatās tā: viņa ir vienīgā, kurai viņš ir izstāstījis par māti, kura meloja, vai par bijušo, kura aizgāja pie drauga. Viņa to sargā kā dārgumu. Un pamazām viņa sāk norādīt, kurš no viņa draugiem „skatās uz viņu”, kurš „tevi nicina aiz muguras” un kāpēc viņa māsai nevajag stāstīt par jūsu strīdiem.
Sievietei ar šo brūci tas bieži izskatās tā: viņš ir vienīgais, kuram viņa ir izstāstījusi par tēvu vai par bijušo, kurš viņu sita. Viņš to sargā kā dārgumu. Un pamazām viņš sāk norādīt, kura draudzene „tevi izmanto”, kurš kolēģis „grib tevi pievākt” un kāpēc viņas mammai nevajag stāstīt par jūsu strīdiem.
Kā uz šīs brūces tiek būvēta traumatiskā saikne
Traumatiskā saikne ir stipra pieķeršanās cilvēkam, kurš tev dara pāri. Tā rodas, kad sāpes mijas ar atvieglojumu atkal un atkal un nevar paredzēt, kad būs kas. Pētnieki Dons Datons (Donald Dutton) un Sjūzena Peintere (Susan Painter) to aprakstīja jau pirms vairākiem gadu desmitiem. Vispārīgi par to ir nodarbībā Traumatiskā saikne. Šeit ir tas, kā tā tiek piegriezta tieši neuzticības brūcei.
1. Tavas aizdomas kļūst par „tavu traumu”
Tas ir galvenais āķis. Kad tu pamani melus vai kaut ko, kas nesaskan, tev atbild nevis ar faktiem, bet ar tavu pagātni.
Pēc laika tu sāc sev teikt to pašu. Kad sev iestāsti, ka tas, ko redzi, ir tikai tavs izdomājums, to sauc par pašgāzlaitingu (angl. self-gaslighting). Gāzlaitings (angl. gaslighting) ir tad, kad tev atkārtoti liek šaubīties par savu atmiņu, redzēto un prātu. Cilvēks ar neuzticības brūci tam ir īpaši pakļauts, jo viņam jau ir teikts, ka viņa neuzticība ir „slimīga”.
2. „Tu man atdevi savu uzticību. Neņem to atpakaļ.”
Uzticēšanās tev maksāja ļoti dārgi. Tev bija jāpārvar viss, ko dzīve tev iemācīja. Atzīt, ka tā bija kļūda, nozīmē atzīt, ka brūcei bija taisnība. Un ka tu pats esi „ielaidis”pats esi „ielaidis”pati esi „ielaidusi” tieši to, no kā sargājies. Šī doma ir tik smaga, ka daudzi izvēlas vēl mazliet paciest, tikai lai to nav jādomā. Šādu slazdu, kad jau tik daudz ieguldīts, ka žēl atkāpties, sauc par ieguldījuma slazdu (angl. sunk cost).
3. Vienīgais drošais cilvēks
Kad visi pārējie ir „aizdomīgi”, aiziet nozīmē palikt pasaulē, kur neviens nav drošs. Otrs to ļoti labi zina un to arī saka.
4. Sargs, kurš mierina no paša nodarītām sāpēm
Pēc katras reizes, kad tevi sāpina, tas pats cilvēks atgriežas sarga lomā: apskauj, mierina, saka, ka pasaule ir nežēlīga, bet vismaz jums ir vienam otrs. Mierinājums no tā, kurš sāpināja, ir ļoti stiprs piesaistes mehānisms. Tev nav kur citur iet ar šīm sāpēm.
5. Neparedzamais labais
Nedēļu viss ir kā sākumā: precīzi, godīgi, telefons uz galda. Tad pēkšņi pazūd diena, un stāsts nesaskan. Tad atkal nedēļa perfektas uzticamības. Šo neregulāro mijas ritmu sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement). Tavas brūces gadījumā balva ir nevis dāvana, bet pierādījums, ka tomēr var ticēt. Tu to gaidi un gaidi.
Un atceries: saiknei nekas nav jādod. Pietiek ar to, ka otrs ir briesmīgs un pēc tam kādu brīdi nav briesmīgs. Diena bez meliem jūtas kā dāvana.
6. Parāds
Tavā brūcē tas trāpa precīzi: tu jau domā, ka ar tevi „ir grūti”. Tagad tev par to ir jāmaksā ar klusēšanu.
| Viņu gājiens | Kam tas kalpo | Ko tas nodara tev | Kā to pamanīt |
|---|---|---|---|
| „Es neesmu kā citi” | Novieto sevi ārpus aizdomām | Tu sāc pārbaudīt visus, tikai ne šo cilvēku | To saka daudz un ļoti agri, nevis parāda ar laiku |
| Telefons un paroles uz galda | Pierāda godīgumu ar vienu žestu | Tava modrība atslābst | Vēlāk caurspīdīgums prasīts tikai no tevis |
| Dusmas uz taviem pāridarītājiem | Iegūst sarga lomu | Beidzot kāds ir tavā pusē | Dusmas ir lielākas nekā tavējās un kļūst par stāstu par otru |
| „Citi tev nav droši” | Izolē | Tev paliek viens cilvēks | Katram tavam draugam atrodas vaina |
| „Tās ir tavas traumas” | Aizvieto atbildi uz faktu ar tavu pagātni | Tu pārstāj ticēt savām acīm | Uz konkrētu jautājumu nav konkrētas atbildes |
| Mierinājums pēc nodarītā | Padara sevi par vienīgo patvērumu | Sāpes un mierinājums nāk no viena avota | Pēc sāpēm nav izrunāšanas, tikai „mēs pret pasauli” |
Kā tas izskatās
Abi stāsti ir apkopoti no vairākiem stāstiem.
Andrim ir 37 gadi, viņš ir elektriķis Valmierā. Viņa māte bērnībā meloja par visu, no naudas līdz tam, kur tēvs ir. Bijusī sieva viņu krāpa trīs gadus. Pēc šķiršanās viņš gandrīz nevienu nelaiž tuvumā. Ievu viņš satiek draugu kāzās. Viņa ir mierīga, nesteidzas un pirmajā mēnesī saka: „Es redzu, ka tevi ir sāpinājuši. Man nekas nav jāsteidzina.” Otrajā mēnesī viņa pati iedod viņam savu telefona paroli. Viņa dusmojas uz viņa bijušo sievu stiprāk nekā viņš. Ceturtajā mēnesī viņa pasaka, ka viņa labākais draugs Juris esot pie viņas „piesities” un ka Andrim labāk turēties no viņa pa gabalu. Andris to nepārbauda. Astotajā mēnesī viņš redz ziņas no kāda vīrieša, kas nesaskan ar viņas stāstu. Viņš mierīgi pajautā. Ieva raud: „Es tev atdevu visu, bet tu mani vienalga redzi kā viņu. Tev vajag pie psihologa.” Nākamajās nedēļās viņa ir atkal perfekta. Andris sāk kaunēties par savām aizdomām un pārstāj jautāt. Juris viņam vairs nezvana.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Pacietība bija ieguldījums. Ieva nesteidzās, jo steiga Andri būtu atbaidījusi. Viņas lēnums bija daļa no plāna vai ieraduma, nevis cieņa pret viņa tempu. To var redzēt pēc tā, kas notika, kad viņš sāka jautāt.
- Telefona parole bija žests, nevis vienošanās. Tā deva Andrim sajūtu, ka viss ir redzams. Vēlāk viņam pašam jāattaisnojas par katru jautājumu.
- Vienīgais draugs, kurš varētu kaut ko pamanīt, tika atdalīts ar stāstu, ko Andris nepārbaudīja, jo „cilvēki taču tādi ir”.
- Aizdomas tika pārdēvētas par traumu. Konkrētas ziņas tā arī netika izskaidrotas.
Elīnai ir 32 gadi, viņa ir farmaceite Rīgā. Viņas tēvs mājās sita māti, un pirmais nopietnais draugs viņu grūda pret sienu. Viņa ilgi dzīvo viena un saka, ka tā ir drošāk. Raivi viņa iepazīst lietotnē. Viņš nesteidzina tikšanos, raksta mierīgi un pirmajā randiņā pasaka: „Tev man nekas nav jāpierāda. Es neesmu kā tie, kas tevi sāpināja.” Pēc mēneša viņš dalās ar savu atrašanās vietu telefonā „lai tu būtu mierīga”. Kad viņa pastāsta par tēvu, viņš saka, ka neviens viņai vairs neko nenodarīs. Trešajā mēnesī viņš sāk dalīt arī viņas atrašanās vietu, „lai es zinātu, ka tu esi drošībā”. Draudzene Līva, pie kuras Elīna pēc darba iet uz kafiju, esot „slikta ietekme”. Sestajā mēnesī strīdā viņš sit ar dūri pa galdu tik stipri, ka saplīst krūze. Elīna sastingst. Viņš uzreiz ir blakus, apskauj un saka: „Piedod. Tu zini, ka es nekad tev nedarītu pāri. Es neesmu tavs tēvs.” Kad viņa vēlāk to piemin, viņš saka, ka viņa „visur redz savu tēvu” un ka viņai vajag pie speciālista.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Sarga loma. Raivis no sākuma nostājās starp Elīnu un pasauli. Tas jutās pēc drošības, bet pamazām kļuva par uzraudzību.
- Caurspīdīgums apgriezās. Viņa atrašanās vieta telefonā bija dāvana. Viņas atrašanās vieta kļuva par prasību.
- Iebiedēšana bez sitiena. Dūre pa galdu nav „tikai dusmas”. Elīnai tā ir tieši tā pati sajūta, ko bērnībā, un Raivis to zina.
- Viņas bailes tika pārdēvētas par traumu. Tas, ka viņa sastinga, ir normāla ķermeņa reakcija uz reālām briesmām, nevis „pagātnes redzēšana visur”.
Kā noniecināšana atver to pašu brūci
Pēc idealizācijas nāk noniecināšana (angl. devaluation): posms, kad otrs pamazām vai pēkšņi sāk tevi kritizēt, apsūdzēt un izturēties pret tevi ar nicinājumu. Katrai brūcei tas izskatās nedaudz citādi. Šeit tev atņem tieši to, ko iedeva: drošību un pierādījumus.
- Meli un krāpšana. Tas, no kā tu sargājies visu dzīvi, notiek tieši tur, kur tu atslābi.
- Trešais cilvēks. Otrs piemin, cik kāds cits ir uzticams, pievilcīgs, saprotošs. Tā ir triangulācija (angl. triangulation): kad attiecībās apzināti ievelk trešo cilvēku, lai tu justos nedroši un cīnītos par vietu.
- Tavi noslēpumi tiek izstāstīti. Stāsts par tavu tēvu vai bijušo pēkšņi ir zināms kopīgiem draugiem, ar citu pieskaņu. To sauc par nomelnošanu (angl. smear campaign).
- Vaina par nodevību tiek likta tev. „Tu mani ar savām aizdomām iedzini citai rokās.” „Ja tu man ticētu, man nevajadzētu melot.”
Sāpes dubultojas. Tevi atkal ir sāpinājuši, un tavā galvā atskan brūces balss: „Es taču teicu. Cilvēkiem nevar ticēt.” Klāt nāk kauns, ka tu atslābi. Un vēl viens slānis: tev ir teikts, ka tavas aizdomas bija „slimība”, tāpēc tu vairs nezini, vai vari uzticēties pat sev.
Tāpēc aiziešana šķiet kā pati brūce. Aiziet nozīmē atzīt, ka nav neviena, kam ticēt. Daudzi paliek nevis tāpēc, ka tic otram, bet tāpēc, ka nespēj izturēt šo secinājumu. Svarīgi zināt: tas, ka šis cilvēks tevi nodeva, nepierāda, ka visi nodod. Tas pierāda tikai to, ka tu satiki cilvēku, kurš šo brūci izmantoja. Kad pārkāpj šo robežu cilvēks, no kura tu esi atkarīgs, dažreiz rodas īpaša pieķeršanās, ko sauc par nodevības saikni (angl. betrayal bond).
Pēc izmešanas (angl. discard), kad otrs tevi pēkšņi pamet vai atstumj, un pēc tam nākošā hūveringa (angl. hoovering), kad tevi mēģina ievilkt atpakaļ, šī brūce ir vēl jutīgāka. Ja otrs atgriežas ar „tagad es esmu mainījies” vai „mainījusies”„tagad es esmu mainījusies”„tagad es esmu mainījies”, tas ir tas pats piedāvājums vēlreiz: „es beidzot būšu tas uzticamais”.
Agrīnās brīdinājuma zīmes šai brūcei
Neviena zīme viena pati neko nepierāda. Signāls ir tas, ka vairākas no tām sakrīt un atkārtojas.
- Otrs ļoti agri un ļoti bieži uzsver, ka ir „citāds”, „ne tāds kā visi”, „vienīgais godīgais”.
- Uz taviem bijušajiem vai tavu ģimeni otrs dusmojas vairāk nekā tu, un par to runā arvien biežāk.
- Tev tiek piedāvāti lieli pierādījumi pašā sākumā: paroles, atrašanās vieta, „jautā, ko gribi”, pirms tu kaut ko prasi.
- Tevi steidzina uzticēties, bet lēni un pacietīgi, ar tādiem teikumiem kā „kad tu beidzot man ticēsi”.
- Otrs ļoti ātri uzzina tavu nodevības vai vardarbības stāstu un to atceras labāk par tevi.
- Parādās stāsti par to, ka kāds tavs draugs vai radinieks tevi „izmanto”, „skauž” vai „ir pie tevis piesities”.
- Tavs parasts jautājums tiek nosaukts par „uzticēšanās problēmām” vai „tavu traumu”.
- Caurspīdīgums pamazām kļūst vienpusējs: tev jāatskaitās, bet otrs vairs ne.
- Pēc strīda otrs tevi mierina, bet par pašu notikumu nerunā.
- Tu sāc justies vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga, ka vispār kaut ko pamani.
- Tu pamani, ka otram uzticies vairāk nekā visiem, kas tevi pazīst gadiem.
Parastam partnerim var būt kāda no šīm lietām. Cilvēks, kuru sāpināja, arī var dusmoties uz tavu bijušo. Atšķirība ir virzienā: vai tas tevi padara brīvāku un tuvāku citiem, vai vientuļāku un atkarīgāku no viena cilvēka.
Aizsardzība un dziedēšana
Neuzticības brūci neizdziedē, iemācoties uzticēties visiem. Un neizdziedē, nevienam neuzticoties. To dziedē uzticēšanās, kas aug no faktiem un laika. Janga modelī runa ir par to, lai pamatvajadzība pēc drošības tiktu apmierināta tā, ka tā vairs nav durvis manipulatoram.
Kā apmierināt vajadzību pēc drošības pašam
- Kalibrēta uzticēšanās. Uzticēšanos nevar dot visu uzreiz. Tā ir kā kredīts: maza summa, redzi, kā to atdod, nedaudz vairāk. Nevienam nav tiesību prasīt, lai tu uzticies ātrāk.
- Fakti atsevišķi no bailēm. Kad kaut kas nesaskan, uzraksti: „Ko es redzēju? Ko man pateica? Kas sakrīt, kas nesakrīt?” Tas palīdz atšķirt veco sāpi no jauna fakta. Abi var būt vienlaikus.
- Vairāki droši cilvēki, nevis viens. Ja visa tava uzticēšanās ir vienā cilvēkā, tev ir ļoti viegli nodarīt pāri. Divi vai trīs cilvēki, kuri tevi pazīst ilgi, ir labākā aizsardzība.
- Tavs „es redzu” ir derīgs. Tev ir tiesības pamanīt un jautāt. Normāls partneris uz mierīgu jautājumu atbild ar faktiem, nevis ar tavu bērnību.
Tempa un uzticēšanās pārbaudes
- Lēns temps pirmos mēnešus. Nekādu kopīgu kontu, paroļu apmaiņas un dzīvošanas kopā pirmajos mēnešos. Arī tad, ja otrs to piedāvā pats.
- Mazs jautājums, skaties uz atbildi. Uzdod parastu, konkrētu jautājumu par kaut ko, kas nesaskan. Normāls cilvēks paskaidro, varbūt nedaudz sadusmojas un nomierinās. Ja tev pretī nāk tava pagātne, tā ir svarīga informācija.
- Iepazīstini ar saviem cilvēkiem. Ļauj draugiem otru satikt un pajautā viņu viedokli. Skaties, vai otrs ir priecīgs par taviem draugiem vai atrod iemeslus no viņiem izvairīties.
- Pārbaudi stāstu par citiem. Ja otrs tev saka, ka kāds tavs draugs ir pie viņa „piesities” vai par tevi runā, pajautā draugam pats. Mierīgi.
- Sava nauda un dokumenti. Pase, bankas pieeja, svarīgi dokumenti un rezerves nauda paliek tavā kontrolē. Tas nav neuzticības akts. Tā ir pieaugušo dzīves higiēna.
Dziedēšana ilgtermiņā
- Terapija, kas saprot traumu. Shēmu terapija un uz traumu vērsta terapija strādā tieši ar šādām pārliecībām. Terapeits var palīdzēt atšķirt, kad tava neuzticība tevi sargā un kad tā tevi izolē.
- Jauna pieredze ar drošiem cilvēkiem. Brūce mainās tikai ar pieredzi. Ne ar pārliecināšanu, bet ar desmitiem mazu reižu, kad kāds tur vārdu un tev nav jāmaksā par uzticēšanos.
- Līdzjūtība pret savu modrību. Tava modrība tevi kādreiz izglāba. Tu vari tai pateikt paldies un pamazām iemācīties to regulēt, nevis nomest.
Ja tu jau esi iekšā
Ja lasot tu atpazīsti savas attiecības, pirmais solis nav izdomāt, vai otrs ir narcists. Pirmais solis ir tava drošība.
- Neizsaki visu uzreiz. Ja ir bijuši draudi vai iebiedēšana, nepaziņo par aiziešanu, kamēr nav plāna. Skaties Drošības plāns.
- Atjauno vienu saikni. Uzraksti vienam cilvēkam, kuru esi pazaudējis vai pazaudējusipazaudējispazaudējusi. Nevajag visu izstāstīt. Vajag, lai tev būtu kāds ārpus šīm attiecībām.
- Pieraksti faktus. Datums, kas notika, kas tika teikts. Tas palīdzēs tev atšķirt faktu no „tavas traumas” un var noderēt vēlāk.
- Zvani. Ārkārtas situācijā 112. Krīžu tālrunis 116 123 strādā visu diennakti, bez maksas, arī krieviski un angliski. Tur zvana arī vīrieši.Tur zvana arī vīrieši, kuriem pāri dara sieviete.Tur tevi uzklausīs bez nosodījuma. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā.
Vīriešiem ir īpaši grūti to pateikt skaļi, jo „vīrietis taču nevar baidīties no sievietes”. Var. Un tas nav retums. Vairāk par to nodarbībā Vīrieši kā upuri.
Kā izvēlēties speciālistu
Ne katrs psihologs vai terapeits Latvijā, tāpat kā citur, ir mācījies par narcistisko vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi (angl. coercive control). Labi domājošs speciālists bez šīm zināšanām var nodarīt kaitējumu, it īpaši cilvēkam ar neuzticības brūci. Ja tev saka „tev vienkārši jāiemācās uzticēties partnerim” vai iesaka pāru terapiju ar to, kurš tev dara pāri, tas ir slazds. Ar vardarbīgu cilvēku godīga saruna nestrādā tā kā ar normālu cilvēku. Tā tiek izmantota pret tevi, un kopīga sesija var palielināt briesmas.
Pārbaudi:
- Vai speciālists tev tic, neliekot to pierādīt?
- Vai zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne un pastāvīga kontrole?
- Vai nespiež uz kopīgām sesijām vai „samierināšanos”?
- Vai runā par tavu drošību un to, ko tu redzi?
Ja pēc sesijām tu jūties vēl trakāks vai trakāka, vainīgs vai vainīgavēl trakāks, vainīgsvēl trakāka, vainīga, vai tevi stumj atpakaļ pie otra, tā ir zīme meklēt citu speciālistu, nevis zīme, ka problēma esi tu. Kamēr meklē: ASV klīniskā psiholoģe Dr. Ramani Durvasula ir viena no pazīstamākajām ekspertēm par narcistisko vardarbību. YouTube kanāls DoctorRamani un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024). Viss ir angļu valodā.
Vai tas ir narcists?
Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Nosaukums nav svarīgs. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tavas aizdomas regulāri tiek pārvērstas par tavu slimību un tu esi palicis vai palikusi vienspalicis vienspalikusi viena ar vienu cilvēku, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš uz priekšu ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai traks vai trakatrakstraka esi tu. Ja tā notiek, šis apjukums pats ir signāls: lasi par gāzlaitingu un nodarbību Apjukums ir simptoms.
Mīti
Iedziļinies
- Visas brūces un pašpārbaude: Brūces un āķi.
- Radniecīgas brūces: Pamešanas brūce, Kauna brūce, Glābēja brūce.
- Kā šādi cilvēki izvēlas un pārbauda: Kā viņi izvēlas upurus.
- Pirmo nedēļu ātrums: Kā viņi tik ātri piesaista un Pirmie mēneši.
- Kā atšķirt mīlestību: Mīlestība vai….
- Kāpēc ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne.
- Kāpēc tas atkārtojas: Kāpēc tas atkārtojas.
- Termini: pārmērīga modrība, nodevības saikne, triangulācija, spoguļošana.
- Viņas taktikas kopumā: Kad narciste ir sieviete.
- Viņa taktikas kopumā: Kad narcists ir vīrietis.
Saistīts
Avoti
- Young, J. E., Klosko, J. S., & Weishaar, M. E. (2003). Schema Therapy: A Practitioner's Guide. New York: Guilford Press.
- Young, J. E., & Klosko, J. S. (1993). Reinventing Your Life. New York: Plume.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field.
- Dutton, D. G., & Painter, S. L. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
- Freyd, J. J. (1997). Violations of power, adaptive blindness and betrayal trauma theory. Feminism & Psychology, 7(1), 22–32.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.