Soda brūce: kad „es tev piedodu” kļūst par mūža parādu

Šis raksts ir daļa no sērijas Brūces un āķi: kā mīlestības bombardēšana un traumatiskā saikne tiek pielāgotas tieši tavai vecajai sāpei. Te runa ir par brūci, kas saka: „kļūdas ir jāsoda.”

Brūču valoda nāk no shēmu terapijas (angl. schema therapy), ko izstrādāja psihologs Džefrijs Jangs (Jeffrey Young). Viņš aprakstīja ilgstošus iekšējus uzskatus, kas izveidojas bērnībā un vēlāk vada to, ko mēs jūtam un izvēlamies. Šo sauc par sodīšanas shēmu (angl. punitiveness). Tā nozīmē pārliecību, ka par kļūdām cilvēkiem, arī tev pašam, pienākas bargs sods un ka piedot nozīmē būt vājam. Tas ir klīnisks modelis, lai saprastu sevi, nevis diagnoze tev.

Brūce: „kļūdas ir jāsoda”

No kurienes tā nāk

Šī brūce veidojas tur, kur bērns iemācījās, ka kļūda nav kaut kas, ko izlabo, bet kaut kas, par ko samaksā. Situācijas ir ļoti dažādas:

• Bargi sodi mājās. Siksna, stāvēšana kaktā, istabas arests par pārsistu krūzi. Vai sods, kas bija nesamērīgi liels: par vienu divnieku visu vasaru nekur neiet.
• Klusēšana kā sods. Māte, kura par kļūdu ar tevi nerunāja trīs dienas. Tēvs, kurš skatījās cauri tev. Mācība bija skaidra: pēc kļūdas pazūd mīlestība, un tā ir jāatpelna.
• Nekad neaizmirstas kļūdas. Ģimene, kurā tavu bērnības nedarbu atcerējās pie katra svētku galda. „Atceries, kā tu toreiz…” Kļūda nekad nebeidzās.
• Vaina kā audzināšanas līdzeklis. „Tu mani nokaitināsi līdz kapam”, „tas viss tevis dēļ”, „Dievs visu redz”. Vaina parādījās vēl pirms tu kaut ko izdarīji.
• Skola, sports, reliģiska kopiena. Treneris, kurš kļūdu izsmēja visas komandas priekšā. Kopiena, kurā grēks nozīmēja izstumšanu. Skolotāja, kura kļūdas lasīja skaļi.
• Paša īsta kļūda. Pieaugušā dzīvē: krāpšana, dzeršana, parādi, šķiršanās, kas sāpināja bērnus, kaut kas, par ko tev ir kauns. Sev tu to nespēj piedot, pat ja citi jau sen ir piedevuši.
• Agrākas attiecības. Partneris vai partnere, kas tevi sodīja par katru sīkumu. Brūce var atvērties arī pieaugušā vecumā.

Brūce nav izdomāta. Tā ir mācība: „ja es sevi sodīšu pirms citiem, citi nesitīs tik stipri.” Kādreiz tā tevi tiešām sargāja.

Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē

No malas cilvēks ar šo brūci bieži izskatās ļoti atbildīgs, godīgs un prasīgs. Viņš atvainojas pirmais, strādā vairāk, nekad neattaisnojas. Iekšpusē dzīvo tiesnesis, kurš nekad neiet atvaļinājumā.

Pēdējais teikums ir ļoti svarīgs. Cilvēkam ar šo brūci sods dažreiz nes atvieglojumu, jo tas beidzot „izlīdzina rēķinu”. Bez soda vaina tikai krājas.

Dažreiz šī brūce vēršas arī uz āru: tev ir grūti piedot arī citiem, tu visu atceries. Tas nav ļaunums. Tas ir tas pats tiesnesis, kurš neko citu nav iemācījies. Un bieži vien pret sevi tas ir vēl bargāks.

Līdzās tam ir klusas ilgas pēc viena cilvēka, kurš zinātu visu par tevi, arī sliktāko, un tik un tā teiktu: „es tevi pieņemu.” Tā ir cilvēcīga vēlme. Tieši tāpēc tā ir durvis.

Ko otrs tajā nolasa

Manipulatīvs cilvēks šo brūci pamana ātri. Tu atvainojies par sīkumiem, stāsti par savām kļūdām pašā sākumā, gandrīz lepni saki, ka pret sevi esi ļoti prasīgs, jūties neērti, kad tevi slavē. Viņam vai viņaiViņaiViņam tas nozīmē četras lietas.

1. Sods tev šķitīs taisnīgs. Tev pašam vai pašaipašampašai šķiet, ka sodi ir pareizi. Tātad tu nesacelsies.
2. Tev ir „noziegums”, par kuru var piedot. Un tas, kurš piedod, iegūst varu.
3. Tu sevi vainosi, pirms kāds cits paspēs. Otram gandrīz nekas nav jādara. Tu pats atradīsi, kur tu kļūdījies.
4. Tu alksti pēc atlaišanas. Cilvēks, kuram kāds beidzot pateiks „tu esi samaksājis”, būs ļoti pateicīgs, un pateicība ilgst ilgi.

Kā vispār tiek izvēlēti mērķi, lasi nodarbībā Kā viņi izvēlas upurus.

Kā mīlestības bombardēšana tēmē šo brūci

Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu pašā sākumā un tik ātri, ka tev nav laika apstāties. Vispārīgi par to ir nodarbībā Kā viņi tik ātri piesaista. Šeit svarīga ir viena lieta: ko tieši tev piedāvā. Soda brūces gadījumā piedāvājums ir: „es tevi pieņemu, neskatoties uz visu.”

Pirmais kontakts: aicinājums uz grēksūdzi

Otrs ļoti ātri rada sajūtu, ka ar viņu var būt pilnīgi atklāts. Tev saka, ka „nav nekā, ko tu nevarētu man pastāstīt”, ka „visiem ir pagātne”. Dažreiz otrs pats pirmais izstāsta kādu savu „grēku”, lai tev būtu vieglāk. Tu izstāsti to, ko nezina gandrīz neviens: krāpšanu, dzeršanu, parādus, bērnu, kuru tu reti redzi.

Šie vārdi var būt pilnīgi patiesi un labi. Arī godīgs cilvēks tā var teikt. Atšķirība parādīsies vēlāk: vai piedošana paliek piedošana, vai kļūst par parādzīmi.

Pirmās nedēļas: atlaišana

Tagad otrs tev dod to, kā tev nekad nav bijis: maigumu pēc kļūdas. Tu izlej vīnu uz balta dīvāna, un otrs smejas: „nekas, tā gadās.” Tu aizkavējies par stundu, un tev saka: „galvenais, ka tu esi šeit.” Tev tas ir kā brīnums. Tevi pārņem sajūta, ka beidzot esi drošībā no sava tiesneša.

„Mēs” fāze: piedošana kļūst par dāvanu, ko tu esi parādā

Pēc dažiem mēnešiem piedošana pamazām maina formu. Tā vairs nav vienkārši „tas ir pagātnē”. Tā ir dāvana, par kuru atgādina: „Es tevi pieņēmu ar visu tavu pagātni. Neviens cits to nedarītu.” Tu jūti milzīgu pateicību. Un pateicība pamazām kļūst par parādu.

Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta traumatiskā saikne

Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir piesaiste cilvēkam, kurš tevi sāpina, un tā kļūst stiprāka, jo sāpes mijas ar labo vai vienkārši ar atvieglojumu. Pilnībā par to ir nodarbībā Traumatiskā saikne. Soda brūcei ir savi, ļoti precīzi āķi.

1. Parāds par piedošanu. Tev ir teikts, ka neviens cits tevi ar tādu pagātni nepieņemtu. Tātad aiziet nozīmē nepateicību un vientulību kopā ar savu noziegumu.
2. Tiesneša maiņa. Tas, kurš tev piedeva, tagad ir tas, kurš lemj, kad tev atkal jāpiedod. Tavs iekšējais tiesnesis ieguva ārēju balsi.
3. Sods šķiet taisnīgs. Otrs ar tevi nerunā nedēļu. To sauc par klusēšanas sodu (angl. silent treatment). Otrs atsakās no tuvības, atņem naudu, izturas ar aukstu nicinājumu. Cilvēks bez šīs brūces jautātu: „kāpēc mani soda?” Tu domā: „laikam man pienākas.”
4. Tu sodi sevi pirms otra. Tu atceries savu vainu, atsakies no lietām, kas tev patīk, lamā sevi. Otram atliek tikai piekrist.
5. Vaina tiek uzspiesta un apgriezta. Kad tu mēģini pateikt, ka otrs tevi sāpināja, saruna beidzas ar to, ka atvainojies tu. To sauc par vainas uzspiešanu (angl. guilt tripping). Ja otrs noliedz, uzbrūk un pēkšņi pats ir cietušais, to sauc par DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender: noliegt, uzbrukt, apmainīt upuri un vainīgo).
6. Noziegums, sods, apžēlošana. Attiecības kļūst par apli: tu kaut ko „nodari”, tevi soda, pēc tam tev „piedod”. Apžēlošana nāk neregulāri, un tāpēc to gaida vēl vairāk. To sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement). Pati apžēlošana ir tikai soda beigas, bet pēc nedēļas klusuma tā jūtas kā mīlestība. Atvieglojumu, kad kaut kas slikts beidzas, sauc par negatīvo pastiprinājumu (angl. negative reinforcement).
7. Kauns neļauj stāstīt. Ja tu pastāstīsi draugiem, kas notiek, varbūt nāks ārā arī tavs „noziegums”. Tāpēc tu klusē. Otrs to zina.
8. Aiziešana ir vēl viens noziegums. „Labs cilvēks nepamet.” „Pēc tā, ko es izdarīju, man nav tiesību.” Aiziešana neizskatās pēc glābšanās, tā izskatās pēc jauna grēka.

Pietiek arī bez lieliem svētkiem. Dažreiz saiknei pietiek ar to, ka sods beidzas un otrs vienu vakaru ir normāls. Pēc nedēļas klusuma parasta saruna pie vakariņām jūtas kā piedošana. Tas ir tas pats mehānisms.

Kā noniecināšana atver to pašu brūci

Noniecināšana (angl. devaluation) ir posms, kad otrs pamazām vai pēkšņi atņem to, ko sākumā deva. Soda brūcei tas nozīmē: piedošana tiek atsaukta, un tavs lielākais kauns kļūst par ieroci.

• Tavs atzītais noziegums atgriežas. Tas, ko tu uzticēji grēksūdzē, parādās katrā strīdā. „Pēc tā, ko tu izdarīji, tev nav tiesību man pārmest.”
• Sodi kļūst lielāki un biežāki. Sākumā klusums vienu vakaru. Pēc tam nedēļu. Pēc tam naudas, tuvības, draugu atņemšana.
• Noteikumi ir neredzami. Tu nezini, par ko tevi sodīs nākamreiz. Tāpēc tu vienmēr esi sardzē, un katra diena ir kā eksāmens.
• Tavas kļūdas tiek krātas, otra kļūdas pazūd. Otrs atceras katru tavu vārdu gadiem, bet paša kliedzieni pazūd no atmiņas līdz rītam.
• Tavu vainu stāsta citiem. Draugiem, tavai ģimenei, taviem bērniem. To sauc par nomelnošanu (angl. smear campaign). Tu vairs nezini, kam vēl var uzticēties.
• Iekšējais tiesnesis runā otra balsī. Pat kad otra nav blakus, tu dzirdi viņa vai viņas vārdus. Par to vairāk nodarbībā Viņa balss galvā.

Tāpēc aiziešana šai brūcei izskatās kā pierādījums pret tevi. Iekšējā balss saka: „Redzi. Tu esi slikts cilvēks. Tu visu sabojā. Tev pienākas vientulība.” Un otrs saka to pašu.

Bet tā nav patiesība. Pat ja tev pagātnē ir īsta kļūda, tas, kas notiek tagad, nav sods par to. Tā ir kontrole, kas izmanto tavu kaunu kā rokturi.

Ja kļūda tiešām bija

Tas ir svarīgi, jo daudziem ar šo brūci tiešām ir kaut kas, par ko kaunēties. Nav jāizliekas, ka nekas nenotika. Bet ir jāredz atšķirība starp sāpēm, kas ir saprotamas, un kontroli, kas izmanto sāpes.

Normālās attiecībās kļūdai ir sekas: sarunas, laiks, dažreiz šķiršanās. Bet tai ir arī beigas. Pieaugušu cilvēku attiecībās nav sodu. Ir sāpes, robežas, lēmumi palikt vai aiziet. Nav klusēšanas nedēļām „lai tu saproti”, nav naudas atņemšanas „par mācību”, nav mūžīga parāda.

Tabula: gājiens, mērķis un pazīme

Agrīnās pazīmes šai brūcei

Neviena pazīme viena pati neko nepierāda. Signāls ir tad, kad vairākas sakrīt un atkārtojas.

1. Jau pirmajās nedēļās tevi mudina izstāstīt „visu sliktāko” par sevi.
2. Otrs bieži uzsver, cik daudz tev ir piedevis vai cik daudz „pacieš”.
3. Tev saka, ka neviens cits tevi nepieņemtu.
4. Tava pagātne parādās strīdos, kas ar to nav saistīti.
5. Attiecībās ir sodi: klusēšana, atteikšanās no tuvības, naudas vai telefona kontrole „par mācību”.
6. Tu nezini noteikumus, bet zini, ka tos var pārkāpt jebkurā brīdī.
7. Tu atvainojies biežāk nekā otrs, arī par lietām, kas nav tava vaina.
8. Kad tu mēģini runāt par to, kā otrs tevi sāpināja, saruna beidzas ar tavu atvainošanos.
9. Otrs stāsta tavu pagātni taviem draugiem, radiem vai bērniem.
10. Pēc soda beigām tu jūti nevis prieku, bet atvieglojumu un pateicību.
11. Tev arvien biežāk šķiet, ka viss, kas notiek, ir tava karma.

Aizsardzība un dziedināšana

Mērķis nav kļūt par cilvēku, kuram nekad nav vainas. Mērķis ir iemācīties atbildību bez soda, lai neviens vairs nevarētu tev pārdot piedošanu.

Atbildība, nevis sods. Kļūdu var izlabot četros soļos, un tad tā ir beigusies:

1. Nosauc, ko izdarīji, bez attaisnojumiem un bez sevis šaustīšanas.
2. Atvainojies vienreiz, cilvēkam, kuru sāpināji.
3. Izlabo, ko var izlabot.
4. Nosauc, ko nākamreiz darīsi citādi.

Pēc tam kļūda ir aiz muguras. Nav vajadzīgs pagarinājums. Ja tavs iekšējais tiesnesis prasa vēl, tas nav atbildības balss. Tā ir vecā brūce.

Līdzjūtība pret sevi. Psiholoģe Kristīna Nefa (Kristin Neff) aprakstīja līdzjūtību pret sevi (angl. self-compassion): pret sevi izturēties tā, kā tu izturētos pret labu draugu, kurš ir kļūdījies. Viņas un citu pētījumi saista to ar mazāku sevis kritizēšanu un mazāku trauksmi. Tas nav „attaisnot visu”. Tas ir atšķirt „es izdarīju kaut ko sliktu” no „es esmu slikts”.

Ar drošiem cilvēkiem.

• Izstāsti savu „noziegumu” kādam, kurš tevi nepazīst no tās puses un kuram nav nekāda labuma no tavas vainas: terapeitam, uzticamam draugam, atbalsta grupai. Bieži tas, kas pašam šķiet neattaisnojams, citam izklausās pēc cilvēcīgas kļūdas.
• Ja ticība tev ir svarīga, meklē garīdznieku vai kopienu, kas runā par žēlastību, nevis par mūžīgu sodu.
• Terapija ar speciālistu, kurš strādā ar vainu un kaunu (piemēram, shēmu terapija). Viens no tās mērķiem ir pieklusināt tieši iekšējo tiesnesi.

Tests jaunās attiecībās.

• Neatklāj savu lielāko kaunu pirmajos mēnešos. Tas nav melošana. Tā ir tava privātā vēsture, un tā ir jānopelna ar uzticēšanos.
• Paskaties, kas notiek pēc tavas pirmās mazās kļūdas un pēc otra pirmās kļūdas. Vai noteikumi ir vienādi abiem?
• Paskaties, vai piedošana ir galīga. Ja kaut kas, par ko jūs jau izrunājāties, atgriežas strīdā, tas ir signāls.
• Paskaties, vai attiecībās vispār ir sodi. Ja ir, tas ir signāls, pat ja sods ir „mazs”.

Ja tu pamani, ka zem soda brūces dzīvo sajūta, ka tev pašā ir kaut kas nepareizs, skati Kauna brūce. Ja tu visu laiku mēģini nopelnīt mīlestību, skati Nepietiekamības brūce. Ja no sevis prasi nevainojamību, skati Perfekcionisma brūce. Un, ja tu atkal un atkal izvēlies cilvēkus, kas tevi soda, par to vairāk nodarbībā Kāpēc tas atkārtojas.

Ja tu jau esi iekšā

Pirmais solis nav aiziet. Pirmais solis ir sākt redzēt. Pieraksti katru „sodu”: kas notika, par ko, cik ilgi tas ilga. Tikai sev, vietā, kur otrs to neatradīs. Pēc dažām nedēļām tu redzēsi, vai sodi atbilst kļūdām vai nāk jebkurā gadījumā. Tas ir svarīgāk par jebkuru etiķeti.

Saki kādam. Tev tas būs grūti, jo tu baidies, ka nāks ārā tavs „noziegums”. Tev tas nav jāstāsta. Pietiek pateikt: „Mani attiecībās soda, un es vairs nezinu, vai tas ir normāli.” Vai piezvani krīzes tālrunim.

• 112 – ja ir tūlītējas briesmas.
• 116 123 – emocionālā atbalsta tālrunis, bezmaksas, visu diennakti, latviski, krieviski un angliski.
• 116 006 – noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bezmaksas, katru dienu pēcpusdienā un vakarā.

Plāno. Dokumenti, rezerves nauda kontā, kuru otrs neredz, tālrunis, kur otrs nelasa tavas sarakstes, vieta, kur vari palikt. Ja ir draudi, policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu (līdz 8 dienām), un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, arī psiholoģiskas un ekonomiskas vardarbības gadījumā. Viss soli pa solim: Drošības plāns.

Par diagnozi. Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Vārds nav svarīgs. Svarīga ir uzvedība, kas atkārtojas. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši. Normālās attiecībās tu nemosties naktī, domājot, vai tu esi slikts cilvēks un vai tev viss pienākas. Ja tā notiek, pats apjukums ir signāls: Gāzlaitings (kad tev atkārtoti liek šaubīties par savu atmiņu un prātu; angl. gaslighting) un Apjukums ir simptoms.

Par terapeitu. Ne katrs ārsts, psihologs vai terapeits Latvijā ir mācījies par narcistisko vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli. Labi domājošs speciālists bez šīm zināšanām var koncentrēties uz „tavu daļu” strīdos, ieteikt pāru terapiju vai „dot vēl vienu iespēju”. Cilvēkam ar šo brūci tas ir īpaši bīstami: tev jau tā ir viegli uzņemties visu vainu, un tagad to apstiprina arī speciālists. Ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nedarbojas tāpat kā ar parastu cilvēku, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Pārbaudi:

• vai speciālists tev tic, neliekot pierādīt;
• vai speciālists zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne un pastāvīga kontrole;
• vai speciālists nespiež uz kopīgām sesijām vai samierināšanos;
• vai speciālists atšķir tavu atbildību par pagātni no otra atbildības par to, kā tevi soda tagad.

Ja pēc sesijas tu jūties vēl vairāk vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga un apjucis vai apjukusiapjucisapjukusi, meklē citu speciālistu. Tā ir pazīme par speciālistu, nevis par tevi. Pa to laiku var palīdzēt Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019), „It’s Not You” (2024), angļu valodā. 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kuri strādā ar vardarbību.

Iedziļinies

• Brūces un āķi – visas brūces un pašpārbaude
• Kā viņi tik ātri piesaista
• Traumatiskā saikne
• Viņa balss galvā
• Kāpēc es šaubos par sevi
• Kad narciste ir sieviete · Kad narcists ir vīrietis
• Kauna brūce · Nepietiekamības brūce · Perfekcionisma brūce