Pusaudža gados: kāpēc pirmās attiecības ar narcistu piesien visstiprāk
Pusaudža gados traumatiskā saikne veidojas visātrāk, jo nav ar ko salīdzināt: pirmās attiecības kļūst par definīciju tam, kas ir mīlestība, bet noslēpums, skolas spiediens, vecāks partneris vai narcistisks vecāks, kurš jau iemācīja „mīlestība ir jānopelna”, izdara pārējo.
Īsumā
- Pusaudža gados tu gribi, lai tevi redz kā pieaugušu, lai tu kaut kur piederi un lai kāds izvēlas tieši tevi. Nav vēl nevienas pieredzes, ar ko salīdzināt, tāpēc pirmās attiecības kļūst par mēru visām nākamajām.
- Ļoti bieži pirmā „attiecību” skola ir narcistisks vecāks, un vecāks partneris ar grūmingu (angl. grooming) soli pa solim iegūst uzticību, noslēpumus un kontroli. Tā nav tava vaina. Tā ir pieaugušā izvēle.
- Ja tev ir mazāk par 18: pastāsti vienam drošam pieaugušajam vai zvani uz bezmaksas tālruni bērniem un pusaudžiem 116 111. Ja tu atskaties pieaugušā vecumā, šis raksts palīdzēs saprast, kāpēc viss vēlāk atkārtojās.
Šis raksts ir daļa no sērijas par to, kurā dzīves posmā tu satiki cilvēku, kurš tev darīja pāri, un kāpēc tieši tajā posmā saikne izveidojās tik stipra. Visu posmu pārskats un tabula, kurā vari atrast savu gadījumu, ir rakstā Kad tu viņu satiki.
Šo rakstu lasa divi dažādi cilvēki. Viens ir pusaudzis, kuram tagad ir 14, 15 vai 17 gadi un kurš jūt, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā, bet nevar to nosaukt. Otrs ir pieaugušais, kurš atskatās uz savām pirmajām attiecībām un beidzot grib saprast, kāpēc tās atstāja tik dziļas pēdas, ka vēl pēc desmit vai divdesmit gadiem viss atkārtojas. Raksts ir abiem.
Kāds ir šis dzīves posms
Pusaudža gadi ir laiks, kad tu pirmo reizi mēģini būt kāds pats par sevi, nevis tikai kāda bērns. Tev vajag trīs lietas vairāk nekā jebkad vēlāk:
- Lai tevi redz kā pieaugušu. Nevis „tu vēl esi mazs”, bet „tu esi nopietns cilvēks ar savu viedokli”.
- Lai tu kaut kur piederi. Klase, draugu bars, komanda, tiešsaistes kopiena. Būt ārpusē šajā vecumā sāp fiziski.
- Lai kāds izvēlas tieši tevi. Pirmā mīlestība nav tikai jūtas. Tā ir atbilde uz jautājumu „vai es vispār esmu mīlams?”.
Arī smadzenes šajā laikā strādā īpaši. Amerikāņu psihologs Lorenss Steinbergs (Laurence Steinberg), kurš gadu desmitiem pēta pusaudžus, raksta, ka smadzeņu atalgojuma sistēma pusaudža gados reaģē stiprāk nekā bērnībā vai pieaugušā vecumā, bet spēja apstāties un izvērtēt nobriest lēnāk, vēl līdz pat divdesmit gadu vidum. Vienkāršiem vārdiem: viss jūtas stiprāk, un bremzes vēl tikai aug. Tā nav kļūda. Tā ir dabiska daļa no augšanas, un tieši tāpēc tā ir durvis tiem, kas prot to izmantot.
Un ir vēl viena lieta, kas šo posmu padara īpaši ievainojamu: tev nav ar ko salīdzināt. Pieaugušais pēc trim attiecībām zina, ka partneris, kurš lasa tavas ziņas, nav normāls. Pusaudzis to nezina. Pirmās attiecības nav „vienas no”. Tās kļūst par definīciju. Ja pirmā mīlestība bija greizsirdība, noslēpumi, kliedzieni un atkal apskāvieni, tad tieši tā tev izskatās mīlestība.
Tipiskas aklās zonas šajā vecumā:
- „Ja ir greizsirdīgs, tad mīl.” Filmas, dziesmas un seriāli to atkārto gadiem.
- „Jo stiprāk sāp, jo īstāka mīlestība.” Intensitāte tiek sajaukta ar dziļumu.
- „Vecākiem nevar stāstīt, viņi nesapratīs vai aizliegs.” Tāpēc viss notiek noslēpumā, bez neviena ārēja skatiena.
- „Ja izšķirsimies, visa skola uzzinās.” Tavs gods un tava vieta klasē šķiet atkarīgi no attiecībām.
- „Es esmu pietiekami nobriedis vai nobriedusinobriedisnobriedusi, lai to atrisinātu bez citu palīdzības.” Lūgt palīdzību jūtas kā atzīt, ka tomēr esi bērns.
Latvijā vēl viens slānis: daudzi pusaudži uzauga pie vecvecākiem, kamēr vecāki strādāja ārzemēs, vai mājās, kur tēvs vai māte dzēra. Kad mājās nav, kur patverties, attiecības kļūst par vienīgo vietu, kur ir siltums. Tas padara āķi vēl dziļāku. Par to vairāk rakstā Pamešanas brūce.
Pirmās „attiecības”: narcistisks vecāks
Daudziem cilvēkiem pirmā narcistiskā „attiecība” nav ar puisi vai meiteni. Tā ir ar vecāku. Vēl pirms pirmās mīlestības tu jau biji iemācījies vai iemācījusiesiemācījiesiemācījusies, kā izskatās tuvums: tas ir jānopelna, tas var pazust bez brīdinājuma, un tavs uzdevums ir uzminēt otra noskaņojumu, pirms tas sprāgst.
Tas nav pārmetums vecākiem kopumā. Lielākā daļa vecāku kļūdās un tomēr mīl. Te ir runa par vecāku, kura uzvedība atkārtojas gadiem: bērns ir vajadzīgs, lai vecāks justos labi, un tiek sodīts, kad tas nenotiek.
Kad tā bija māte. Viena diena māte ir tava labākā draudzene, stāsta tev savas bēdas par tēvu un saka, ka tikai tu viņu saproti. Nākamajā dienā viņa ar tevi nerunā, jo tu aizgāji pie drauga, nevis paliki ar viņu. Tu iemācies, ka tev jāatbild par viņas jūtām. To sauc par parentifikāciju (angl. parentification): kad bērnam jākļūst par vecāka mierinātāju vai partneri. Puisis šādā ģimenē bieži kļūst par „mammas mazo vīrieti”. Vēlāk viņš var pievilkt partneri, kuras jūtas viņam atkal jāuzmin un jāglābj, jo tieši tā viņam izskatās mīlestība.
Cita māte salīdzina: brālis ir „gudrais”, tu esi „problēma”. Vienu bērnu ceļ augstāk par visiem, otru vaino par visu. To sauc par zelta bērnu (angl. golden child) un grēkāzi (angl. scapegoat). Ja tu biji grēkāzis, tu jau zini, kā ir mēģināt nopelnīt mīlestību, kas nekad nav gana.
Kad tas bija tēvs. Tēvs mājās ir laika ziņas: ja viņš ir labā noskaņojumā, visa ģimene elpo. Ja nē, visi staigā uz pirkstgaliem. Tu iemācies pēc durvju aizciršanas skaņas saprast, kāds būs vakars. Tu iemācies izpatikt, pirms viņš sadusmojas. To sauc par izpatikšanas reakciju (angl. fawn response): kad drošību meklē, pakļaujoties un iepriecinot. Meitene šādā ģimenē bieži iemācās, ka vīrieša dusmas ir viņas atbildība. Vēlāk puisis, kurš sadusmojas, jūtas biedējoši pazīstams, un tieši tāpēc drošs.
Cits tēvs nekad nekliedz. Viņš vienkārši nav klāt: nerunā, neuzslavē, ievēro tevi tikai tad, kad tu uzvari sacensībās vai saņem desmitnieku. Tu iemācies, ka mīlestība ir jānopelna ar sasniegumiem. Vēlāk pirmais puisis, kurš tev dod uzmanību, bet atņem to, kad tu viņu neapmierini, jūtas nevis bīstams, bet kā mājas.
Ko šāds vecāks iemāca, un kā tas pēc tam izskatās pirmajās attiecībās:
| Ko iemācīja mājās | Kā tas izskatās pirmajās attiecībās | Kur lasīt tālāk |
|---|---|---|
| „Mīlestība ir jānopelna.” | Tu cīnies par katru otra labo dienu | Nepietiekamības brūce |
| „Man jāuzmin otra noskaņojums.” | Tu nolasi katru ziņu un izpatīc, pirms otrs sadusmojas | Izpatikšanas reakcija |
| „Es atbildu par otra jūtām.” | Tu paliec, jo „bez manis viņam vai viņaiviņaiviņam būs slikti” | Glābēja brūce |
| „Mans „nē” ir nodevība.” | Tu nevari atteikt, arī sekss un bildes | Paklausības brūce |
| „Manas jūtas ir par daudz.” | Tu klusē, kad tev sāp, lai nesabojātu | Apslāpēto jūtu brūce |
Svarīgākais: tas, ka tu pēc tam nonāci līdzīgās attiecībās, nav tāpēc, ka tu „izvēlies sliktus cilvēkus”. Tas ir tāpēc, ka pazīstamais ķermenim jūtas drošs. Trauksme, kas citam cilvēkam liktu aiziet, tev jūtas kā mīlestība, jo tā bija vienīgā mīlestība, kādu tu pazini. Par to, kāpēc tas atkārtojas, ir nodarbība Kāpēc tas atkārtojas.
Vecāks partneris: kas ir grūmings
Šī daļa ir ļoti svarīga, tāpēc to paskaidrosim vienkārši.
Grūmings (angl. grooming, no vārda „kopt”, „pieradināt”) ir tad, kad pieaugušais vai daudz vecāks cilvēks soli pa solim iegūst bērna vai pusaudža uzticību, lai pēc tam iegūtu tuvumu, noslēpumus, kontroli un bieži arī seksuālu kontaktu. Pētnieki Krēvena, Brauna un Gilkrista (Craven, Brown & Gilchrist, 2006) apraksta, ka grūmings reti izskatās pēc briesmām. Tas izskatās pēc uzmanības, sapratnes un dāvanām. Bieži pieaugušais iegūst arī ģimenes uzticību, lai viņu neviens neturētu aizdomās.
Tas parasti notiek šādos soļos:
- Izvēle. Pieaugušais meklē pusaudzi, kuram trūkst uzmanības: konflikti mājās, vientulība klasē, vecāki prom, vēlme izskatīties pieaugušam.
- Uzticība. Uzmanība, komplimenti, atbrauc pakaļ ar mašīnu, dāvanas, alkohols vai cigaretes, „tu vari man stāstīt visu”.
- Vajadzības aizpildīšana. Viņš vai viņaViņaViņš kļūst par vienīgo, kurš tevi „tiešām saprot”. Ne vecāki, ne klasesbiedri, tikai šis cilvēks.
- Izolācija. „Tavi vecāki tevi nesaprot.” „Tavi klasesbiedri ir bērni.” „Tu esi daudz nobriedušāks par viņiem.”
- Noslēpums. „Šis ir tikai mūsu.” „Citi nesapratīs.” „Ja kāds uzzinās, man būs problēmas, un tu taču negribi, lai man ir problēmas?”
- Robežu pārbīdīšana. Joki par seksu, „nejauši” pieskārieni, lūgums pēc bildes, „tikai vienas”, pēc tam vēl.
- Noturēšana. Vaina („tu pats gribējitu pats gribējitu pati gribēji”), bailes („neviens tev neticēs”), draudi („es publicēšu bildes”) vai atkarība (vieta, kur dzīvot, nauda, transports).
Klasiskais teikums ir „tu esi daudz nobriedušāks par saviem vienaudžiem”. Pats par sevi tas neko nepierāda. Skolotājs var to pateikt arī godīgi. Bet jautājums, kas der vienmēr, ir šis: kāpēc pieaugušam cilvēkam romantiski vajag kādu, kurš ir daudz jaunāks? Normāls 22 gadus vecs cilvēks romantiskās attiecībās meklē vienaudžus. Tas, kurš izvēlas 15 gadus vecu, izvēlas kādu ar mazāk pieredzes, mazāk varas un bez salīdzinājuma. Tā nav nejaušība. Tā ir izvēle, kas viņam dod pārsvaru.
Kad pieaugusī ir sieviete, bet pusaudzis ir puisis. Par to runā vismazāk. 15 gadus vecs puisis un 23 gadus veca sieviete: draugi smejas un sauc viņu par „veiksminieku”, pieaugušie dažreiz tikai pasmaida. Tāpēc puisis nestāsta, ka jūtas iztrūcies, ka viņam kaut kas tika prasīts, pirms viņš bija gatavs, ka viņa kontrolē, ar ko viņš satiekas, un draud stāstīt citiem, ja viņš aizies. Tas, ka sabiedrība to sauc par veiksmi, nepadara to par veiksmi. Pieaugušais, kurš izmanto pusaudzi, dara pāri neatkarīgi no dzimuma. Vairāk par to, kāpēc vīriešiem un puišiem netic, lasi rakstā Vīrieši kā upuri.
Kad pieaugušais ir vīrietis, bet pusaudze ir meitene. 15 gadus veca meitene un 21 gadu vecs puisis ar mašīnu. Viņš aizved viņu no skolas, pērk kafiju, saka, ka ar vienaudžiem viņam ir garlaicīgi, bet ar viņu var runāt par visu. Draudzenes apskauž. Vecāki nezina vai „nevar neko aizliegt”. Pēc dažiem mēnešiem viņš nosaka, ar ko viņa drīkst tikties, lasa viņas ziņas un dusmojas, ja viņa atbild vēlu. Viņa domā, ka tā ir nopietna, pieaugušu mīlestība. Patiesībā tā ir pieaugušā vara pār pusaudzi.
Bildes un draudi. Ja pieaugušais prasa tavas kailbildes vai sūta tev savējās, tā nav romantika. Tā ir vardarbība, un atbildīgs par to ir pieaugušais, nevis tu. Ja kāds draud izplatīt tavas bildes, ja tu nedarīsi to, ko viņš vai viņaviņaviņš grib, vai nesamaksāsi, to sauc par sekstorciju (angl. sextortion). Nemaksā un nesūti vairāk. Saglabā saraksti, bloķē, pastāsti pieaugušajam, kuram uzticies, un zvani 116 111 vai policijai 110. Tev nav jāpaliek ar to vienatnē.
Kā viņi tevi atrada šajā posmā
Pusaudža gados kontakts gandrīz vienmēr notiek tur, kur tu jau esi:
- Skolā. Tā pati klase, vecākā klase, „populārais” puisis vai meitene, kuru visi grib. Tas, ka otrs izvēlējās tieši tevi, jau pats par sevi ir liels piedāvājums.
- Caur draugiem un ģimeni. Drauga vecākais brālis vai māsa, ģimenes draugs, kaimiņš. Tur, kur vecāki jūtas mierīgi.
- Treniņos, pulciņos, nometnēs. Treneris, trenera palīgs, vecākais komandas biedrs. Cilvēks ar varu un autoritāti, kuram visi uzticas.
- Tiešsaistē. Spēles, Discord, Instagram, Snapchat, TikTok. Otrs var izlikties par vienaudzi. Viss notiek tavā telefonā, un neviens to neredz.
- Ballītēs un pirmajos darbos. Vasaras darbs, kafejnīca, kur visi citi ir vecāki. Alkohols un „tu jau esi liels” pazemina robežas.
Otrs pamana tos, kuri ir vieni, kuri meklē, kur piederēt, un kuriem mājās ir grūti. Par to, kā vispār izvēlas un pārbauda, ir nodarbība Kā viņi izvēlas upurus.
Kā mīlestības bombardēšana tika pielāgota šim vecumam
Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu pašā sākumā. Pusaudža gados tā piedāvā tieši to, ko šis vecums grib: būt izvēlētam, būt pieaugušam un būt kopā pret visiem.
Neviens no šiem teikumiem pats par sevi neko nepierāda. Pusaudži paši runā lieliem vārdiem, un tas ir normāli. Atšķirību redz tālāk: vai lielie vārdi pārvēršas noslēpumā, izolācijā un kontrolē, vai paliek vienkārši jaunas mīlestības vārdi.
Kāpēc traumatiskā saikne tieši tagad strādāja tik labi
Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir stipra pieķeršanās cilvēkam, kurš dara pāri, jo sliktais mijas ar labo neparedzami. Pētnieki Datons un Peintere (Dutton & Painter, 1993) parādīja, ka saikni padara tik stipru tieši šī maiņa un spēku nevienlīdzība, nevis „vājš raksturs”. Pusaudža gados ir vairāki paātrinātāji, kas pieaugušam cilvēkam nav:
- Nav mēra. Pirmās attiecības ir vienīgās, ko tu zini. Nav ar ko salīdzināt, tāpēc greizsirdība, telefona pārbaudes un scēnas izskatās kā „tā tas notiek”.
- Intensitāte tiek sajaukta ar mīlestību. Smadzenes šajā vecumā reaģē uz pīķiem īpaši stipri. Bailes, prieks, atvieglojums un atkal bailes kļūst par visstiprāko sajūtu tavā dzīvē.
- Noslēpums. Ja par attiecībām nevar zināt vecāki, tad neviens pieaugušais tās nevar redzēt no malas. Noslēpums nāk ar kaunu, un kauns tur tevi vēl ciešāk.
- Mājas. Ja mājās ir grūti, attiecības ir vienīgā izeja. Ja mājās ir narcistisks vecāks, tev jau ir iemācīts, ka mīlestība sāp, un otram nav jāmāca nekas no jauna.
- Skola. Tu katru dienu redzi otru. Izšķiršanās nozīmē, ka visa klase uzzina, un otrs var sākt stāstīt citiem savu versiju. Otrs kontrolē tavu reputāciju, un tas ir ļoti spēcīgs pavads.
- Praktiskā atkarība. Mašīna, nauda, vieta, kur pārnakšņot, alkohols, pieaugušo draugu bars. Vecākam partnerim ir tas, kā tev vēl nav.
- Pirmā seksuālā pieredze. Ja pirmā reize bija ar šo cilvēku, tā bieži nes līdzi kaunu un sajūtu „es jau atdevu visu, tagad nevaru aiziet”.
Kā tas tika izdarīts soli pa solim: vispirms otrs kļuva par vienīgo, kurš tevi redz. Tad par vienīgo, kuram tu drīksti stāstīt. Tad par vienīgo, ar kuru tu vari būt. Un tad sākās auksts un karsts: vienu dienu ignorē skolā, nākamajā raksta garas ziņas par to, cik ļoti mīl. Katrs „labais” brīdis pēc sliktā jūtas kā pierādījums, ka viss vēl var būt kā sākumā.
Un svarīgi: tam nevajag neko skaistu. Daudzos stāstos nebija nekādas romantikas. Pietika ar to, ka pēc nedēļas ignorēšanas otrs atkal pasveicināja gaitenī. Pēc sliktām dienām parasta diena jūtas kā balva. Tas ir atvieglojums, nevis mīlestība, bet ķermenis to nespēj atšķirt.
Kā tas parasti noritēja
Laiki katram stāstam ir citādi. Bet secība atkārtojas pārsteidzoši bieži.
| Laiks | Ko otrs darīja | Ko tu juti | Ko tas uzbūvēja |
|---|---|---|---|
| 1.–2. nedēļa | Raksta dienu un nakti, „tu neesi kā citi”, izvēlas tevi no visiem | Beidzot kāds mani redz | Otrs kļūst par galveno tavas dienas notikumu |
| 1. mēnesis | „Šis ir tikai mūsu”, vecākiem un draugiem nav jāzina | Mēs esam īpaši, tas ir pieaugušu noslēpums | Noslēpums: neviens neredz no malas |
| 2.–3. mēnesis | Greizsirdība, pārbauda telefonu, grib zināt, kur tu esi, prasa atrašanās vietu kartē | Tas taču nozīmē, ka mīl | Kontrole tiek pieņemta kā rūpes |
| 3.–6. mēnesis | Auksti dienas: ignorē skolā, neatbild, tad atkal silts | Panika, tad milzīgs atvieglojums | Atvieglojums kļūst par āķi |
| 6. mēnesis un tālāk | Draudi: izšķirties, pastāstīt visiem, nodarīt sev pāri, publicēt bildes | Bailes, kauns, vaina | Tu vairs neredzi izeju |
| Pēc izšķiršanās | Raksta atkal, draugi nes ziņas, jauns partneris tajā pašā skolā | Tukšums, ilgas, sevis vainošana | Saikne turpinās arī bez attiecībām |
Apkopots no vairākiem stāstiem. Rihardam ir 16. Kristīne no vecākās klases viņu izvēlas ballītē un pirmajā nedēļā raksta katru nakti. Pēc mēneša viņa pārbauda viņa telefonu un raud, ja viņš atbildējis kādai klasesbiedrenei. Kad Rihards grib iet uz futbolu, viņa saka, ka viņai ir slikti un viņš ir vienīgais, kurš viņu tur. Pēc pusgada viņš ir pametis komandu, draugi viņu vairs neaicina, un, kad viņš mēģina izšķirties, Kristīne raksta, ka nodarīs sev pāri. Viņš paliek, jo baidās, un nevienam nestāsta, jo „puiši par to nerunā”.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Apkopots no vairākiem stāstiem. Elīzai ir 15. Mārtiņam ir 21, un viņš ir viņas drauga brālēns. Viņš aizved viņu no skolas, klausās, kad viņa stāsta par māti, kura dzer, un saka, ka viņa ir nobriedušāka par visām viņa vienaudzēm. Pēc diviem mēnešiem viņš sāk noteikt, ar ko viņa drīkst tikties, un dusmojas, ja viņa neatbild piecās minūtēs. Pēc pusgada viņš prasa bildes, un pēc tam, kad viņa grib izšķirties, atgādina, ka tās ir viņa telefonā. Elīza domā, ka pati ir vainīga, jo „pati sūtīja”.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Normāli vai vardarbība?
Pusaudžu attiecībās ir daudz lielu jūtu, strīdu un greizsirdības, un tas vēl nav vardarbība. Jautājums ir, vai tas atkārtojas, vai vienmēr nāk par labu vienai pusei un ko tas nodara tev.
Atrodi savu gadījumu
Šie stāsti ir apkopoti no vairākiem stāstiem. Situācijas atšķiras, mehānisms ir viens.
Draudzene, kura visu kontrolē. Tev bija 16. Viņa bija tava pirmā draudzene. Viņa pārbaudīja tavu telefonu, taisīja scēnas ballītēs, ja tu runāji ar citām, un pēc tam raudāja un teica, ka tikai tik ļoti mīl. Draugi pazuda, jo katra tikšanās beidzās ar strīdu. Tu joprojām pieaugušā vecumā saspringsti, kad partnere paņem tavu telefonu. Ja tas esi tu → lasi Pamešanas brūce un Traumatiskā saikne.
Vecāka sieviete. Tev bija 15, viņai 23. Viņa bija drauga vecākā māsa vai trenera palīdze. Draugi sauca tevi par veiksminieku, bet tu juti, ka kaut kas nav pareizi, un par to nevarēji runāt. Viņa noteica, kad jūs tiekaties, un teica, ka tev nevienam nav jāstāsta. Ja tas esi tu → lasi sadaļu par grūmingu augstāk, Vīrieši kā upuri un Kauna brūce.
Klusā, ievainotā. Viņa nekad nekliedza. Viņa bija skumja, trausla, teica, ka tu esi vienīgais, kurš viņu tur dzīvu. Kad tu gribēji izšķirties, viņa rakstīja, ka nodarīs sev pāri. Tu paliki gadiem, jo baidījies. Šī ir slēptā versija (angl. covert). Ja tas esi tu → lasi Glābēja brūce un Atklātais un slēptais.
Māte kā pirmā „partnere”. Mamma tev stāstīja savas bēdas par tēvu, teica, ka tu esi viņas vienīgais atbalsts, un apvainojās, kad tev bija sava dzīve. Kad tev bija pirmā draudzene, mamma ar tevi nerunāja nedēļu. Tagad tu jūties atbildīgs par katras sievietes noskaņojumu. Ja tas esi tu → lasi Parentifikācija, Glābēja brūce un Kad narciste ir sieviete.
Vecāks puisis ar mašīnu. Tev bija 15, viņam 20 vai 22. Viņš aizveda tevi no skolas, teica, ka tu esi nobriedusi, un ka tavi vecāki nesaprot. Pēc dažiem mēnešiem viņš noteica, ko tu velc, ar ko tiecies un kad tev jābūt mājās pie viņa. Ja tas esi tu → lasi sadaļu par grūmingu augstāk un Kā viņi izvēlas upurus.
Populārais klasesbiedrs. Viņš bija puisis, kuru visi gribēja, un viņš izvēlējās tevi. Tad viņš sāka jokot par tevi draugu priekšā, un, kad tu apvainojies, teica, ka tev nav humora izjūtas. Pēc izšķiršanās viņš izplatīja baumas, un puse klases tev pagrieza muguru. Ja tas esi tu → lasi Pazemojuma brūce un Lidojošie pērtiķi.
Tiešsaistes „draugs”. Jūs iepazināties spēlē vai Discord. Viņš teica, ka viņam ir 17, bet vēlāk izrādījās, ka daudz vairāk. Viņš bija vienīgais, kurš tevi saprata. Tad viņš palūdza bildes, un tad sāka draudēt. Ja tas esi tu → lasi Sekstorcija un Drošības brūce. Ja tas notiek tagad, zvani 116 111.
Tēvs kā pirmā „attiecība”. Tēvs mājās bija laika ziņas. Tu iemācījies uzminēt viņa noskaņojumu pēc soļiem gaitenī. Pirmais puisis, kurš dusmojās un pēc tam nesa ziedus, jutās kā mājās. Tagad tu joprojām atvainojies, pirms kāds vispār ir dusmīgs. Ja tas esi tu → lasi Izpatikšanas reakcija, Nepietiekamības brūce un Kad narcists ir vīrietis.
Ko darīt tagad
Ja tev tagad ir mazāk par 18
- Pastāsti vienam drošam pieaugušajam. Tam nav jābūt vecākam. Tā var būt tante, vecmāmiņa, skolotāja, skolas psihologs vai sociālais pedagogs, treneris, drauga mamma. Pietiek ar vienu cilvēku.
- Zvani 116 111. Tas ir bezmaksas uzticības tālrunis bērniem un pusaudžiem. Tur var runāt par attiecībām, par mājām, par bildēm, par jebko. Ja ir tiešas briesmas, zvani 112.
- Saglabā pierādījumus. Ekrānuzņēmumi ar draudiem, ziņām, prasībām. Glabā tos drošā vietā, kur otrs nevar piekļūt.
- Nesatiecies vienatnē uz „pēdējo sarunu”. Ja gribi izšķirties, dari to publiskā vietā, ar ziņu vai ar kādu blakus.
- Ja draud ar bildēm, nemaksā un nesūti vairāk. Bloķē, saglabā pierādījumus, pastāsti pieaugušajam un ziņo policijai 110. Vainīgs ir tas, kurš draud, nevis tu.
- Ja otrs draud nodarīt sev pāri, tev nav jāglābj viņš vai viņaviņaviņš ar savām attiecībām. Tu vari pateikt pieaugušajam vai zvanīt 112. Tu neesi atbildīgs vai atbildīgaatbildīgsatbildīga par to, ko otrs izvēlas darīt.
Ja tu atskaties pēc gadiem
- Nosauc to īstajā vārdā. Ja otrs bija daudz vecāks, tā nebija „pirmā mīlestība, kas nesanāca”. Tas bija grūmings, un atbildība bija pieaugušā. Ja otrs bija vienaudzis, tā tik un tā bija vardarbība, nevis „jaunības muļķības”.
- Pamani veidni. Ja arī vēlākās attiecības atkārtoja to pašu, tas nav liktenis. Tā ir mācība no pirmās „attiecības” ar vecāku vai pirmo partneri. To var atmācīties. Sāc ar nodarbību Kāpēc tas atkārtojas.
- Izvēlies speciālistu, kurš saprot vardarbību. Ne katrs psihologs Latvijā ir mācījies par narcistisku vardarbību un traumu. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus? Vai zina vārdus gāzlaitings un traumatiskā saikne? Vai neiesaka „izrunāt to ar mammu vai tēti”, it kā ar cilvēku, kurš sāpina, varētu runāt kā ar parastu cilvēku? Ja pēc sesijas jūties vainīgāk, meklē citu. Līdz tam palīdz Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmata „It’s Not You” (2024), angliski.
- Zvani. 116 123 ir krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, arī krieviski un angliski, un tur zvana arī vīrieši. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā. Draudu gadījumā 112.
Vai tas nozīmē, ka tavs pirmais partneris vai vecāks bija narcists? Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību paši pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti, un „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Nosaukums nav svarīgs. Svarīgs ir tas, kas atkārtojās. Un normālas attiecības neliek tev gadiem prātot, vai traks esi tu. Ja tā ir, lasi par gāzlaitingu (kad tev atkārtoti liek šaubīties par savu atmiņu un prātu; angl. gaslighting) un nodarbību Apjukums ir simptoms.
Ja tu esi vecāks
Aizliegums parasti neizbeidz attiecības, bet padara tās slepenas, un noslēpums ir tieši tas, kas otram vajadzīgs. Labāk: tici, nesmejies un nekaunini, jautā, kā tavs bērns jūtas, nevis tikai ko otrs dara. Saki: „Lai kas notiktu, tu vari man pastāstīt, un es nedusmošos uz tevi.” Ja otrs ir pieaugušais un tavs bērns ir nepilngadīgs, konsultējies ar 116 006 vai policiju. Pētījumi rāda, ka vardarbība pusaudžu attiecībās ir saistīta ar sliktāku veselību un drošību arī vēlāk (Exner-Cortens u.c., 2013), tāpēc tas ir nopietni, nevis „izaugs”.
Mīts
Iedziļinies
- Visu posmu pārskats: Kad tu viņu satiki.
- Nākamais posms, 18–25 gadi: Pirmā mīlestība.
- Kā izvēlas un pārbauda: Kā viņi izvēlas upurus.
- Kā piesaiste notiek tik ātri: Kā viņi tik ātri piesaista.
- Kāpēc ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne.
- Vecākās sāpes: Brūces un āķi.
- Kā to dara sievietes: Kad narciste ir sieviete.
- Kā to dara vīrieši: Kad narcists ir vīrietis.
Saistīts
Avoti
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
- Dutton, D. G., & Painter, S. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
- Craven, S., Brown, S., & Gilchrist, E. (2006). Sexual grooming of children: Review of literature and theoretical considerations. Journal of Sexual Aggression, 12(3), 287–299.
- Steinberg, L. (2014). Age of Opportunity: Lessons from the New Science of Adolescence. Boston: Houghton Mifflin Harcourt.
- Exner-Cortens, D., Eckenrode, J., & Rothman, E. (2013). Longitudinal associations between teen dating violence victimization and adverse health outcomes. Pediatrics, 131(1), 71–78.