Kauna brūce: kā „tevī viss ir ideāli” kļūst par ķēdi
Kauna brūce ir dziļa sajūta, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā un tevi nevarētu mīlēt, ja redzētu visu, kas tevī ir; manipulatīvs cilvēks sākumā „pieņem” tieši to, par ko tev ir kauns, pēc tam šo pieņemšanu dala kā balvu, bet tavu noslēpumu izmanto kā ieroci, un aiziešana sāk justies kā atmaskošana.
Īsumā
- Kauna brūce (angl. defectiveness/shame) ir agri iemācīta sajūta, ka tu pats esi kļūda, nevis ka tev gadījās kļūda. Tā nav vājums. To parasti ielika citi.
- Mīlestības bombardēšana šai brūcei sola to, pēc kā tā ilgojas: „tevī viss ir ideāli, tieši tā, kā ir” un apbrīnu tieši tur, kur tev kauns. Tu atklāj savu noslēpumu, un tas vēlāk kļūst par ķīlu.
- Aizsardzība ir savu kaunu vispirms pastāstīt drošam cilvēkam, atklāties lēni un vērot, kas notiek ar mazajām lietām, ko uztici. Kauns zaudē spēku, kad vairs nav noslēpums.
Šī nodarbība ir daļa no sērijas par to, kā mīlestības bombardēšanu un saikni pielāgo konkrētam cilvēkam. Sērijas sākums un pašpārbaude „uz kuru brūci tēmē” ir nodarbībā Brūces un āķi. Šeit ir par kauna brūci: klusu, vecu pārliecību, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā.
Brūce: „ar mani kaut kas nav kārtībā”
No kurienes tā nāk
Amerikāņu psihologs Džefrijs Jangs (Jeffrey Young) ar kolēģiem izstrādāja shēmu terapiju (angl. schema therapy). Shēma šajā modelī ir agri iemācīts pārliecību un sajūtu kopums, kas vēlāk ieslēdzas pats no sevis, gandrīz kā reflekss. Vienu no shēmām viņi nosauca par defektīvuma un kauna shēmu (angl. defectiveness/shame). Vienkāršiem vārdiem: sajūta, ka ar tevi kaut kas ir „salūzis”, ka tu esi mazāk vērts nekā citi, un, ja cilvēki redzētu īsto tevi, viņi aizietu. Šajā sērijā mēs to saucam par kauna brūci. Tas ir klīnisks modelis, lai saprastu pieredzi, nevis diagnoze tev.
Psiholoģe Džūna Tanglija (June Tangney) ar kolēģi pētīja atšķirību starp vainu un kaunu. Vaina saka: „Es izdarīju sliktu lietu.” Kauns saka: „Es esmu slikts.” Vainu var izlabot ar atvainošanos. Kaunu ne, jo tas neattiecas uz darbību, bet uz tevi pašu. Tāpēc kauns liek slēpties.
Kauna brūce rodas dažādi. Situācijas atšķiras, bet sajūta ir līdzīga:
- vecāks, kurš pastāvīgi kritizēja un lamāja: „lempis”, „kas no tevis sanāks”, „ko cilvēki padomās”;
- salīdzināšana ar brāli, māsu vai brālēnu, kurš vienmēr bija „labāks”; ģimenē tev bija grēkāža (angl. scapegoat) loma;
- apsaukāšana skolā par svaru, drēbēm, nabadzību, akcentu vai stostīšanos;
- ģimenes noslēpums, par kuru nedrīkstēja runāt: dzeršana, cietums, parādi. Tu iemācījies, ka jūsu ģimenē ir kaut kas, kas jāslēpj;
- seksuāla vardarbība vai kāds, kurš izturējās pret tavu ķermeni kā pret lietu. Kauns, kas pieder varmākam, bērnam „nosēžas” uz sevis;
- atšķirība no citiem: seksualitāte, slimība, invaliditāte, mācīšanās grūtības;
- kauns, ko audzināja ar reliģiju vai „pieklājību”: ķermenis, vēlmes un jūtas ir kaut kas netīrs.
Brūce var rasties arī pieaugušā vecumā. Partneris, kurš gadiem komentēja tavu ķermeni. Šķiršanās, pēc kuras tu jūties kā „brāķis”. Bankrots, darba zaudēšana, atkarība, no kuras tu izkļuvi, bet kauns palika.
Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē
Kauna brūce reti izskatās pēc kauna. Tā izskatās pēc daudzām citām lietām:
- tu nespēj pieņemt komplimentu un tūlīt to atspēko;
- tu daudz atvainojies, arī tad, kad nekas nav noticis;
- tu strādā divreiz vairāk nekā citi, lai neviens nepamanītu, ka tu „neesi gana”;
- tev ir sajūta, ka tu tikai izliecies un kādu dienu tevi atmaskos (to sauc par viltvārža sindromu, angl. impostor syndrome);
- tu turi cilvēkus atstatus, lai neviens nepienāktu tik tuvu, ka ieraudzītu;
- vai otrādi: tu pacieš sliktu izturēšanos, jo „kurš cits mani gribētu”.
Galvā bieži skan balss, kas tevi vērtē. To sauc par iekšējo kritiķi (angl. inner critic). Tā var izklausīties šādi (tā ir iekšējā balss, nevis kāda cita teiktais):
Kauna brūce nav vājums. Tā ir pieredze, ko tev parasti ielika citi. Katram cilvēkam ir kāda vieta, kur viņš jūtas „nepareizs”. Tev tā vienkārši ir lielāka un vecāka.
Ko tajā saskata manipulatīvs cilvēks
Kauna brūci ir viegli pamanīt tam, kurš meklē. Tu noraidi komplimentus. Tu runā par sevi ar nievām, pat jokojot. Tu agri pastāsti kaut ko „briesmīgu” par sevi, it kā pārbaudot, vai otrs neaizies. Tu iemirdzies, kad tevi nenosoda.
Kāpēc šī brūce ir „noderīga”? Tai ir četras „priekšrocības”:
- Tu tici kritikai. Ja otrs saka, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā, tev jau iekšā ir balss, kas piekrīt.
- Tu slēp to, kas notiek. Kauns dzīvo noslēpumā. Tu nestāstīsi draugiem, kā pret tevi izturas, jo tev būs kauns.
- Tu pateicies par „pieņemšanu”. Ja kāds tevi pieņem „ar visu to”, tu par to maksāsi.
- Tavs noslēpums kļūst par ķīlu. Tas, ko tu uzticēji, vēlāk var tikt izmantots kā draudi.
Par to, kā šādi cilvēki izvēlas, ir nodarbībā Kā viņi izvēlas upurus.
Kā mīlestības bombardēšana tiek tēmēta uz šo brūci
Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu attiecību pašā sākumā. Kopējais mehānisms ir aprakstīts nodarbībā Kā viņi tik ātri piesaista. Pie kauna brūces tās galvenais piedāvājums ir: „tevī viss ir ideāli, tieši tā, kā ir”. Un vēl precīzāk: apbrīna tieši tur, kur tev ir kauns.
Pirmais kontakts: apbrīna tur, kur tu slēpies
Otrs uzslavē nevis to, ar ko tu lepojies, bet tieši to, ko tu slēp. Tavu ķermeni. Tavu akcentu. Tavu rētu. Tavu klusumu. Tas iedarbojas kā elektriskā strāva, jo neviens tā nav darījis.
Pirmās nedēļas: grēksūdze un „piedošana”
Pēc dažām nedēļām otrs aicina tevi atklāties: „Tu man vari pastāstīt jebko. Es tevi nekad nenosodīšu.” Un tu pastāsti. To, ko gandrīz neviens nezina: parādus, depresiju, šķiršanos, kurā tevi uzskatīja par vainīgo, grūtības gultā, atkarību, pagātni, par kuru kaunies.
Reakcija ir pārsteidzoša: „Tas tevi padara tikai vēl mīļāku.” Vai: „Man vienalga. Es mīlu tevi, nevis tavu pagātni.” Dažreiz otrs „atklājas” pretī ar kaut ko līdzīgu, lai jūs būtu „vienādi”.
Atvieglojums ir milzīgs. Tas, ko tu slēpi divdesmit gadus, trīs nedēļās ir „pieņemts”. Tev liekas, ka beidzot vari atslābt. Tieši tāpēc šis brīdis tik stipri piesien. To sauc par idealizāciju (angl. idealization): otrs tevi uzceļ uz pjedestāla, un tu pirmo reizi dzīvē jūties kā uz pjedestāla.
„Mēs” posms: „neviens cits tevi tā nesaprastu”
Pamazām pieņemšanai pievienojas klusa sēkla: citi tevi nepieņemtu. Tas tiek pateikts kā rūpes:
Tā otrs kļūst par vienīgo, kurš zina, un vienīgo, kurš „pieņem”. Tavs noslēpums tagad dzīvo pie viņa.
Kā atšķirt no īstas pieņemšanas
Arī labs partneris tevi pieņem ar tavu pagātni un uzslavē to, par ko tu kaunies. Tas nav sarkanais karogs. Īsta pieņemšana ir klusa: tā netiek atgādināta, tā nav „labvēlība”, par kuru jāmaksā, un tai nav vajadzīgs „neviens cits tevi negribētu”. Tā neaicina tevi atklāt visu uzreiz, un tā neizmanto to, ko tu pastāstīji, strīdā. Vairāk par to, kā atšķirt mīlestību no bombardēšanas, ir nodarbībā Mīlestība vai…?.
Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta saikne, lai tu neaizietu
Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir spēcīga pieķeršanās cilvēkam, kurš tev dara pāri. Pamati ir nodarbībā Traumatiskā saikne. Datons un Peintere (Dutton & Painter, 1993) parādīja, ka saikni stiprina divas lietas: viens cilvēks ir stiprāks, un labais mijas ar slikto bez sistēmas. Pie kauna brūces „labais” ir pieņemšana, bet „vara” ir tas, ka otrs zina tavu kaunu.
Āķis 1: vienīgais, kurš tevi „pieņem”
Tev liekas, ka otrs ir vienīgais cilvēks pasaulē, kurš redzēja īsto tevi un neaizgāja. Doma par aiziešanu nozīmē atgriezties pasaulē, kurā tevi neviens nepieņemtu. Tā nav patiesība, bet brūcei tā izklausās pēc patiesības.
Āķis 2: pieņemšana kā balva
Pieņemšana pamazām kļūst nosacīta. Kad tu paklausi, otrs ir silts: „Tu esi mans ideāls.” Kad tu iebilsti, pēkšņi „ar tevi ir grūti”, „visi par tevi saka taisnību”. Tas ir neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement): labais nāk bez noteikumiem, un tāpēc tu to gaidi vēl vairāk. Tu sāc pūlēties, lai tevi „varētu pieņemt”, un tā ir tā pati bērnības loma.
Āķis 3: tavs noslēpums kā ķīla
Tas, ko tu uzticēji, tagad ir pie otra. Dažreiz draudi ir tieši: „Varbūt tavai mātei būtu interesanti uzzināt.” Dažreiz tie ir klusi, tikai mājiens. Dažreiz tās ir intīmas bildes, kuras tu sūtīji „drošās” attiecībās (draudus tās publicēt sauc par sekstorciju, angl. sextortion). Tev nav jādzird draudi, lai tu baidītos. Pietiek zināt, ka otrs zina.
Āķis 4: kauns par pašām attiecībām
Šis ir dubultā slēdzene. Tev ir kauns ne tikai par savu veco noslēpumu, bet arī par to, kā pret tevi tagad izturas. Kauns, ka tu to pacieš. Kauns, ka draugi tevi brīdināja. Tāpēc tu klusē. Neviens nav tev aizliedzis runāt, bet tu sevi izolē. Kauns dara to, ko citās attiecībās dara aizliegumi.
Āķis 5: pieņemšanas parāds
Āķis 6: kritika kā „palīdzība”
Kritika sākas maigi un izskatās pēc rūpēm: „Es tikai gribu, lai tu būtu labākā versija.” Tavs iekšējais kritiķis piekrīt. Pamazām otra balss un tava vecā balss saplūst, un tu vairs nezini, kura ir kura. Par to ir nodarbība Viņa balss galvā.
Āķis 7: pietiek ar atvieglojumu
Pēc nedēļas nievu viens vakars, kad otrs tevi neapsmej, jūtas kā pieņemšana. Tev nekas netiek dots. Tev vienkārši uz brīdi nav jākaunas. To sauc par atvieglojuma slazdu (angl. negative reinforcement): atvieglojums, kad kaut kas slikts beidzas, piesien tikpat stipri kā dāvana.
No „beidzot kāds mani pieņem” līdz „nevaru aiziet”
- Sākums: „Beidzot kāds mani redz īsto un neaiziet.”
- Pēc dažiem mēnešiem: „Neviens cits mani tā nepieņemtu.”
- Pēc pusgada: „Kritika ir tikai tāpēc, ka man tiešām ir ko labot.”
- Pēc gada: „Ja aiziešu, visi uzzinās, kas es esmu. Un neviens cits mani negribēs.”
Edgaram ir 36 gadi, viņš ir IT speciālists Rīgā. Bērnībā tēvs viņu sauca par lempi, skolā viņu apsmēja par stostīšanos, un pirms diviem gadiem bankrotēja viņa mazais uzņēmums. Viņš par to nerunā nevienam. Draugu ballītē viņš satiek Lindu. Kad viņš uztraukumā sāk stostīties, viņa pieskaras viņa rokai un saka, ka tas ir mīļi. Trešajā nedēļā viņš pastāsta par parādiem un to, ka pēc šķiršanās viņam bija problēmas gultā. Linda saka: „Man vienalga. Tu esi īsts vīrietis, nevis tāds kā citi.” Pēc pusgada draugu priekšā viņa smejas, ka Edgars „pelna kā students un runā kā piektklasnieks”. Kad viņš iebilst, viņa raud un saka: „Es tevi pieņēmu, kad neviena cita tevi negribētu.” Strīdos viņa jautā, vai viņš vispār ir vīrietis, un nedēļām atsakās no tuvības. Reiz viņa pasaka: „Varbūt tavai mātei vajadzētu zināt, kāpēc tev nav bērnu.” Tad nāk silts vakars, un viņa saka, ka viņš ir labākais, kas viņai jebkad bijis. Edgars nevienam neko nestāsta. Viņam ir kauns. (Situācija apkopota no vairākiem stāstiem.)
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Te redzami visi āķi. Linda sākumā „pieņem” tieši to, par ko Edgaram ir kauns: stostīšanos, parādus, tuvību. Pēc tam tieši šīs lietas kļūst par joku citu priekšā, par ieroci strīdā un par draudiem („tavai mātei vajadzētu zināt”). Asaras un „es tevi pieņēmu” pārvērš viņa iebildumu par nepateicību. Tuvības atteikšana un „vai tu vispār esi vīrietis” trāpa vīrieša visdziļākajā kaunā. Un Edgars klusē, jo vīrietim, kurš sūdzas par sievieti, bieži netic vai smejas. Vairāk par to, kā tas izskatās, kad varmāka ir sieviete, ir nodarbībā Kad narciste ir sieviete.
Kristīnei ir 29 gadi, viņa ir skolotāja Liepājā. Māte viņu lika uz diētām no desmit gadu vecuma, skolā viņu sauca par „mucu”, un divdesmit gadu vecumā viņai bija pāris gadu, kad viņa daudz dzēra un mainīja partnerus. Viņa par to kaunas. Artūrs jau pirmajā vakarā saka, ka viņa ir skaistākā sieviete, kādu viņš ir redzējis, un ka viņam patīk „katrs centimetrs”. Kad viņa izstāsta par savu pagātni, viņš saka: „Pagātne ir pagātne. Citi tevi par to nosodītu, bet ne es.” Viņa sūta viņam intīmas bildes. Pēc gada Artūrs pie vakariņām nopūšas par viņas otro porciju, draugu priekšā ir burvīgs, bet mājās saka, ka viņa „atkal palaižas”. Strīdā viņš nosauc viņu vārdā, kas atsaucas uz viņas pagātni, un saka, ka neviens cits vīrietis tādu neņemtu. Kad viņa runā par šķiršanos, viņš mierīgi atgādina, ka viņam ir viņas bildes un ka skolas direktorei varētu būt interesanti uzzināt, kā skolotāja pavadīja jaunību. Nākamajā dienā viņš atnes ziedus un saka, ka viņš vienkārši nevar dzīvot bez viņas. (Situācija apkopota no vairākiem stāstiem.)
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Artūrs sākumā dod Kristīnei to, pēc kā viņas kauns ilgojās: apbrīnu tieši viņas ķermenim un „piedošanu” viņas pagātnei. Pēc tam šīs pašas lietas kļūst par kontroli pār ēšanu, par vārdu, ar ko viņu sauc strīdā, un par draudiem viņas darbam un privātumam. Publiski burvīgs, mājās nicīgs, tas ir bieži sastopams modelis. Intīmu bilžu izmantošana draudiem ir vardarbība un var būt noziegums. Vairāk par to, kā tas izskatās, kad varmāka ir vīrietis, ir nodarbībā Kad narcists ir vīrietis.
Mārim ir 33 gadi, un darbā neviens nezina, ka viņš dzīvo ar vīrieti. Toms sākumā saka, ka lepojas ar viņu un ka Mārim nekad nav jākaunas par to, kas viņš ir. Pēc gada strīdā Toms mierīgi pajautā, vai Māra priekšniekam būtu interesanti redzēt viņu kopīgās bildes. Draudus kādu „atklāt” pret viņa gribu sauc par autingu (angl. outing). (Situācija apkopota no vairākiem stāstiem.)
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Kā noniecināšana atver to pašu brūci
Kad sākas noniecināšana (angl. devaluation), otrs neņem nejaušu tēmu. Tiek izmantots tieši tas, ko tu uzticēji, un tieši tur, kur tevi „pieņēma”.
- Tavs kauns kļūst par joku. Draugu priekšā, „tikai pa jokam”. Ja tu apvainojies, tev „nav humora izjūtas”.
- Slēpta kritika kā kompliments. „Tu šodien izskaties tik labi, gandrīz kā uz tām vecajām bildēm.” To sauc par negingu (angl. negging).
- Salīdzināšana. Ar bijušajiem, ar kolēģiem, ar „normāliem cilvēkiem”.
- „Tev paveicās, ka es tevi ņēmu.” Pieņemšana, kas sākumā bija dāvana, tagad ir labvēlība.
- Tavs noslēpums pie citiem. Otrs „uztraukumā” pastāsta tavai māsai, draugiem vai kolēģiem par tavu depresiju, parādiem vai pagātni. To sauc par nomelnošanu (angl. smear campaign).
Sāpes ir dubultas. Tā nav tikai šo attiecību sāpe. Tas ir apstiprinājums tam, ko kauna balss teica visu mūžu: „Redzi. Kad kāds tevi redz tuvumā, viņš tevi nicina.” Un tas trāpa vēl stiprāk, jo tieši šis cilvēks tev lika noticēt, ka tā nav.
Otra vārdi un tava iekšējā kritiķa vārdi kļūst vienādi. Tu sāc šaubīties par savu atmiņu, savu vērtību, savu spriestspēju. Par to ir nodarbība Kāpēc es šaubos par sevi.
Kāpēc aiziešana jūtas kā pati brūce
Kauna brūcei aiziešana izklausās šādi: „Ja aiziešu, visi uzzinās. Viņi uzzinās, kas es esmu, un to, ka es to visu paciešu. Un neviens cits mani negribēs.” Aiziešana jūtas kā atmaskošana un kā pierādījums, ka ar tevi tiešām kaut kas nav kārtībā.
Bet paskaties godīgi. Tas, ko tu slēpi, ir cilvēciska pieredze: parāds, slimība, ķermenis, pagātne. Tas, kas notiek tagad, nav tavs kauns. Kauns par to, kā pret tevi izturas, pieder tam, kurš tā izturas. Aiziešana neatklāj tavu defektu. Tā atklāj otra uzvedību.
Otra gājieni un ko tie nodara
| Gājiens | Kam tas kalpo | Ko tas nodara tev | Pazīme |
|---|---|---|---|
| Apbrīna tieši tur, kur tev kauns | Atrod brūci un „aizlīmē” to | Tev pirmo reizi liekas, ka tevi pieņem | Uzslava trāpa tavā slēptākajā vietā pašā sākumā |
| „Tu vari man pastāstīt visu” | Savāc tavus noslēpumus | Tu atklājies ātrāk, nekā jūs pazīstat viens otru | Otrs mudina uz „grēksūdzi” pirmajās nedēļās |
| „Citi tevi nosodītu, es nē” | Kļūst par vienīgo, kurš pieņem | Tu atsakies stāstīt citiem | Tiek atrunāts no atklātības pret draugiem |
| Pieņemšana tikai par paklausību | Māca tevi būt „pieņemamam” | Tu pūlies un klusē | Pēc iebilduma nāk „ar tevi ir grūti” |
| „Es tevi pieņēmu ar visu to” | Padara pieņemšanu par parādu | Vainas sajūta aptur iebildumus | Pagātnes pieņemšana tiek pieminēta strīdā |
| Joks, negings, salīdzināšana | Saplūdina savu balsi ar tavu kritiķi | Tu sāc sevi redzēt otra acīm | Kritika trāpa tieši tavā uzticētajā kaunā |
| Mājieni par tavu noslēpumu | Tur tevi ar bailēm no atmaskošanas | Tu baidies aiziet | „Varbūt kādam būtu interesanti uzzināt…” |
Agrīnas pazīmes šai brūcei
Neviena pazīme viena pati neko nepierāda. Signāls ir tad, ja vairākas sakrīt un atkārtojas.
- Uzslavas pašā sākumā trāpa tieši tur, kur tu slēpies, un tās ir pārāk precīzas.
- Otrs mudina tevi atklāt visu jau pirmajās nedēļās.
- Pēc tavas atklātības nāk pārspīlēta „piedošana”, kaut gan tu nevienam neko sliktu nenodarīji.
- Parādās teikumi „citi tevi nosodītu”, „neviens cits tevi tā nesaprastu”.
- Tevi atrunā stāstīt par sevi draugiem vai terapeitam.
- Tevi lūdz sūtīt intīmas bildes agri vai apvainojas, ja nesūti.
- Tas, ko tu uzticēji, parādās jokā, pat „mīļā”.
- Kritika tiek pasniegta kā „palīdzība” vai „es tikai gribu tev labu”.
- Tava pagātne vai ķermenis tiek pieminēts strīdā.
- Tu sāc justies, ka tev jāpateicas par to, ka tevi „paņēma”.
- Tev ir kauns kādam pastāstīt, kā pret tevi izturas.
- Tu dzirdi mājienus par to, kam vēl būtu „interesanti uzzināt”.
Aizsardzība un dziedināšana
Aizsardzība nav „nekad nevienam neko nestāstīt”. Tā ir kauna vecā stratēģija, un tā padara tevi vēl atkarīgāku no tā viena cilvēka, kurš zina. Aizsardzība ir tad, kad tavs kauns vairs nav noslēpums, ko var kāds „piederēt”.
Pastāsti vispirms drošam cilvēkam
Daudzi terapeiti novēro: kauns kļūst mazāks, kad to izstāsta cilvēkam, kurš klausās bez nosodījuma. Tas nav jāstāsta jaunam partnerim pirmajā mēnesī. Labāk vispirms draugam, kuru pazīsti gadiem, terapeitam vai atbalsta grupai. Kad tavu noslēpumu zina vairāki droši cilvēki, neviens viens vairs nevar ar to tevi turēt.
Atšķir vainu no kauna
Kad jūti „es esmu slikts”, pajautā sev: ko es tieši izdarīju? Ja kaut ko izdarīji, to var izlabot vai atvainoties. Ja neko neizdarīji, tas ir kauns, nevis vaina. Tas ir sens, un tas nav par šodienu. Runā ar sevi tā, kā runātu ar labāko draugu, kuram ir tā pati pagātne.
Temps un pārbaudes jaunās attiecībās
- Atklājies pa kāpienam. Vispirms pastāsti kaut ko mazu un nedaudz neērtu. Vēro, kas notiek ar to pēc mēneša, pēc pirmā strīda.
- Paskaties, kā otrs runā par bijušo trūkumiem. Ja otrs izstāsta bijušā partnera noslēpumus, tavi būs nākamie.
- Pārspīlēta pieņemšana ir signāls. Mierīgs „paldies, ka pastāstīji” ir drošāks nekā „tevī viss ir ideāli, citi tevi nosodītu”.
- Ievēro teikumu „neviens cits”. Drošs cilvēks nekad nesaka, ka tevi neviens cits negribētu.
- Pārbaude ar robežu. Pasaki „par to es vēl negribu runāt”. Drošs cilvēks gaida.
Tavi noslēpumi, bildes un dokumenti
- Intīmas bildes nesūti agri. Ja bildes jau ir pie otra, zini: draudi tās publicēt ir vardarbība, un tev ir tiesības vērsties policijā (110 vai 112).
- Paroles un piekļuve. Nomaini paroles, ja otrs tās zina. Pārbaudi, kurās ierīcēs ir atvērti tavi konti.
- Pieraksti draudus. Datums, vārdi, ekrānuzņēmums. Tas palīdz gan tev redzēt ainu, gan vajadzības gadījumā policijai.
- Brīdini vienu cilvēku. Ja otrs draud kaut ko pastāstīt tavai ģimenei vai darbā, dažreiz vislabākā aizsardzība ir pastāstīt to pirmajam, savā veidā. Tad draudiem vairs nav spēka.
Ko teikt
Ja tu jau esi iekšā
Ja tu šeit atpazini savas attiecības, nesteidzies. Šie soļi ir droši jebkurā gadījumā.
- Pieraksti. Ko tu uzticēji un kā tas atgriezās. Kādi bija draudi, pat mājieni. Tas palīdz redzēt ainu, nevis tikai atsevišķus labos vakarus.
- Izstāsti vienam cilvēkam. Kauns ir visstiprākais klusumā. Viens drošs draugs vai krīžu tālrunis jau atņem daļu no tā spēka.
- Nodrošini savus datus. Paroles, bildes, ierīces. Klusi, bez paziņojumiem, ja tas var būt bīstami.
- Plāno drošību. Ja ir bijuši draudi vai atmaskošanas draudi, nepaziņo par aiziešanu, kamēr nav plāna. Izmanto drošības plānu un drošības plāna rīku.
- Zvani. 116 123 ir krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, arī krieviski. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā. Briesmu gadījumā 112. Tur zvana arī vīrieši, un tev noticēs.Tur zvana arī vīrieši, un tev noticēs.Tev nav jāpierāda, ka ir „pietiekami slikti”. Par intīmu bilžu draudiem var ziņot policijai.
„Vai tas ir narcisms?”
Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību gandrīz nekad paši neiet pie speciālista, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Nosaukums nav svarīgs. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas: tavs kauns kā ierocis, pieņemšana kā parāds, draudi atmaskot. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas. Parasti tās kļūst sliktākas. Normālas attiecības neliek tev naktīs gulēt nomodā un domāt, vai ar tevi tiešām ir tik slikti, kā tev saka. Ja tu tā domā, šis apjukums pats ir signāls. Par to vairāk: gāzlaitings un Apjukums ir simptoms.
Terapeits, kurš saprot vardarbību
Kauna brūcei terapija var ļoti palīdzēt. Bet Latvijā, tāpat kā citur, ne katram psihologam vai terapeitam ir zināšanas par narcistisko vardarbību un traumu. Bīstams padoms ir tāds, kas vardarbību uztver kā parastu konfliktu: „izrunājiet”, „jūs abi esat vainīgi”, pāru terapija, „dodiet vēl iespēju”. Ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nedarbojas, to izmanto pret tevi. Kauna brūcei tas ir īpaši bīstami: tas, ko tu pastāstīsi kopīgā sesijā, var nonākt pie otra kā vēl viens ierocis.
Pārbaudi speciālistu:
- Vai tev tic, neprasot pierādījumus?
- Vai zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne un pastāvīga kontrole pār otra dzīvi (angl. coercive control)?
- Vai neuzstāj uz kopīgām sesijām vai samierināšanos?
- Vai centrā ir tava drošība un tava uztvere?
Ja pēc sesijas kauns kļūst vēl lielāks vai tevi grūž atpakaļ, meklē citu speciālistu. Tā nav zīme, ka problēma esi tu. Kamēr meklē: ASV klīniskā psiholoģe Dr. Ramani Durvasula (YouTube kanāls DoctorRamani, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?”, „Don’t You Know Who I Am?” un „It’s Not You”) ir viena no pazīstamākajām ekspertēm šajā jomā. Viss ir angļu valodā.
Iedziļinies
- Brūces un āķi: visas brūces un pašpārbaude.
- Nepietiekamības brūce: kad mīlestība jānopelna.
- Perfekcionisma brūce: kad visam jābūt nevainojamam.
- Tukšuma brūce: kad par tevi neviens nekad nav rūpējies.
- Kā viņi tik ātri piesaista un Traumatiskā saikne.
- Kāpēc es šaubos par sevi un Viņa balss galvā.
Saistīts
Avoti
- Young, J. E., Klosko, J. S., & Weishaar, M. E. (2003). Schema Therapy: A Practitioner's Guide. New York: Guilford Press.
- Young, J. E., & Klosko, J. S. (1993). Reinventing Your Life. New York: Plume.
- Tangney, J. P., & Dearing, R. L. (2002). Shame and Guilt. New York: Guilford Press.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field.
- Dutton, D. G., & Painter, S. L. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
- Strutzenberg, C. C., Wiersma-Mosley, J. D., Jozkowski, K. N., & Becnel, J. N. (2017). Love-bombing: A narcissistic approach to relationship formation. Discovery, 18(1), 81–89.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.