Ķermeņa brūce: kad kaisle kļūst par āķi un kauns par klusumu
Ja tev ir kauns par savu ķermeni vai par to, kas ar to kādreiz notika, otrs mīlestības bombardēšanas laikā dāvā tieši to, pēc kā brūce ilgojas (kaisli un sajūtu, ka tevi grib), pēc tam to atņem, salīdzina un spiež, un kauns neļauj nevienam par to pastāstīt.
Īsumā
- Ķermeņa brūce ir kauns par savu ķermeni vai seksualitāti: no piezīmēm bērnībā, ņirgāšanās skolā, slimības, vecuma vai pagātnes seksuālas vardarbības. Tā saka „mans ķermenis nav vēlams” vai „mans ķermenis vairs nav mans”.
- Otrs to atrod un sākumā dāvā kaisli, apbrīnu un „ar mani tu esi drošībā”. Vēlāk tuvība kļūst par valūtu: to atņem, par to sūkstās, par to spiež, un kauns tevi tur klusumā.
- Tavs ķermenis pieder tev. Piekrišana ir brīva, un to var atsaukt jebkurā brīdī. Lēns temps, droši cilvēki, traumu izprotošs speciālists un 116 006 vai 112, ja ir briesmas, ir ceļš ārā.
Šis raksts ir daļa no sērijas par to, kā narcists mērķē tieši uz tavu vecāko vai dziļāko sāpi. Visas 25 brūces un to, kā šī sērija darbojas, atradīsi rakstā Brūces un āķi.
Brūce
Ķermeņa brūce ir kauns, kas dzīvo ķermenī. Tai ir divas saknes, un bieži tās sajaucas.
Pirmā ir kauns par to, kāds ir tavs ķermenis: svars, augums, āda, rētas, vecums, ķermenis pēc dzemdībām vai slimības, invaliditāte, maza vai neveiksmīga seksuālā pieredze. Tā saka: „mans ķermenis nav vēlams”.
Otrā ir pieredze, kad tavs ķermenis tika aizskarts: seksuāla vardarbība bērnībā vai vēlāk, iepriekšējs partneris, kurš spieda vai piespieda, kāds, kurš neapstājās, kad tu teici „nē”. Tā saka: „mans ķermenis vairs nav mans” vai „ar mani kaut kas nav kārtībā, ja tā notika”.
Šī sērija balstās uz klīniskā psihologa Džefrija Janga (Jeffrey Young) shēmu modeli (angl. schema therapy). Ķermeņa brūce tur ir tuva defektivitātes un kauna shēmai (sajūta, ka tevī ir kaut kas nepareizs), bet šajā sērijā tā ir atsevišķi, jo tā ir dzīves situācija ar savām sekām. Tas ir modelis, kas palīdz saprast sāpi, nevis tava diagnoze. Par kaunu plašāk ir raksts Kauna brūce.
No kurienes tā nāk
- Piezīmes mājās. „Tu esi par resnu.” „Ar tādu seju tev jābūt gudram.” Vecāks, kurš komentēja bērna ķermeni vai to, kā tas mainās pusaudža gados.
- Ņirgāšanās skolā un sporta zālē. Iesaukas, ģērbtuves, pirmās attiecības, par kurām smējās.
- Kauns par seksualitāti. Mājas vai kopiena, kur par to nerunāja nekad vai runāja tikai kā par grēku.
- Salīdzināšana. Iepriekšējs partneris, kurš salīdzināja ar citiem vai ar pornogrāfiju.
- Slimība un pārmaiņas. Operācija, ārstēšana, dzemdības, vecums, ķermenis, kas vairs neklausa.
- Seksuāla vardarbība. Jebkurā vecumā, no jebkura cilvēka, arī no partnera vai laulātā. Tā notiek ar sievietēm un ar vīriešiem. Vīrieši par to runā vēl retāk, jo baidās, ka viņiem neticēs vai viņus izsmies.
Traumu pētniece Džūdita Hermane (Judith Herman, 1992) apraksta, ka pēc vardarbības cilvēks bieži jūt kaunu tā vietā, lai to justu tas, kurš darīja pāri. Psihiatrs Besels van der Kolks (van der Kolk, 2014) raksta, ka trauma paliek ķermenī: saspringums, sastingums, sajūta, ka ķermenī nav droši būt. Tas nav vājums. Tā ir ķermeņa aizsardzība.
Kā tā jūtas
Trešā sajūta, kad ķermenis tuvības brīdī „aizslēdzas”, ir bieža pēc traumas. To sauc par disociāciju (angl. dissociation): prāts uz brīdi attālinās no tā, kas notiek. Tas ir aizsardzības mehānisms, nevis kļūda.
Ķermeņa brūce nav vājums. Tā ir tava ķermeņa atmiņa par to, ka reiz tur nebija droši.
Ko otrs tajā nolasa
Cilvēks, kurš grib kontrolēt, šo brūci pamana ātri. Tu atvainojies par savu ķermeni. Tu nepieņem komplimentus. Tu nezini, ko pats vai patipatspati gribi tuvībā. Tu nobīsties no pieskāriena vai tieši otrādi, piekrīti visam. Tu pastāsti par pagātni, jo beidzot kāds klausās.
Šī brūce otram ir „noderīga” trīs iemeslu dēļ. Vēlēšanās ir spēcīgs āķis: ja tu nekad neesi juties vai jutusiesjutiesjutusies vēlams vai vēlamavēlamsvēlama, pirmais cilvēks, kurš tev to dāvā, kļūst par visu. Tuvību var atņemt: tas, kas dots, kļūst par valūtu. Un kauns nodrošina klusumu: par to, kas notiek guļamistabā, cilvēki runā vismazāk, tāpēc neviens to neredz.
Kā mīlestības bombardēšana mērķē uz šo brūci
Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu pašā sākumā. Ķermeņa brūcei tā piedāvā vēlēšanos un apstiprinājumu. Vai, ja brūce ir no vardarbības, drošību un pacietību.
Pirmais kontakts
Otrs skatās uz tevi tā, kā neviens nav skatījies. Slavē tieši to, par ko tev ir kauns. Pieskaras viegli un bieži, uzmanīgi vērojot, kā tu reaģē.
Otrā frāze ir tā, ko teiktu arī labs cilvēks. Tieši tāpēc šī brūce ir tik neaizsargāta. Atšķirība parādās vēlāk: vai pacietība ir īsta un paliek, vai tā ir ieguldījums, par kuru vēlāk būs jāmaksā.
Pirmās nedēļas
- Apstiprinājums tieši tur, kur sāp. „Man patīk tavs vēders.” „Tavas rētas ir skaistas.” „Tu esi labākais, kas man bijis.” Pirmo reizi mūžā kāds to saka par tevi.
- Intensitāte. Ļoti ātri ļoti daudz tuvības, ziņas visu dienu, sajūta, ka „ķīmija” ir kaut kas nebijis. Par to, kā darbojas intensitāte, vairāk rakstā Impulsa brūce.
- Spoguļošana. Otrs stāsta par savu kaunu vai savu „līdzīgo pagātni”, lai tu justos saprasts vai saprastasaprastssaprasta. Tā ir spoguļošana (angl. mirroring).
- Ekskluzivitāte. „Neviens tevi neredz tā, kā es.” „Neviens cits tevi tā nesapratīs.” Lēnām tiek iesēta doma, ka tikai šis cilvēks tevi var gribēt.
- Glābēja loma traumai. „Es tevi izdziedināšu.” „Ar mani tu atkal iemācīsies uzticēties.” Tavs dziedināšanās ceļš tiek piesaistīts vienam cilvēkam.
„Mēs” posms
Pēc dažiem mēnešiem tu pirmo reizi dzīvē jūti, ka tavs ķermenis ir kaut kas labs. Tu vairs neslēp sevi. Tas ir īsts un vērtīgs pārdzīvojums, un tieši tāpēc tas ir tik bīstams: tu sāc ticēt, ka tas ir iespējams tikai ar šo cilvēku.
Normāls partneris arī var tevi apbrīnot un būt pacietīgs. Atšķirība ir tajā, vai apbrīna paliek tavējā arī tad, kad tu saki „nē”. Par ātrās piesaistes mehānismu vispār ir nodarbība Kā viņi tik ātri piesaista.
Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta saikne
Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir stipra pieķeršanās cilvēkam, kurš dara pāri, jo sliktais mijas ar labo neparedzami. Ķermeņa brūcei šī saikne tiek veidota no tuvības kā valūtas un kauna kā klusuma.
Tuvības atņemšana. Otrs pēkšņi vairs negrib. Nepieskaras, novēršas, guļ uz dīvāna. Bez paskaidrojuma vai ar „padomā, kāpēc”. Tu sāc izdabāt, lai atgūtu to sajūtu, ka esi vēlams vai vēlamavēlamsvēlama. To sauc par mīlestības atņemšanu (angl. love withdrawal): siltums un tuvība tiek izmantoti kā balva un sods.
Tuvība kā izlīgums. Pēc strīda vai aukstuma nāk kaislīga samierināšanās, bez neviena vārda par to, kas notika. Atvieglojums ir tik liels, ka tu to sajauc ar mīlestību. To sauc par atvieglojuma slazdu (angl. negative reinforcement).
Salīdzināšana. Stāsti par bijušajiem, kuri „bija drosmīgāki” vai „labāk izskatījās”. Skatieni uz citiem tavā klātbūtnē. Tu sāc cīnīties par vietu, kas it kā bija tava. To sauc par triangulāciju (angl. triangulation).
Spiediens. Tas reti sākas ar spēku. Tas sākas ar sūkstīšanos, aizvainojumu, „ja tu mani mīlētu”, „citi pāri to dara”, „es tik ilgi gaidu”, ar klusumu, kamēr tu piekāpies. Tu piekrīti, lai tikai atkal būtu miers. Tā vairs nav brīva piekrišana. Tā ir izpatikšana, lai izvairītos no sekām (izpatikšanas reakcija, angl. fawn response).
Tava pagātne kā ierocis. Ko tu uzticēji maigā brīdī, tiek pagriezts pret tevi: „Nav brīnums, ka ar tevi tā notika.” „Ar tevi kaut kas nav kārtībā, neviens cits ar tevi nesamierinātos.”
Noslēpumi un attēli. Intīmas fotogrāfijas vai video, kas tika lūgti „tikai mums”, vēlāk kļūst par draudiem. To sauc par sekstorciju (angl. sextortion): draudi publicēt intīmus attēlus, lai kaut ko panāktu.
Izolācija caur kaunu. Tev nav, kam pastāstīt, jo par to „nerunā”. Draugi redz laimīgu pāri. Tu esi viens vai vienaviensviena ar to, kas notiek aiz aizvērtām durvīm.
Pat bez spoža sākuma tas strādā. Dažiem nebija nekādas kaisles sākumā. Bija tikai cilvēks, kurš vienreiz pateica, ka tu esi skaists vai skaistaskaistsskaista, pēc gadiem ilgām piezīmēm. Un vēlāk pietiek ar vienu mierīgu vakaru, kad tevi nekritizē, lai tu justos pieņemts vai pieņemtapieņemtspieņemta. Tev nekas netiek dots. Tev vienkārši uz brīdi pārstāj sāpēt.
Tā notiek pāreja no „pirmo reizi es jūtos vēlams vai vēlamavēlamsvēlama” uz „es nevaru aiziet”. Tu vairs nepaliec tāpēc, ka ir labi. Tu paliec tāpēc, ka esi noticējis vai noticējusinoticējisnoticējusi: neviens cits tevi negribēs.
| Otra gājiens | Kam tas kalpo | Ko tas nodara tev | Kā to pamanīt |
|---|---|---|---|
| Apbrīna tieši tur, kur tev kauns | Iedod to, pēc kā brūce ilgojas | Tu pieķeries vienīgajam, kurš „redz” | Apbrīna ir ļoti ātra un ļoti liela |
| „Neviens tevi neredz tā, kā es” | Iesēj domu, ka citu nebūs | Tu sāc ticēt, ka esi vēlams vai vēlamavēlamsvēlama tikai šim cilvēkam | Vārds „neviens” parādās bieži |
| Tuvības atņemšana | Sods un kontrole | Tu izdabā, lai atgūtu siltumu | Tas notiek pēc tava iebilduma vai „nē” |
| Sūkstīšanās līdz tu piekrīti | Tavs „nē” tiek pārvērsts par „jā” | Tu atdod ķermeni, lai būtu miers | Pēc tava „nē” nāk aizvainojums, nevis cieņa |
| Tava pagātne strīdā | Kauns kā pavada | Tu jūties salauzts vai salauztasalauztssalauzta un paliec | Uzticēts noslēpums tiek izmantots pret tevi |
| Intīmi attēli kā draudi | Klusums un paklausība | Bailes no apkaunojuma | „Ja tu aiziesi, visi redzēs” |
Kā noniecināšana atver to pašu brūci
Noniecināšana (angl. devaluation) ir posms, kad otrs sāk atņemt to, ko deva. Ķermeņa brūcei tas nozīmē: tas pats cilvēks, kurš pirmais tevi apbrīnoja, tagad saka to, ko tu visu mūžu baidījies dzirdēt.
„Paskaties uz sevi.” „Man pret tevi ir riebums.” „Tu gultā esi kā koks.” Izsmiekls draugu priekšā kā „joks”. Sānsoļi, kurus tev pasniedz kā tavu vainu: „Ja ar tevi viss būtu kārtībā, man nevajadzētu meklēt citur.”
Sievietes, kura tā dara, versijā bieži dzird: „Tu neesi īsts vīrietis.” Viņa var izsmiet tava ķermeņa reakcijas, stāstīt draudzenēm par jūsu tuvību, atteikt tuvību mēnešiem un tad pārmest, ka tu „neesi vīrietis, kurš sievieti iekaro”. Ja tev bija vardarbības pieredze, viņa var teikt: „Vīrietim tā nevar notikt, tu to izdomā.”
Vīrieša, kurš tā dara, versijā bieži dzird piezīmes par svaru, par ķermeni pēc dzemdībām, par vecumu, salīdzinājumus ar citām sievietēm vai pornogrāfiju. Tuvība var kļūt par „pienākumu”: „Tu esi mana sieva.” Ja tev bija vardarbības pieredze, viņš var teikt: „Tu pati to biji pelnījusi” vai „Kurš cits tevi gribēs, zinot, kas ar tevi bijis?”
Kāpēc tas sāp divtik? Jo tu biji noticējis vai noticējusinoticējisnoticējusi, ka tavs ķermenis var būt labs. Tu atvēri to, ko biji slēpis vai slēpusislēpisslēpusi gadiem. Un tieši tas cilvēks, kurš to atvēra, tagad apstiprina veco balsi: „Es jau zināju, ka ar mani kaut kas nav kārtībā.” Ja brūce ir no vardarbības, spiediens un robežu neievērošana attiecībās var atsaukt atmiņā to, kas notika agrāk. Ķermenis reaģē tā, it kā tas notiktu vēlreiz.
Tāpēc aiziešana jūtas kā pati brūce. Aiziet nozīmē palikt ar ķermeni, kuru „neviens cits negribēs”. Tā ir otra doma, ne patiesība. Tā tika iestādīta, lai tu paliktu.
Kā tas izskatās
Visi stāsti ir apkopoti no vairākiem stāstiem.
Mārtiņam ir 34 gadi. Skolā viņu sauca par „resno”, un visu dzīvi viņš ģērbās platās drēbēs. Sievietes viņu uzskatīja par „labu draugu”. Elīna jau pirmajā vakarā saka, ka viņš ir pievilcīgākais vīrietis, ko viņa satikusi, un pēc mēneša viņi dzīvo kopā. Pirmo reizi Mārtiņš ziemā peldas bez krekla. Pēc pusgada Elīna pēc katra strīda guļ citā istabā, dažreiz nedēļām. Draugu kompānijā viņa „jokojot” stāsta par viņu intīmas lietas, un visi smejas. Kad Mārtiņš lūdz to nedarīt, viņa saka, ka viņam „nav humora izjūtas” un ka „cits vīrietis būtu priecīgs, ka viņu vispār kāds grib”. Pēc lieliem strīdiem viņa atnāk atpakaļ ar kaisli, it kā nekas nebūtu bijis. Mārtiņš atkal valkā platas drēbes. Viņš domā: „Kurš cits mani gribēs?”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Piedāvājums tieši brūcē. „Pievilcīgākais vīrietis” bija tieši tas, ko viņš nekad nebija dzirdējis.
- Tuvība kā sods un balva. Citā istabā pēc strīda, kaisle pēc samierināšanās. Mārtiņš mācās nestrīdēties.
- Kauns publiski. Intīmas lietas kā „joks” draugu priekšā ir pazemojums, kas liek viņam klusēt.
- Iestādīta doma. „Cits būtu priecīgs, ka viņu vispār kāds grib” ir teikums, kas tur viņu vairāk nekā jebkura ķēde.
Laurai ir 31 gads. Kad viņai bija 19, ballītē notika kaut kas, par ko viņa nevienam nav stāstījusi, un kopš tā laika pieskārieni viņai ir grūti. Roberts ir pirmais, kuram viņa to izstāsta. Viņš saka: „Mums nekur nav jāsteidzas. Ar mani tu esi drošībā.” Pirmos mēnešus viņš ir pacietīgs, un Laura pirmo reizi jūtas, ka ķermenis ir viņas. Pēc gada Roberts sāk sūkstīties: „Es esmu gaidījis tik ilgi, cik vēl?” Ja Laura atsaka, viņš dienām nerunā. Ja viņa piekrīt, lai būtu miers, viņš ir mīļš. Pēc bērna piedzimšanas viņš komentē viņas ķermeni un salīdzina ar citām. Strīdā viņš pasaka: „Pēc tā, kas ar tevi bija, tev vajadzētu būt pateicīgai, ka kāds vispār ar tevi dzīvo.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Piedāvājums tieši brūcē. Pacietība un „ar mani tu esi drošībā” bija tieši tas, pēc kā viņas brūce ilgojās.
- Pacietība kā parāds. Vēlāk gaidīšana tiek pārvērsta par rēķinu: „es tik ilgi gaidīju”.
- Klusums pēc „nē”. Viņas atteikums tiek sodīts, piekrišana atalgota. Tā vairs nav brīva izvēle.
- Uzticētais noslēpums kā ierocis. Tas, ko viņa izstāstīja drošības meklējumos, tagad tiek izmantots, lai viņa justos nevērtīga.
Arī ārpus pāra attiecībām
Situācijas ir dažādas, mehānisms ir viens: ķermenis tiek vērtēts, un kauns tiek izmantots kā pavada.
- Māte pieaugušam dēlam. Piezīmes par svaru katrās svētku vakariņās, „tu nekad neatradīsi sievu ar tādu vēderu”, un tad pēkšņs maigums, kad viņš atkal ir paklausīgs.
- Priekšniece. Flirts un komplimenti, kas pārvēršas par „jokiem” par tavu ķermeni kolēģu priekšā. Kad tu iebilsti, tev saka, ka tu esi „pārāk jūtīgs”.
- Internetā. Kāda sieviete ātri kļūst tuva, lūdz intīmas bildes un pēc tam draud tās nosūtīt tavai ģimenei, ja tu nesamaksāsi. Tā ir sekstorcija, un to dara arī organizētas krāpnieku grupas.
- Tēvs pieaugušai meitai. Piezīmes par ķermeni un apģērbu kopš pusaudžu gadiem, „tu izskaties kā…”, un viņa joprojām pirms katras vizītes pārģērbjas trīs reizes.
- Priekšnieks. Komplimenti, kas pārvēršas par pieskārieniem un „jokiem”. Kad tu iebilsti, tev saka, ka tu „pati provocēji”.
- Internetā. Kāds vīrietis ātri kļūst tuvs, lūdz intīmas bildes un pēc tam draud tās publicēt, ja tu nedarīsi to, ko viņš grib. Tā ir sekstorcija.
Agrīnās brīdinājuma zīmes
Neviena zīme viena pati neko nepierāda. Skaties, vai tās atkārtojas un vai to ir vairākas.
- Apbrīna ir ļoti ātra, ļoti liela un vērsta tieši uz to, par ko tev ir kauns.
- Tiek bieži teikts „neviens cits tevi neredz tā kā es”.
- Intīmas bildes tiek lūgtas ļoti agri, un „nē” rada aizvainojumu.
- Pēc tava „nē” tuvībai seko sūkstīšanās, klusums vai aizvainojums.
- Tuvība tiek atņemta kā sods un dota kā balva.
- Otrs salīdzina tevi ar bijušajiem vai citiem cilvēkiem.
- Pēc strīdiem nāk kaislīga samierināšanās, bet nekas netiek izrunāts.
- Tavs uzticētais noslēpums vai pagātne parādās strīdā.
- Par tavu ķermeni tiek „jokots” citu cilvēku priekšā.
- Tu piekrīti tuvībai, lai būtu miers, nevis tāpēc, ka gribi.
- Otrs saka, ka tev nevajag speciālistu, jo „tev ir viņš vai viņaviņaviņš”.
- Tu pieķer sevi domājam: „Kurš cits mani gribēs?”
Aizsardzība un dziedēšana
Mērķis nav atteikties no tuvības. Mērķis ir, lai tavs ķermenis atkal būtu tavs un lai tavs kauns nebūtu durvis, pa kurām tev var tuvoties.
Piekrišanas pamati
Piekrišana (angl. consent) ir vienkārša, un tomēr tieši to visbiežāk sagroza.
- Brīva. „Jā”, kas teikts no bailēm, pēc sūkstīšanās, lai izbeigtu klusumu, vai lai „nebūtu strīda”, nav brīvs „jā”.
- Katru reizi no jauna. Vakardienas „jā” nenozīmē šodienas „jā”. Laulība vai attiecības nenozīmē pastāvīgu piekrišanu.
- Var atsaukt. Tu vari apstāties jebkurā brīdī, arī pusceļā.
- Apzināta. Cilvēks, kurš guļ, ir ļoti piedzēries vai nespēj saprast, kas notiek, nevar piekrist.
- Bez parāda. Vakariņas, dāvanas, gaidīšana vai „es tik ilgi gaidu” neveido nekādu parādu.
Seksuāla vardarbība ir vardarbība arī tad, ja to dara partneris vai laulātais, un arī tad, ja cietušais ir vīrietis. Tiesas pagaidu aizsardzība pret vardarbību Latvijā attiecas arī uz seksuālo vardarbību: Pagaidu aizsardzība.
Ko vari darīt tu
Temps. Nesteidzies ar tuvību un ar intīmām bildēm. Cilvēks, kuram tu tiešām patīc, pagaidīs bez rēķina. Ja pacietība vēlāk tiek piesaukta kā parāds, tā nebija pacietība.
Mazs tests. Pirmajos mēnešos pasaki „nē” kaut kam mazam: šovakar ne, šo ne. Skaties, kas notiek pēc tam. Cieņa ir laba zīme. Sūkstīšanās, klusums vai aizvainojums nav.
Neuztici pagātni par agru. Tev ir tiesības neizstāstīt visu. Izstāsti, kad cilvēks jau ir pierādījis laikā, ka ar uzticēto apietas droši.
Atgūsti ķermeni lēnām. Kustība, kas tev patīk, siltums, elpošana, pastaiga. Ne lai ķermenis būtu „labāks”, bet lai tajā būtu drošāk. Ir speciālisti, kas strādā tieši ar to: ķermeņa terapijas (angl. somatic therapy), EMDR un uz traumu vērsta KBT. Par to, ko vardarbība nodara ķermenim, ir nodarbība Ko vardarbība nodara ķermenim.
Droši cilvēki. Kauns aug klusumā. Viens cilvēks, kuram tu vari pateikt „ar mani notika šis”, un kurš tev tic, ir sākums.
Ja tu jau esi iekšā
Ja tu atpazini savas attiecības, tev nav jāaiziet šovakar. Bet ir daži droši pirmie soļi.
- Ja tev draud briesmas vai notika vardarbība tikko, zvani 112. Tu vari izlemt par policiju vēlāk. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, arī seksuālā vardarbībā, pēcpusdienā un vakarā. Tur palīdzēs saprast tavas iespējas, bez spiediena.
- Ja kāds draud ar intīmiem attēliem: nemaksā un nesūti vairāk, saglabā saraksti un draudus kā pierādījumus, bloķē un ziņo policijai. Kauns ir tam, kurš draud, nevis tev.
- Vīrieši tiek aizskarti tāpat. Ja tev to ir grūti pat nosaukt, izlasi Vīrieši kā upuri. 116 123 atbild arī vīriešiem, visu diennakti, bez maksas.
- Pieraksti. Kas notika, kad, ko otrs teica. Tikai drošā vietā, par kuru otrs nezina. Par to, kā droši lietot tālruni un šo vietni, ir Droša lietošana.
- Izveido drošības plānu, pirms kaut ko paziņo: Drošības plāns.
- Rēķinies ar hūveringu. Kad tu aiziesi, otrs, visticamāk, atgriezīsies ar tieši to, ko brūce grib dzirdēt: „Neviens tevi nekad nav gribējis tā kā es.” Šo ievilkšanu atpakaļ sauc par hūveringu (angl. hoovering).
Izvēlies speciālistu, kurš saprot vardarbību un traumu. Ne katrs psihologs Latvijā ir mācījies par narcistisku vardarbību, seksuālu vardarbību un traumu. Labi domājošs speciālists bez šīs pieredzes var ieteikt „runāt ar partneri par jūsu intīmo dzīvi” vai pāru terapiju, un tas var tevi ievilkt atpakaļ vai padarīt bīstamāku. Pārbaudi:
- Vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus vai detaļas?
- Vai zina vārdus gāzlaitings, traumatiskā saikne, hūverings, disociācija?
- Vai nespiež uz kopīgām sesijām vai „izlīgumu”?
- Vai ļauj tev noteikt tempu un domā par tavu drošību?
Ja pēc sesijas jūties vēl vainīgāk, meklē citu. Tā nav tava problēma. Līdz tam palīdz Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmata „It’s Not You” (2024). Viņas materiāli ir angliski.
Un par diagnozi: to var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Nosaukums nav svarīgs. Ja tuvība tiek atņemta kā sods, tavs „nē” netiek ievērots un tavs kauns tiek izmantots pret tevi atkal un atkal, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai traks esi tu. Ja tā notiek, lasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting) un nodarbību Apjukums ir simptoms.
Mīti
Iedziļinies
- Visa sērija un visas brūces: Brūces un āķi.
- Tuvās brūces: Kauna brūce, Impulsa brūce, Neuzticības brūce.
- Kāpēc pēc tam ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne.
- Ķermeņa atjaunošana: Kā atjaunot nervu sistēmu pēc vardarbības.
- Termini: mīlestības atņemšana, sekstorcija, robežas, disociācija, ķermeņa terapijas.
- Kā to dara sievietes: Kad narciste ir sieviete.
- Kā to dara vīrieši: Kad narcists ir vīrietis.
Saistīts
Avoti
- Young, J. E., Klosko, J. S., & Weishaar, M. E. (2003). Schema Therapy: A Practitioner's Guide. New York: Guilford Press.
- Young, J. E., & Klosko, J. S. (1993). Reinventing Your Life. New York: Plume.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.
- van der Kolk, B. (2014). The Body Keeps the Score: Brain, Mind, and Body in the Healing of Trauma. New York: Viking.
- Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. New York: Oxford University Press.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
- Dutton, D. G., & Painter, S. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.