Paklausības brūce: kad tavs vārds neskaitās
Paklausības brūce ir iemācīta pārliecība, ka tavas vēlmes un tavs „nē” neskaitās un ka drošāk ir pakļauties; narcistisks cilvēks to izmanto, sākumā piedāvājot atvieglojumu – „es visu izlemšu tavā vietā” –, un pēc tam šos lēmumus pamazām pārvērš par kontroli pār visu tavu dzīvi, kurā katrs tavs „nē” tiek sodīts.
Īsumā
- Brūce saka: „Mans vārds neskaitās. Ja iebildīšu, būs sliktāk.” Tā parasti rodas mājās, kur viedokli sodīja vai kur bija jāpielāgojas kāda dusmām. Tā nav vājums, un tā nav diagnoze.
- Mīlestības bombardēšana te izskatās pēc drošas rokas: otrs visu izlemj, visu nokārto, un tev beidzot nekas nav jāizvēlas. Pēc tam lēmumi kļūst par noteikumiem, un tavs „nē” tiek sodīts.
- Aizsardzība: katru dienu pieņemt mazus lēmumus bez citu atļaujas, pārbaudīt, kas notiek ar tavu „nē”, un paturēt savā ziņā naudu, dokumentus, darbu un draugus.
Brūce: „mans vārds neskaitās”
Restorānā tev jautā, ko tu gribi, un tu saki: „Man vienalga, izvēlies tu.” Tev nav vienalga. Tu vienkārši vairs neatceries, kā ir, kad tava izvēle ir svarīga. Tu piekrīti, pamāj, piekāpies, un vakarā tev nav spēka, it kā visu dienu būtu nesti maisi. Dusmas, kuras tu neizteici, kaut kur paliek.
Šajā sērijā mēs runājam par brūcēm: dziļām pārliecībām par sevi un citiem, kas rodas agri, kad kāda svarīga vajadzība netika apmierināta. Psihologs Džefrijs Jangs (Jeffrey Young) tās aprakstīja kā agrīnās neadaptīvās shēmas (angl. early maladaptive schemas) un izveidoja shēmu terapiju (angl. schema therapy). Tas ir klīnisks modelis, ar ko strādā terapeiti, nevis diagnoze tev. Kopskats par visām brūcēm ir nodarbībā Brūces un āķi.
Janga modelī šī brūce saucas pakļaušanās (angl. subjugation). Tā ir tad, kad tu atdod kontroli citiem, jo jūti, ka tev nav izvēles: lai izvairītos no dusmām, soda vai tā, ka tevi pametīs. Jangs izšķir divas puses. Tu apspied savas vēlmes („ko es gribu, nav svarīgi”) un savas jūtas, visvairāk dusmas („ja es dusmošos, notiks kaut kas slikts”). Vienkāršiem vārdiem brūce saka: „Mans vārds neskaitās. Ja iebildīšu, būs sliktāk.”
Tā atšķiras no atkarības brūces, kas saka „es viens pats netieku galā”. Cilvēks ar paklausības brūci bieži lieliski tiek galā. Viņš vienkārši netic, ka viņa balsij ir tiesības skanēt. Un tā atšķiras no nepietiekamības brūces, kas saka „mīlestība ir jānopelna”. Te galvenais nav nopelnīt. Galvenais ir nesadusmot.
No kurienes tā nāk
- „Tāpēc, ka es tā teicu.” Mājās, kur jautājums „kāpēc?” skaitījās nekaunība un viedoklis tika sodīts ar kliegšanu, klusumu vai pēreni.
- Vecāks ar neparedzamām dusmām. Tu iemācījies lasīt soļus gaitenī un balss toni. Drošāk bija neko negribēt.
- „Vieglais bērns”. Ģimenē, kur kāds bija slims, dzēra vai bija ļoti nervozs, tev nebija vietas ar savām vajadzībām. Tava loma bija netraucēt.
- Vecāks, kurš visu izlēma tavā vietā. Drēbes, pulciņus, draugus, profesiju. Ne vienmēr ļaunprātīgi. Bet tu tā arī neiemācījies izvēlēties.
- Stingri kontrolēta vide. Reliģiska kopiena, sporta komanda vai skola, kurā paklausība bija galvenā vērtība.
- Vēlāk dzīvē. Iepriekšējās attiecības ar kontrolējošu partneri. Priekšnieks, kurš pazemoja par katru iebildumu.
Daudziem vīriešiem tas nāk no mājām, kur bija dominējoša māte, kuras dusmām un asarām visi pielāgojās, vai tēvs, pret kuru nedrīkstēja iebilst. Puika iemācās: „neradi problēmas”, „piekāpies, citādi būs skandāls”. Pieaugušais vīrietis pēc tam sievietes dusmas uztver kā vētru, kuru vienkārši jāpārlaiž, un savu viedokli atstāj pie durvīm.
Daudzām sievietēm to māca vēl vienā slānī: „nestrīdies ar tēti”, „esi pieklājīga”, „ko cilvēki teiks”. Meitenei, kura iebilst, saka, ka viņa ir histēriska, nepateicīga vai „pārāk daudz grib”. Pieaugusi sieviete pēc tam vīrieša pārliecību bieži uztver kā drošību, bet savu iebildumu kā kaut ko, par ko būs jāatvainojas.
Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē
Un tā izpaužas ikdienā:
- tu bieži saki „man vienalga” un pēc tam klusībā jūti aizvainojumu;
- tev ir grūti pateikt, ko tu gribi, pat sev;
- tu jūti atvieglojumu, kad kāds cits izlemj;
- dusmas nāk ārā citādi: nogurums, galvassāpes, „aizmiršana”, kavēšanās vai pēkšņs sprādziens pēc mēnešiem klusuma;
- tu automātiski izdabā, lai citam nebūtu slikts garastāvoklis. To sauc par izpatikšanas reakciju (angl. fawn response), un tā ir izdzīvošanas stratēģija, nevis rakstura vājums;
- tev bieži ir sajūta, ka dzīvo kāda cita dzīvi.
Ko manipulatīvs cilvēks šajā cilvēkā nolasa
Cilvēks, kurš grib kontrolēt, redz, ka tu atkāpies, nevis strīdies. Ka tu saki „kā tu gribi”. Ka tavs „nē” ir kluss un ātri pārvēršas par „nu labi”. Ka tu atvainojies par savām vēlmēm. Vairāk par to, kā izvēlas mērķus: Kā viņi izvēlas upurus.
Kāpēc šī brūce viņiem ir „noderīga”? Tāpēc, ka tu nepretosies. Vēl vairāk: sākumā tu pat pateiksi paldies par to, ka kāds pārņem vadību. Un tāpēc, ka apspiestās dusmas agri vai vēlu izlaužas. Tad tavu vienīgo sprādzienu var pasniegt kā pierādījumu, ka „vardarbīgais esi tu”. To sauc par reaktīvo vardarbību (angl. reactive abuse).
Kā mīlestības bombardēšana tiek tēmēta uz šo brūci
Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu pašā sākumā, tik ātri, ka tu nepaspēj apstāties. Vispārīgi tā aprakstīta nodarbībā Kā viņi tik ātri piesaista. Uz paklausības brūci tā tēmē ar vienu piedāvājumu: „Tev vairs nekas nav jāizlemj. Es par visu parūpēšos.”
Cilvēkam, kuram katra izvēle ir smaga un katrs konflikts biedē, tas ir kā nolikt smagu somu. Tas neizskatās pēc kontroles. Tas izskatās pēc spēka, pārliecības un rūpēm.
Pirmais kontakts: kāds, kurš zina
Otrs ir pārliecināts. Izvēlas vietu, pasūta ēdienu, izplāno vakaru. Un bieži tas ir labi izdarīts. Tev nekas nav jāmin.
Pārliecība pati par sevi nav brīdinājuma zīme. Daudziem cilvēkiem patīk plānot un rūpēties. Svarīgi ir tas, kas notiek, kad tu vienreiz izvēlies citādi.
Pirmās nedēļas: atvieglojums
Otrs nokārto lietas, ar kurām tu mēnešiem nespēji tikt galā. Piezvana saimniekam. Salabo mašīnu vai atrod meistaru. Izdomā, kā runāt ar tavu māti. Tev ir sajūta, ka beidzot kāds tevi sargā. Bieži otrs to pat saka: „Neviens tev vairs neko nediktēs.” Ironiski, jo tieši diktēt ir tas, kas sekos.
Sākumā otrs arī piekrīt visam, ko tu saki, un atkārto tavus uzskatus. To sauc par spoguļošanu (angl. mirroring). Tev liekas, ka tevi sadzird pirmo reizi mūžā, un tāpēc vēl vieglāk atdod stūri.
Kā tas bieži izskatās, ja otrs ir sieviete: viņa pārņem tavu sociālo dzīvi („tavi draugi ir mīļi, bet mēs taču gribam laiku divatā”), tavu garderobi („tagad tu izskaties pēc vīrieša”), jūsu brīvdienu plānus un to, pie kā braucat svētkos. Tas nāk ar smaidu un maigumu, un tev liekas, ka tā ir rūpēšanās.
Kā tas bieži izskatās, ja otrs ir vīrietis: viņš pārņem naudas lietas („tev nav jāuztraucas par rēķiniem”), mašīnu, dzīvesvietas izvēli un saka „tu esi mana princese, tev nekas nav jādara”. Tas nāk ar pārliecību un dāvanām, un tev liekas, ka tā ir drošība.
„Mēs” posms: „mēs” nozīmē „es”
Pēc dažiem mēnešiem tu dzirdi „mēs izlēmām”, bet neatceries, kad tas tika izlemts. Kopīgs dzīvoklis, jo „tā ir vienkāršāk”. Kopīgs konts, jo „tā ir loģiski”. Tavi plāni klusām aizstāti ar kopīgajiem, kurus izlēma viens. Piedāvājums tiek izpildīts burtiski: otrs tiešām izlemj visu.
Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta traumatiskā saikne
Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir spēcīga pieķeršanās cilvēkam, kurš tev dara pāri. Mehānisms izskaidrots nodarbībā Traumatiskā saikne. Uz paklausības brūces to būvē ar šiem āķiem:
- Lēmumi kļūst par noteikumiem. Tas, kas sākās kā „es izvēlēšos restorānu”, kļūst par to, ko tu vilksi mugurā, ar ko tiksies, cik tērēsi un kad atbildēsi uz telefonu. Pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi, kas notiek pa mazam gabaliņam, angļu valodā sauc par coercive control. Sociologs Evans Stārks (Stark) aprakstīja, ka to var paveikt arī bez neviena sitiena.
- Tavs „nē” tiek sodīts. Klusums, dusmas, asaras, aizcirstas durvis, auksts nicinājums. Katrs sods apstiprina to, ko brūce jau zina: tavs vārds neskaitās.
- Paklausība nes mieru. Kad tu piekāpies, dusmas beidzas, un pienāk mierīgs vakars. Nekas labs netiek dots. Vienkārši apstājas sliktais. Šo atvieglojumu, kad kaut kas slikts beidzas, psiholoģijā sauc par negatīvo pastiprinājumu (angl. negative reinforcement). Tas piesien tikpat stipri kā dāvanas, un tāpēc tev var likties, ka tavās attiecībās nekad nebija nekā „bombardējoša”.
- Tu atradini sevi no izvēlēšanās. Sākumā tas bija atvieglojums. Pēc gada tu vairs nespēj izlemt pat to, ko nopirkt veikalā, bez jautāšanas. To sauc par iemācīto bezpalīdzību (angl. learned helplessness): cilvēks pārstāj mēģināt, jo pieredze ir iemācījusi, ka tas neko nemaina.
- Nauda un dokumenti. Otrs „pārvalda” algu, tava karte ir pie otra, pase „drošībā seifā”, parole no tava telefona ir „kopīga”. To sauc par ekonomisko vardarbību (angl. economic abuse). Aiziešana kļūst ne tikai emocionāli, bet arī praktiski grūta.
- Vainas svira. „Es visu daru tavā labā, un tu vēl iebilsti?” „Pēc visa, ko es tev esmu devis vai devusidevusidevis.” Tavs iebildums tiek pārvērsts par nepateicību.
- Tavas dusmas kā ierocis. Kad tu pēc mēnešiem klusuma beidzot uzkliedz, tas tiek atcerēts gadiem, stāstīts draugiem, dažreiz nofilmēts. Tu sāc baidīties no savām dusmām vairāk nekā no otra.
- Izolācija, kas pielāgota tavai brūcei. Otrs izlemj, ar ko tu tiecies: „tava māsa tev tikai jaucas”, „tavi draugi tevi izmanto”. Brūce to pieņem: tik un tā ne tev to lemt.
- Dzīve kā pa olām. Tu visu laiku pārbaudi, vai otram ir labs garastāvoklis, pirms kaut ko pasaki. To sauc par staigāšanu kā pa olām (angl. walking on eggshells). Tās ir tās pašas bailes, ko tu pazini bērnībā, tikai tagad tu dzīvo ar tām katru dienu.
Soli pa solim: „Cik jauki, ka kāds izlemj.” Tad: „Vieglāk piekrist.” Tad: „Man vispirms jāpajautā.” Tad: „Es vairs nezinu, ko es gribu.” Un beidzot: „Kur es iešu, ja pat nezinu, kā samaksāt rēķinu un kur ir mana pase?”
Kā noniecināšana atver to pašu brūci
Noniecināšana (angl. devaluation) ir posms, kurā tev parāda, ka tu esi mazāk vērts. Uz šīs brūces tā ir īpaši nežēlīga, jo otrs sāk nicināt tieši to paklausību, ko pats radīja: „Tev nav sava viedokļa.” „Ar tevi ir garlaicīgi.” „Tu nespēj pats neko izlemt.” Bet, kad tu tomēr pasaki savu viedokli, seko dusmas: „Kas tev iekrita galvā?” Tu nevari uzvarēt: ja klusē, tu esi tukša vieta, ja runā, tev pārmet nepateicību. Šādu slazdu, kurā katra atbilde ir nepareiza, sauc par dubulto slazdu (angl. double bind).
Brūces teikums „mans vārds neskaitās” kļūst burtisks. Otrs runā tavā vietā ar ārstu, ar tavu ģimeni, ar bērnu skolotāju. Pagātne tiek pārrakstīta: „Tu patspatspati to gribēji.” Tava pieredze tiek apšaubīta, līdz tu vairs nezini, kam ticēt.
Beigās var nākt izmešana (angl. discard): otrs aiziet, nosaucot tevi par „cilvēku bez mugurkaula”. Vai arī paliek, bet izturas pret tevi kā pret funkciju.
Tāpēc aiziešana jūtas kā pati brūce. Lai aizietu, tev jāizdara tieši tas, ko brūce aizliedz: jāpieņem savs lēmums un jāpasaka skaļš „nē”. Tas modina vecās bailes. Un tu nezini, kā dzīvot bez norādījumiem. Tad pienāk ziņa: „Nāc atpakaļ, es visu nokārtošu.” To sauc par hūveringu (angl. hoovering, no putekļusūcēja nosaukuma: tevi „iesūc” atpakaļ). Tas ir tas pats sākotnējais piedāvājums, tikai tagad tu jau zini, ko tas maksā.
Ja tu esi vīrietis un piekāpies no bailēm, ka viņa aizies vai atradīs citu, par to ir atsevišķa nodarbība: Zem tupeles no bailēm.
Viņu gājieni un ko tie nodara tev
| Viņu gājiens | Kam tas kalpo | Ko tas nodara tev | Kā to pamanīt |
|---|---|---|---|
| Izvēlas visu jau pirmajās tikšanās reizēs | Pārbaudīt, vai tu atdosi stūri | Atvieglojums, sajūta, ka tevi sargā | Tavs „varbūt citur” tiek pārspēts, nevis sadzirdēts |
| Nokārto tavas problēmas | Kļūt neaizstājamam | Tu pārstāj risināt savas lietas | Pēc tam tev tiek atgādināts, cik daudz tev izdarīts |
| „Mēs izlēmām” | Aizstāt tavus lēmumus ar saviem | Tu vairs neatceries, ko tu gribēji | Tu nevari atcerēties, kad teici „jā” |
| Sods par „nē” | Iemācīt, ka iebilst ir bīstami | Tu klusē jau iepriekš | Pēc mazas atteikšanās nāk klusums vai dusmas |
| Miers pēc piekāpšanās | Piesiet ar atvieglojumu | Paklausība jūtas kā drošība | Labās dienas ir tās, kurās tu neiebildi |
| Kontrole pār naudu un dokumentiem | Padarīt aiziešanu praktiski neiespējamu | Tu nezini, kas tev pieder | Tev jāprasa atļauja vai jāatskaitās par pirkumiem |
| Nicina tavu paklausību | Panākt, ka jebkurš tavs variants ir nepareizs | Iekšā ir tukšums un vaina | Klusēt ir slikti, runāt arī ir slikti |
| „Nāc atpakaļ, es visu nokārtošu” | Iesūkt tevi atpakaļ | Atkrīti, kad izvēles kļūst par smagu | Ziņa nāk, kad tev jāpieņem pirmie patstāvīgie lēmumi |
Kā tas izskatās
Stāsti apkopoti no vairākiem stāstiem.
Emīlam ir 39 gadi, viņš ir veterinārārsts. Bērnībā mājās valdīja māte, un tēvs vienmēr teica: „Nestrīdies ar mammu, citādi būs skandāls.” Karīna sākumā ir kā svaigs gaiss. Viņa zina, kur iet, ko ēst, kā ģērbties, un viss, ko viņa izvēlas, ir skaisti. Pēc pusgada viņa ir izlēmusi, ka Emīls vairs nebrauc makšķerēt ar draugiem, jo „tas ir tik vecmodīgi”. Viņa pārvalda abu algas, „jo tu ar naudu nemāki”. Viņa izlemj, kad viņi brauc pie Emīla mātes. Kad Emīls vienreiz pasaka, ka šogad grib Jāņus pavadīt ar brāli, Karīna raud visu nakti, trīs dienas nerunā un pasaka viņa māsai, ka Emīls ir „emocionāli nestabils”. Kad pēc gada Emīls pirmo reizi uzkliedz, viņa to nofilmē. „Ja tev nepatīk, vari iet. Bet dēlu tu redzēsi, kad es atļaušu.” Tagad Emīls, pirms nopirkt kafiju pie benzīntanka, uzraksta viņai.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Precīzs trāpījums. Karīna piedāvāja to, ko Emīls pazina no mājām: sievieti, kura visu izlemj. Sākumā tas jutās kā mājas.
- Kontrole ar maigumu. Viņa nekliedza. Viņa raudāja, klusēja un stāstīja citiem savu versiju.
- Bērns kā svira. „Redzēsi, kad es atļaušu” ir draudi, ko vīrieši bieži nenosauc par vardarbību, bet tā ir.
- Viņa dusmas pret viņu. Viens kliedziens pēc gada klusuma kļuva par pierādījumu, ka „nestabils” ir viņš.
- Iemācītā bezpalīdzība. Kafija pie benzīntanka ir mazs sīkums, bet tas parāda, cik tālu aizgājusi atļauju prasīšana.
Lindai ir 29 gadi, viņa ir dizainere. Bērnībā tēvs pie galda izlēma visu, un mamma teica: „Tētis zina labāk.” Artūrs jau pirmajā mēnesī izvēlas restorānus, ceļojumus un dzīvokli, kurā viņi dzīvos. Viņš saka, ka Lindai „nav jāstrādā tajā birojā ar tiem cilvēkiem”, un viņa aiziet no darba. Konts ir uz viņa vārda, jo „tā ir vienkāršāk”. Lindas pase ir viņa seifā, „lai nepazūd”. Kad viņa vienreiz saka, ka grib atgriezties darbā, Artūrs nekliedz. Viņš ar dūri iesit pa galdu, tad mierīgi pasaka: „Tu pati nezini, ko gribi. Tev vienmēr vajag, lai kāds tevi vada.” Nedēļu viņš izturas pret viņu kā pret tukšu vietu. Kad Linda atsauc savu vēlmi, viņš aizved viņu uz Parīzi. Pēc diviem gadiem viņš draugu priekšā saka: „Ar Lindu ir garlaicīgi, viņai nav sava viedokļa.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Precīzs trāpījums. Artūrs piedāvāja to, ko Linda pazina no mājām: vīrieti, kurš zina labāk. Sākumā tas jutās kā drošība.
- Darbs, nauda, pase. Katrs solis tika pasniegts kā rūpes, bet kopā tie padara aiziešanu praktiski ļoti grūtu.
- Iebiedēšana bez sitiena. Dūre pa galdu nav „tikai dusmas”. Tā ir ziņa, kas notiek, ja tu iebildīsi.
- Atlīdzība par piekāpšanos. Parīze pienāca tieši tad, kad Linda atteicās no savas vēlmes.
- Nicinājums par paša radīto. Viņš nicina viņas „viedokļa trūkumu”, ko pats sistemātiski apspieda.
Arī ārpus romantikas
- Priekšniece, kura pirmajās nedēļās tevi „ņem zem spārna”, izlemj par tevi visu un aizstāv tevi citu priekšā. Pēc gada tu bez viņas atļaujas nevari atbildēt pat uz klienta e-pastu, un katrs tavs iebildums tiek pasniegts kā nelojalitāte.
- Māte, kura pieaugušam dēlam joprojām izlemj, kur braukt atvaļinājumā un kā audzināt bērnus, un pēc katra „nē” nedēļu nezvana.
- Priekšnieks, kurš pirmajās nedēļās tevi „ņem zem spārna”, izlemj par tevi visu un aizstāv tevi citu priekšā. Pēc gada tu bez viņa atļaujas nevari atbildēt pat uz klienta e-pastu, un katrs tavs iebildums tiek pasniegts kā nelojalitāte.
- Tēvs, kurš pieaugušai meitai joprojām izlemj, kā dzīvot un ar ko precēties, un pēc katra „nē” pasludina, ka viņa „vairs nav viņa meita”.
- Draudze, kopiena vai komanda, kur sākumā tevi sagaida kā ģimeni, bet pēc tam vadība izlemj, kur tev dzīvot, ar ko tikties un cik laika atdot. Katrs jautājums „kāpēc?” tiek nosaukts par lepnību vai nelojalitāti, un pēc tā tev pārstāj zvanīt.
Parasts, pārliecināts partneris vai pielāgota bombardēšana?
Agrīnās brīdinājuma zīmes
Viena zīme neko nepierāda. Vairākas, kas atkārtojas, gan.
- Jau pirmajās tikšanās reizēs otrs izlemj visu, un tavs „varbūt citur?” tiek pārspēts ar šarmu.
- Otrs ļoti ātri piedāvā nokārtot tavas lietas: naudu, dokumentus, konfliktus ar ģimeni.
- Tu pamani, ka pēc tava „nē” ir mazs aukstums, pat ja par to nekas netiek teikts.
- Otrs zina labāk, kas tev garšo, kas tev piestāv un ar ko tev tikties.
- „Mēs izlēmām” tiek teikts biežāk nekā „ko tu domā?”.
- Pēc tava viedokļa par sīkumu seko pārsteidzoši spēcīga reakcija.
- Tev tiek piedāvāts pārtraukt darbu, atdot karti vai kopīgot paroles, jo „tā ir vienkāršāk”.
- Tu sāc iepriekš pārbaudīt, vai otram ir labs garastāvoklis, pirms kaut ko jautā.
- Tu pamani, ka vieglāk kļūst tad, kad tu piekāpies, nevis tad, kad tevi sadzird.
- Draugi saka, ka tevi vairs gandrīz nedzird, vai jautā, kāpēc tavā dzīvē vairs nenosaki tu.
- Tavas dusmas tiek atcerētas ilgāk nekā otra dusmas.
Aizsardzība un dziedēšana
Brūci nav jākaunas. Tā kļūst par durvīm, kad tava balss ir tik klusa, ka kāds cits sāk runāt tavā vietā. Dziedēšana nozīmē balsi atgūt, sākot ar ļoti maziem vārdiem.
Apmierini vajadzību pats un caur drošiem cilvēkiem
- Mazas izvēles katru dienu. Tēja vai kafija. Šī iela vai tā. Šī filma. Pasaki skaļi: „Es gribu šo.”
- Uztver dusmas kā informāciju. Dusmas saka, ka tava robeža ir pārkāpta. Tās nav jāizkliedz, bet tās ir jāsadzird. Pieraksti: „Mani sadusmoja, ka…” Tas ir pirmais solis uz „nē”.
- „Ko es gribu” saraksts. Nevis dzīves plāns, bet mazs saraksts: ko man garšo, kādu mūziku klausos, kur man patīk būt.
- Cilvēki, kuri jautā tavu viedokli. Pamani, kuri draugi pagaida, kamēr tu izlem, un kuri priecājas par tavu citādo viedokli. Tie ir droši cilvēki. Pamēģini viņiem pateikt „nē” un paskaties, kas notiek.
- Shēmu terapija. Terapeiti, kuri strādā ar šo modeli, palīdz atgūt savu balsi un sadzirdēt dusmas bez bailēm. Grāmata „Reinventing Your Life” (Young un Klosko) ir angļu valodā un domāta tieši lasītājam.
Praktiski: temps, pārbaudes un cilvēki
- Temps. Pirmajā pusgadā neatdod lielus lēmumus: dzīvesvietu, darbu, naudu, dokumentus. Pat ja otrs to prot labāk.
- Pārbaude „citādi”. Agri pasaki savu vēlmi par kaut ko nesvarīgu: citu restorānu, citu filmu. Normāls cilvēks pielāgosies vai sarunās kompromisu. Ja seko aukstums vai sods, tu uzzini ļoti daudz.
- Pārbaude „es jau izlēmu”. Izlem kaut ko par savu dzīvi bez saskaņošanas un vienkārši informē. Frizieris, kursi, tikšanās ar draugu. Vērtē reakciju.
- Tavas lietas paliek tavas. Sava karte, sava pase, savas paroles, sava alga uz sava konta. Pat laulībā. Tā nav neuzticēšanās. Tā ir pieaudzis cilvēks.
- Liecinieks lieliem lēmumiem. Pirms lieliem soļiem (pārcelšanās, darba pamešana, kopīgs kredīts) izrunā tos ar kādu, kurš tevi pazīst ilgi.
- Pieraksti, kas notiek pēc tava „nē”. Datums, ko tu pateici, kā otrs reaģēja. Pēc mēneša tu redzēsi, kas atkārtojas.
Pēdējais teikums ir īpaši noderīgs: tev nav jāizlemj tūlīt, zem spiediena. Ja pēc tā otrs mierīgi pagaida, tas ir labs signāls. Ja tas izraisa dusmas, arī tas ir signāls.
Ja tu jau esi iekšā
Ja lasot tu atpazini savu dzīvi, atceries: kontrolējošās attiecībās aiziešanas brīdis bieži ir visbīstamākais. Tāpēc svarīgi ir nevis ātri, bet droši.
- Nepaziņo par aiziešanu, kamēr nav plāna. Soli pa solim: Drošības plāns.
- Dokumenti. Nofotografē savu pasi, bankas datus, līgumus un glabā kopijas vietā, kur otrs nepiekļūst, piemēram, atsevišķā e-pastā ar jaunu paroli. Ja tavs telefons vai dators var būt pārbaudīts, lasi Droša lietošana.
- Sava nauda. Pat neliela summa kontā, par kuru otrs nezina, dod izvēli.
- Viens cilvēks, kurš zina. Draugs, radinieks, kolēģis. Kāds, kuram tu vari piezvanīt.
- Palīdzība Latvijā. 116 123 ir krīžu tālrunis visu diennakti, bez maksas, latviski, krieviski un angliski. Tur zvana arī vīrieši, un tur tev noticēs.Tur zvana arī vīrieši, un tur tev noticēs.Tur tevi uzklausīs bez nosodījuma. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā. Ja ir tūlītējas briesmas, zvani 112. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu: otram uz laiku līdz 8 dienām jāatstāj kopīgais mājoklis, un viņš vai viņaviņaviņš nedrīkst tev tuvoties un sazināties. Tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, arī pret psiholoģisku un ekonomisku vardarbību un arī pret bijušo partneri.
Vai otrs ir narciss? Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Nosaukums nav svarīgs, svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja lēmumi tiek atņemti un tavs „nē” tiek sodīts atkal un atkal, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai traks esi tu. Ja tā notiek, šis apjukums pats ir signāls: lasi par gāzlaitingu (kad tev atkārtoti liek šaubīties par savu atmiņu un prātu; angl. gaslighting) un nodarbību Apjukums ir simptoms.
Speciālists, kurš saprot vardarbību
Latvijā, tāpat kā citur, ne katram ārstam, psihologam vai terapeitam ir zināšanas par narcistisku vardarbību un to, kā viens cilvēks pamazām pārņem kontroli pār otra dzīvi. Labi domājošs speciālists bez tām var teikt „mācieties sarunāties” vai ieteikt pāru terapiju. Cilvēkam ar paklausības brūci tas ir īpaši bīstami: kopīgā sesijā tu, visticamāk, piekritīsi otra versijai, un tas, ko tu pateiksi, var tikt izmantots pret tevi mājās. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas neiesaka pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās.
Pārbaudi speciālistu:
- Vai tev tic, neprasot pierādīt?
- Vai zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne un pastāvīga kontrole pār otra dzīvi (coercive control)?
- Vai neuzspiež kopīgas sesijas vai „samierināšanos”?
- Vai uzmanības centrā ir tava drošība un tava uztvere?
Ja pēc sesijas tev ir vēl vairāk vainas vai apjukuma, meklē citu speciālistu. Tā nav zīme, ka problēma esi tu. Kamēr meklē, palīdz ASV klīniskā psiholoģe Dr. Ramani Durvasula: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019), „It’s Not You” (2024). Viss ir angļu valodā.
Pārbaudi, kas notiek tavās attiecībāsPašpārbaude, 5 minūtes Kā droši aizietDrošības plāns soli pa solimMīti
Iedziļinies
- Visas brūces un pašpārbaude: Brūces un āķi.
- Radniecīgās brūces: Atkarības brūce, Nepietiekamības brūce, Glābēja brūce.
- Kā notiek ātrā piesaiste: Kā viņi tik ātri piesaista un Pirmie mēneši.
- Kā atšķirt mīlestību no kontroles: Mīlestība vai….
- Kāpēc ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne.
- Kāpēc tas atkārtojas: Kāpēc tas atkārtojas.
- Termini: robežas, izpatikšanas reakcija, iemācītā bezpalīdzība, ekonomiskā vardarbība.
- Kā izskatās šī situācija, ja otrs ir sieviete: Kad narciste ir sieviete.
- Kā izskatās šī situācija, ja otrs ir vīrietis: Kad narcists ir vīrietis.
Saistīts
Avoti
- Young, J. E., Klosko, J. S., & Weishaar, M. E. (2003). Schema Therapy: A Practitioner's Guide. New York: Guilford Press.
- Young, J. E., & Klosko, J. S. (1993). Reinventing Your Life. New York: Plume.
- Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. Oxford University Press.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
- Dutton, D. G., & Painter, S. L. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.