Tiešās briesmās zvani 112. Emocionāls atbalsts visu diennakti, bez maksas: 116 123.Kā droši lietot šo vietni
Skats:Mana situācija

Atraidījuma brūce: kā „no visiem es izvēlējos tevi” kļūst par āķi

Atraidījuma brūce ir sena sajūta „mani negrib”; manipulatīvs cilvēks to pamana, sākumā tevi izvēlas skaļi, ātri un neatlaidīgi („no visiem es izvēlējos tevi”), pēc tam izvēli atņem un atdod pa daļām, salīdzina tevi ar citiem un atgrūž, un aiziešana sāk justies kā vēl viens atraidījums, lai gan patiesībā tā ir pirmā reize, kad tu izvēlies sevi.

Klausīties

Īsumā

  • Atraidījuma brūce ir sajūta „mani negrib, man nav vietas”. Vārds nāk no Līzas Burbo populārā „piecu brūču” modeļa, kas nav zinātniski pārbaudīts, bet pati pieredze ir ļoti reāla, un pētījumi par jutīgumu pret atraidījumu to apraksta.
  • Mīlestības bombardēšana šai brūcei piedāvā to, pēc kā tā ilgojas visvairāk: būt izvēlētam. Ātri, publiski, neatlaidīgi. Tad izvēle kļūst par balvu, ko var atņemt, un citi cilvēki kļūst par konkurentiem.
  • Aizsardzība ir izvēlēties sevi: pamanīt, kad tu pats sevi atgrūd, neuzskatīt steigu un neatlaidību par mīlestību un meklēt cilvēkus, kuri izvēlas lēni, bet paliek.

Šī nodarbība ir daļa no sērijas par to, kā mīlestības bombardēšanu un saikni pielāgo konkrētam cilvēkam. Sērijas sākums un pašpārbaude „uz kuru brūci tēmē” ir nodarbībā Brūces un āķi. Šeit ir par vienu brūci: senu sajūtu, ka tevi neviens īsti negrib.

Brūce: „mani negrib”

Par modeli godīgi

Vārdu „atraidījuma brūce” daudzi pazīst no kanādietes Līzas Burbo (Lise Bourbeau) grāmatas par „piecām brūcēm, kas neļauj būt pašam” (2000). Viņa apraksta piecas brūces: atraidījumu, pamešanu, pazemojumu, nodevību un netaisnību. Tas ir populārs, nevis zinātnisks modelis. Tas nav pārbaudīts pētījumos, un daži Burbo apgalvojumi, piemēram, ka brūci var nolasīt no ķermeņa formas, ir bez jebkāda pamata. Mēs tos neizmantojam.

Kāpēc tad par to runāt? Tāpēc, ka vārds „atraidījums” daudziem cilvēkiem precīzi nosauc to, ko viņi jūt. Un pašai pieredzei ir zinātnisks apraksts. Psiholoģe Džeraldīna Daunija (Geraldine Downey) ar kolēģiem pētīja jutīgumu pret atraidījumu (angl. rejection sensitivity): kad cilvēks trauksmaini gaida atraidījumu, redz to arī tur, kur tā nav, un reaģē ļoti stipri. Shēmu terapijā tuvākās ir kauna shēma (angl. defectiveness / shame) un nepiederības shēma (angl. social isolation). Šie ir modeļi, lai saprastu pieredzi, nevis diagnoze tev.

No kurienes tā nāk

  • Nevēlams bērns. „Tu biji nejaušība.” „Mēs gribējām puiku.” Dažreiz tas nav pateikts, bet bērns to jūt.
  • Mīlētākais brālis vai māsa. Tev vienmēr bija otrā vieta. Brāļa bildes pie sienas, tavas atvilktnē.
  • Atstumšana skolā. Tevi neizvēlējās komandā, par tevi smējās, tev nebija ar ko sēdēt ēdnīcā.
  • Vecāks, kurš aizgāja un izveidoja jaunu ģimeni, kurā tev nebija vietas.
  • Pieaugušā vecumā. Partneris aizgāja pie cita cilvēka. Gadiem ilga iepazīšanās lietotnēs, kur tevi „nosvaipo” pa kreisi. Atlaišana. Draugu grupa, kas pēkšņi pārstāj aicināt.
  1. gadā Naomi Eizenbergere (Eisenberger) ar kolēģiem parādīja, ka pat neliela atstumšana datorspēlē aktivizē smadzeņu zonas, kas saistītas ar fizisku sāpju ciešanām. Pētījums bija neliels, bet tas palīdz saprast: atraidījums tiešām sāp, un tas nav „tikai tavā galvā”.

Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē

Burbo šīs brūces „masku” sauc par bēgli: cilvēks mācās būt mazs, neredzams, neaizņemt vietu un aiziet pirmais, pirms viņu atgrūž. Arī ja modelis nav zinātnisks, šo aprakstu daudzi atpazīst:

Draugi grupas sarakstē runā par ballīti, un tevi neviens tieši neuzaicina.
„Protams. Kāpēc lai viņi gribētu mani.” Un tu neuzdod jautājumu, lai nebūtu uzbāzīgs cilvēks.
Pēc laba pirmā randiņa otrs neatbild trīs stundas.
„Viss skaidrs. Es jau zināju. Labāk es to pārtraukšu, pirms mani atgrūž.”
Kolēģis tev uzslavē prezentāciju.
„Viņš vienkārši ir pieklājīgs.”
Kāds tev uzsmaida uz ielas.
„Noteikti smaida kādam aiz manis.”

Atraidījuma brūce nav vājums. Tā ir sena sāpe, kas iemācīja tevi sargāties. Katram cilvēkam ir kāda vieta, kur viņš ir neaizsargātāks. Tev tā ir šeit.

Ko tajā saskata manipulatīvs cilvēks

Cilvēks, kurš meklē, ko no citiem paņemt, šo brūci pamana ļoti ātri:

  • tu atvainojies par to, ka esi;
  • tu pārsteigts vai pārsteigtapārsteigtspārsteigta iedegies, kad tevi pamana;
  • tu ātri atkāpies, ja jūti mazāko vēsumu;
  • tu stāsti, ka „tev ar attiecībām neiet” un ka „tevi neviens īsti negrib”.

Kāpēc šī brūce ir „noderīga”? Tāpēc, ka pati izvēle tev ir dāvana. Tev nekas cits nav jādod: pietiek tevi izvēlēties. Un, ja izvēli var iedot, to var arī atņemt. Tavas bailes tikt atgrūstam ir gatava svira. Par to, kā šādi cilvēki izvēlas, ir nodarbībā Kā viņi izvēlas upurus.

Brūce ir cilvēcīga, mērķēšana nav tava vaina
Tas, ka tev bērnībā vai dzīvē netika dota vieta, nav tava vaina. Tas, ka kāds to pamanīja un izmantoja, ir viņa izvēle. Tu neesi „viegls mērķis”. Tu esi cilvēks, kuram kādreiz ļoti sāpēja.

Kā mīlestības bombardēšana tiek tēmēta uz šo brūci

Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu attiecību pašā sākumā, tik ātri, ka nav laika apstāties. Kopējais mehānisms ir aprakstīts nodarbībā Kā viņi tik ātri piesaista. Pie atraidījuma brūces piedāvājums ir šāds: „no visiem es izvēlējos tevi”. Skaļi, ātri un neatlaidīgi.

Pirmais kontakts: tevi izvēlas no visiem

Tas sākas ar izcelšanu. Telpā ir daudz cilvēku, bet otrs visu vakaru ir tikai ar tevi.

Draugu ballītē, kur ir vairāki pārliecināti, skaļi vīrieši, viņa apsēžas blakus tev.
„Visi te izrādās. Tu vienīgais esi īsts. Es negribu runāt ar nevienu citu.”
Tu viņam atsaki iedot numuru. Nākamajā dienā viņš tevi atrod sociālajos tīklos.
„Es nepadodos, kad kaut ko gribu. Un es gribu tevi.”

Šai brūcei neatlaidība izskatās pēc pierādījuma: „Kāds par mani cīnās. Pirmo reizi.” Tieši tāpēc ir svarīgi to pateikt skaidri: neatlaidība pēc tava „nē” ir brīdinājuma zīme, nevis romantika.

Pirmās nedēļas: izvēle katru dienu

  • Publiska izvēle. Jau otrajā nedēļā tu esi otra sociālajos tīklos. Draugiem tu tiec iepazīstināts vai iepazīstinātaiepazīstinātsiepazīstināta kā „tas cilvēks”. Tev liekas, ka beidzot neesi kāda slepenais variants.
  • Demonstratīva atteikšanās no citiem. Iepazīšanās lietotne tiek izdzēsta tavā priekšā. „Man vairs neviens nav vajadzīgs.”
  • „Es tevi izvēlētos jebkurā dzīvē.” Vārdi, kurus tu nekad neesi dzirdējis vai dzirdējusidzirdējisdzirdējusi.
  • Ātra iekļaušana. Iepazīšanās ar vecākiem pēc mēneša, kopīgi svētki, vieta pie galda. Tev, kuram vai kuraikuramkurai nekad nebija vietas, tas ir kā ienākt siltā mājā.
  • „Es atstāju viņu tevis dēļ.” Ja otrs aizgāja no iepriekšējām attiecībām, tas izskatās kā lielākais pierādījums. Tikai vēlāk tu saproti, ka tā bija arī informācija par to, kā šis cilvēks aiziet.

„Mēs” posms: „citi tevi negribēja, es gribu”

Pēc dažiem mēnešiem otrs sāk runāt par tiem, kuri tevi atgrūda. Vecāki, bijušie, draugi. „Viņi tevi nekad nenovērtēja. Es esmu vienīgais, kurš tevi tiešām grib.” Tas izklausās pēc aizstāvības. Bet pamazām tas nozīmē: tev nevajag nevienu citu. Tā sākas izolācija (angl. isolation).

Kā atšķirt no īstas intereses

Arī labs cilvēks var iemīlēties ātri un to parādīt. Tas nav sarkanais karogs. Atšķirība ir trijās lietās: vai tavs „nē” tiek pieņemts, vai izvēle paliek tāda pati arī tad, kad tu neesi ērts vai ērtaērtsērta un vai tev netiek atņemti citi cilvēki. Vairāk par to, kā atšķirt mīlestību no bombardēšanas, ir nodarbībā Mīlestība vai…?.

Situācija 1 · Tu atkāpies pēc pirmā randiņaPēc pirmā randiņa tu uzraksti, ka viņa tev patīk, bet tu nezini, vai esi gatavs attiecībām pēc šķiršanās.
Normāli„Paldies, ka pateici. Man arī patika. Ja kādreiz gribēsi aiziet uz kafiju, uzraksti.”
Viņa pieņem tavu tempu. Tev nav jāpierāda, ka esi gatavs. Durvis paliek vaļā bez spiediena.
Vardarbība„Es tevi nelaidīšu vaļā. Es zinu, ko gribu, un tev nav jābaidās. Es būšu pie tavām durvīm septiņos.”
Tavs „nē” tiek pārspēts ar neatlaidību. Brūcei tas jūtas kā mīlestība, bet tā ir pirmā reize, kad tava robeža netiek ievērota.
Situācija 1 · Tu atsaki pirmo reiziKolēģes ballītē viņš lūdz tavu numuru. Tu pieklājīgi atsaki.
Normāli„Labi, sapratu. Jauku vakaru!”
Tavs „nē” ir gala atbilde. Ja vēlāk tu pati gribēsi, tu zināsi, kur viņu atrast.
VardarbībaNākamajā dienā ziedi uz tavu darbu un ziņa: „Es nepadodos. Tu vēl man pateiksi paldies.”
Tavs „nē” netiek uzskatīts par atbildi. Brūcei tas jūtas kā „beidzot kāds par mani cīnās”, bet tā ir robežas pārkāpšana pašā sākumā.

Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta saikne, lai tu neaizietu

Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir spēcīga pieķeršanās cilvēkam, kurš tev dara pāri. Tās pamati ir izskaidroti nodarbībā Traumatiskā saikne. Datons un Peintere (Dutton & Painter, 1993) parādīja, ka saikni visvairāk stiprina divas lietas: viens cilvēks ir stiprāks, un labais mijas ar slikto bez sistēmas. Pie atraidījuma brūces „labais” ir tas, ka tevi izvēlas.

Āķis 1: bailes, ka tevi vairs neizvēlēsies

Tev ir tas, kā nekad nebija: kāds, kurš tevi grib. Doma par aiziešanu nozīmē atgriezties tur, kur tevi neviens negrib. Šī brūce to izjūt ne kā izvēli, bet kā draudu dzīvībai.

Āķis 2: izvēle, ko atņem un atdod

Otrs pazūd uz dienām. Neatbild. To sauc par gostingu (angl. ghosting). Tad atgriežas, it kā nekas nebūtu bijis, un tu jūti tādu atvieglojumu, ka nejautā neko. Katrs atgriešanās brīdis ir kā „viņš vai viņaviņaviņš mani atkal izvēlējās”. Mēģinājumu tevi ievilkt atpakaļ sauc par hūveringu (angl. hoovering). Un tas, ka labais nāk neparedzami, ir neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement), kas piesien visstiprāk.

Ar tavu „bēgļa” ieradumu otrs dažreiz spēlē pretēji: kad tu, sāpes sajutis vai sajutusisajutissajutusi, atkāpies, otrs nāk pakaļ. Tas izskatās kā cīņa par tevi. Tas ir veids, kā tevi noturēt.

Āķis 3: konkurence ar citiem

Bijusī vai bijušais joprojām raksta. Lietotne kaut kā atkal ir telefonā. Kolēģis vai kolēģe, par kuru otrs runā pārāk bieži. To sauc par triangulāciju (angl. triangulation): trešā cilvēka ievilkšanu, lai tu justos nedroši un cīnītos par savu vietu. Tev tas ir īpaši spēcīgi, jo tas trāpa tieši brūcē: „Citus grib vairāk nekā mani.”

Āķis 4: drupačas

Pēc laika no lielās izvēles paliek drupačas. Viens „sirsniņa” zem tavas bildes. Viens „es tev pietrūkstu” pēc nedēļas klusuma. To sauc par breadcrumbing (no angļu „drupačas”): mazākais iespējamais uzmanības daudzums, lai tu turpinātu cerēt.

Āķis 5: pateicības parāds

„Es tevi izvēlējos, kad neviens cits negribēja.” Šis teikums pārvērš izvēli par parādu. Un tad nāk otrs teikums: „Kurš vēl tevi gribēs?” Tas trāpa pašā dziļākajā vietā. Tu paliec aiz pateicības un bailēm.

Āķis 6: atraidījums gultā

Tuvība un sekss kļūst par balvu. Kad tu esi „labā uzvedībā”, tie ir. Kad ne, otrs novēršas, guļ ar muguru, pasmejas par tavu ķermeni. Tavai brūcei tas ir ļoti sāpīgi, jo tas ir atraidījums tīrā veidā: tevi negrib.

Āķis 7: pietiek ar atvieglojumu

Pēc nedēļas aukstuma viens vakars, kad otrs vienkārši apsēžas tev blakus uz dīvāna, jūtas kā svētki. To sauc par atvieglojuma slazdu (angl. negative reinforcement): atvieglojums, kad kaut kas slikts beidzas, piesien tikpat stipri kā dāvana. Arī ja tavu attiecību sākumā nebija nekā spoža, šis mehānisms var būt par tevi.

SāpesAtvieglojumsCerībaGaidīšananeparedzami
Neparedzams atvieglojums piesaista stiprāk nekā pastāvīga laipnība. Tāpēc labie brīži atmiņā paliek spilgtāki par sliktajiem.

No „beidzot mani grib” līdz „nevaru aiziet”

  1. Sākums: „Beidzot kāds izvēlējās tieši mani. No visiem.”
  2. Pēc pusgada: „Mani grib, kad es esmu ērts cilvēks. Man jāuzmanās, lai viņš vai viņaviņaviņš neaiziet pie citiem.”
  3. Pēc gada: „Mani gandrīz vairs negrib. Bet, ja aiziešu, neviens cits nekad negribēs.”
Kasparam ir 33 gadi, viņš strādā IT atbalstā. Skolā viņu sauca par „resno”, un sporta stundās viņu vienmēr izvēlējās pēdējo. Pirms trim gadiem sieva aizgāja pie viņa labākā drauga. Draugu ballītē viņš satiek Alisi. Pēc pirmā randiņa viņš atkāpjas, jo „tāda sieviete nav priekš manis”. Alise nepadodas: raksta, gaida pie darba, saka „es izvēlējos tevi, nevis tos sporta zāles puišus”. Otrajā nedēļā viņš ir viņas Instagram, un draudzenēm viņa viņu iepazīstina kā „to vienīgo”. Pēc pusgada Alise joprojām sarakstās ar bijušo un smejas, ka Kaspars ir „greizsirdīgs”. Viņa sporta zālē flirtē ar treneri viņa acu priekšā. Nedēļām ilgi viņa novēršas gultā un pasaka: „Paskaties uz sevi. Kurš vēl tevi gribētu? Pat sieva negribēja.” Kādu dienu viņa aiziet uz divām nedēļām, un Kaspars redz bildes ar bijušo. Tad viņa atgriežas raudot: „Es sapratu, ka tas esi tu.” Kaspars ir tik atvieglots, ka neko nejautā.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Te ir redzami visi āķi. Alise dod tieši to, kā Kasparam nekad nebija: skaļu, publisku izvēli. Viņas neatlaidība pēc viņa atkāpšanās izskatījās pēc mīlestības. Tad izvēle kļūst par balvu: triangulācija ar bijušo un treneri, atraidījums gultā, „kurš vēl tevi gribētu”. Aiziešana un atgriešanās ir hūverings, un atvieglojums ir tik liels, ka jautājumi pazūd. Vīrietim par to runāt ir īpaši kauns, jo „tev taču ir tāda sieviete”. Vairāk par to, kā tas izskatās, kad varmāka ir sieviete, ir nodarbībā Kad narciste ir sieviete.

Ilzei ir 28 gadi, viņa ir jaunākā no trim bērniem. Māte strīdos viņai teica, ka „tu jau biji nejaušība”. Gadiem ilgi iepazīšanās lietotnēs viņa jutās kā kāda rezerves variants. Draudzenes dzimšanas dienā viņa satiek Dāvi un atsaka iedot numuru. Nākamajā dienā uz viņas darbu atnāk ziedi: „Es nepadodos, kad kaut ko gribu.” Viņa pirmo reizi jūtas kā kāds, par kuru cīnās. Dāvis viņas priekšā izdzēš lietotni, pēc mēneša iepazīstina ar saviem vecākiem un saka, ka izvēlētos viņu jebkurā dzīvē. Pēc gada lietotne ir atpakaļ viņa telefonā, un, kad Ilze to pamana, viņš saka, ka viņa ir paranoiķe. Viņš dienām atstāj viņas ziņas bez atbildes, salīdzina viņu ar bijušo („viņa vismaz prata izskatīties”) un saka: „Tev paveicās, ka es palieku. Kurš cits tevi ņemtu?” Kad Ilze pasaka, ka aiziet, viņš pie durvīm ir ar gredzenu.

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Šeit pirmā zīme bija pašā sākumā: Dāvis nepieņēma Ilzes „nē”. Viņas brūcei tas izskatījās pēc pirmās reizes, kad kāds par viņu cīnās. Tad nāk viss pārējais: triangulācija ar lietotni un bijušo, gāzlaitings, kad tev liek apšaubīt pašas uztveri (angl. gaslighting: „tu esi paranoiķe”), drupačas, „kurš cits tevi ņemtu”. Gredzens tieši tad, kad viņa aiziet, ir hūverings. Vairāk par to, kā tas izskatās, kad varmāka ir vīrietis, ir nodarbībā Kad narcists ir vīrietis.

Arī ārpus romantikas

Situācijas ir dažādas, mehānisms ir viens.

  • Māte. Vienu gadu tu esi viņas mīļākais bērns, nākamajā viņa runā tikai par tavu brāli. Tu pūlies atgūt savu vietu visu dzīvi.
  • Draudzene vai priekšniece. Sākumā tu esi „vienīgais, kam es uzticos”, pēc tam tevi neaicina, ignorē sapulcēs un tavā vietā izvēlas citu.
  • Tēvs. Vienu gadu tu esi viņa mīļākais bērns, nākamajā viņš runā tikai par tavu māsu. Tu pūlies atgūt savu vietu visu dzīvi.
  • Draugs vai priekšnieks. Sākumā tu esi „vienīgā, kurai es uzticos”, pēc tam tevi neaicina, ignorē sapulcēs un tavā vietā izvēlas citu.
  • Draugu grupa. Tevi pieņem ar lielu siltumu, un tad kāds grupā sāk tevi izslēgt no sarunām un plāniem, lai citi redzētu, ka tu esi „ārā”.

Kā noniecināšana atver to pašu brūci

Kad sākas noniecināšana (angl. devaluation), otrs atņem tieši to, ko iedeva: izvēli.

  • Tevi ignorē. Dienām ilgs klusēšanas sods (angl. silent treatment), kad otrs ar tevi nerunā, lai sodītu. Telefons ir svarīgāks par tevi.
  • Tevi salīdzina. Ar bijušo, ar draugu partneriem, ar „normāliem cilvēkiem”.
  • Tevi atraida publiski. Otrs ballītēs ir kopā ar citiem, tu stāvi malā.
  • Tevi atraida fiziski. Novēršanās, izsmiekls par ķermeni, tuvības atteikšana kā sods.
  • Tevi izmet. Pēkšņa aiziešana, bieži pie kāda cita. To sauc par izmešanu (angl. discard). Un tad, iespējams, atgriešanās.
  • „Neviens cits tevi negribēs.” Tavas brūces balss, tikai tagad skaļi un no cilvēka, kuram tu uzticējies visvairāk.

Tāpēc sāpes ir divkāršas. Tā nav tikai šo attiecību sāpe. Tā ir sena sāpe, kas beidzot bija apklususi, un tagad šķiet pierādīta: „Redzi. Pat tas, kurš mani izvēlējās, mani negrib.”

Kāpēc aiziešana jūtas kā pati brūce

Doma par aiziešanu šai brūcei izklausās šādi: „Ja aiziešu, būšu atkal neizvēlēts cilvēks. Neviens mani negribēs.”

Bet paskaties godīgi. Tevi jau tagad neizvēlas. Tu dzīvo blakus cilvēkam, kurš tevi izvēlas tikai tad, kad tu gatavojies aiziet. Aiziešana nav vēl viens atraidījums. Tā ir pirmā reize, kad tu izvēlies sevi. Un tā ir izvēle, ko neviens cits tev nevar atņemt.

Otra gājieni un ko tie nodara

Gājiens Kam tas kalpo Ko tas nodara tev Pazīme
Neatlaidība pēc tava „nē” Parāda, ka tavas robežas nav svarīgas Brūcei tas jūtas kā mīlestība Ziedi, gaidīšana, „es nepadodos”
Publiska, ātra izvēle Kļūst par vienīgo, kurš tevi izvēlējies Tu jūties beidzot redzams cilvēks Viss notiek nedēļu laikā
„Citi tevi negribēja, es gribu” Atņem tev citus cilvēkus Tu atsakies no tiem, kuri vēl palikuši Tavs loks sarūk
Pazušana un atgriešanās Neparedzams pastiprinājums Atvieglojums aizstāj jautājumus Gostings, tad „es tevi mīlu”
Citi cilvēki kā konkurenti Triangulācija Tu cīnies par savu vietu Bijušais, lietotne, „draugs”
„Kurš vēl tevi gribēs?” Padara aiziešanu neiespējamu Tu tici, ka esi nevēlams cilvēks Izvēle kļūst par parādu

Agrīnas pazīmes šai brūcei

Neviena pazīme viena pati neko nepierāda. Signāls ir tad, ja vairākas sakrīt un atkārtojas.

  1. Tavs pirmais „nē” netika pieņemts, un tas tika pasniegts kā romantika.
  2. Otrs ļoti ātri tevi izvēlas publiski, pirms jūs viens otru pazīstat.
  3. Otrs uzsver, ka „izvēlējās tevi, nevis citus”, un to atgādina.
  4. Otrs ātri uzzina visu par taviem atraidījumiem: bērnību, bijušajiem, atstumšanu.
  5. Cilvēki, kuri tevi „nekad nenovērtēja”, pamazām pazūd no tavas dzīves.
  6. Parādās citi cilvēki, par kuriem tu jūties nedroši, un tev saka, ka tu esi paranoiķis vai paranoiķeparanoiķisparanoiķe.
  7. Uzmanība nāk un iet, un tu gaidi drupačas.
  8. Tuvība un sekss kļūst par balvu un sodu.
  9. Kad tu atkāpies, otrs nāk pakaļ, bet, kad tu esi tuvu, otrs atkāpjas.
  10. Tu esi dzirdējis vai dzirdējusidzirdējisdzirdējusi „kurš vēl tevi gribēs?”.

Aizsardzība un dziedināšana

Aizsardzība nenozīmē „nekad vairs nevienam neļaut sevi izvēlēties”. Tā ir tā pati bēgšana, tikai citā formā. Aizsardzība ir izvēlēties sevi, lai kāda cita izvēle vairs nav jautājums par dzīvību.

Iemācies izvēlēties sevi

  • Pamani, kad tu pats vai patipatspati sevi atgrūd. „Viņš vienkārši ir pieklājīgs”, „es to neesmu pelnījis”, aiziešana, pirms otrs to paspēj. Tā ir brūce, nevis patiesība.
  • Aizņem vietu mazos soļos. Pasaki savu viedokli sapulcē. Uzaicini kādu kaut kur. Palūdz kaut ko mazu. Paskaties, kas notiek: lielākoties nekas slikts.
  • Mazs atraidījums nav katastrofa. Ja kāds atsaka, tas ir par šo reizi un šo cilvēku, nevis par tavu vērtību.
  • Pieraksti, kur tevi grib. Draugs, kurš vienmēr zvana. Kolēģe, kura tevi aicina pusdienās. Tu tos nemani, jo brūce redz tikai atraidījumus.

Temps un pārbaudes jaunās attiecībās

  • Ātra izvēle nav pierādījums. Cilvēks, kurš tevi izvēlas pēc nedēļas, tevi vēl nepazīst.
  • Tavs „nē” ir tests. Ja otrs pieņem tavu „nē” jau pašā sākumā, tas ir labs signāls. Ja nepieņem, tas ir svarīgākais, ko tu par šo cilvēku uzzināsi.
  • Skaties, vai izvēle ir stabila. Vai otrs ir tikpat silts, kad tev ir slikta diena, kad tev ir savi plāni, kad tu nepiekrīti?
  • Paturi savus cilvēkus. Ja otrs saka „viņi tevi nekad nenovērtēja”, atbildi: „Iespējams. Un es tik un tā viņus paturēšu.”
  • Drošs cilvēks izvēlas lēni un paliek. Tas var šķist garlaicīgi. Tā ir drošība.

Ko teikt

Ko teikt
„Man tu patīc, un es gribu iet lēnāk. Ja tev tas nederēs, tas ir labi zināt.”
Ko teikt
„Man nav jācīnās par savu vietu. Ja tev ir citi cilvēki, pasaki to godīgi.”
Ko teikt
„Es neesmu tev parādā par to, ka tu mani izvēlējies.”
Mīts: „Ja viņa tik ļoti par mani cīnījās, tā ir mīlestība.”
Cīņa pēc tava „nē” rāda, ka viņai nav svarīgas tavas robežas. Mīlestību pazīst pēc tā, vai tevi izvēlas arī tad, kad tu esi neērts cilvēks, kad tu saki „nē” un kad nekas nav jāiegūst.
Mīts: „Ja viņš tik ļoti par mani cīnījās, tā ir mīlestība.”
Cīņa pēc tava „nē” rāda, ka viņam nav svarīgas tavas robežas. Mīlestību pazīst pēc tā, vai tevi izvēlas arī tad, kad tu esi neērts cilvēks, kad tu saki „nē” un kad nekas nav jāiegūst.
Mīts: „Burbo modelis izskaidro manu ķermeni un visu manu dzīvi.”
Burbo „piecu brūču” modelis ir populāra grāmata, nevis zinātne. Tā vārdi var palīdzēt nosaukt sajūtu, bet apgalvojumiem par ķermeņa formu un to, ka brūce rodas pirms dzimšanas, nav pierādījumu. Tavu pieredzi labāk apraksta pētījumi par jutīgumu pret atraidījumu un piesaisti.

Ja tu jau esi iekšā

Ja lasot tu atpazini savas attiecības, nesteidzies. Bet ir daži soļi, kas ir droši jebkurā gadījumā.

  1. Pieraksti. Kas bija sākumā, cik bieži otrs pazūd, ar ko tevi salīdzina, ko tev saka par to, kurš vēl tevi gribēs. Kad nāk ilgas, izlasi to.
  2. Atgūsti vienu cilvēku. Vienu draugu vai radinieku, kuram vari pateikt patiesību. Brūce teiks, ka tevi negrib dzirdēt. Pārbaudi.
  3. Nepieņem lēmumus hūveringa brīdī. Kad otrs atgriežas ar asarām, ziediem vai gredzenu, tas ir pīķis, nevis pārmaiņas. Pagaidi nedēļu, pirms atbildi.
  4. Plāno drošību. Ja ir bijuši draudi, izsekošana vai vardarbība, nepaziņo par aiziešanu, kamēr nav plāna. Izmanto drošības plānu un drošības plāna rīku.
  5. Zvani. 116 123 ir krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, arī krieviski un angliski. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā. Briesmu gadījumā 112. Tur zvana arī vīrieši, un tev noticēs.Tur zvana arī vīrieši, un tev noticēs.Tev nav jāpierāda, ka ir „pietiekami slikti”.

„Vai tas ir narcisms?”

Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību gandrīz nekad paši neiet pie speciālista, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Nosaukums nav svarīgs. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas: izvēle kā balva, salīdzināšana, pazušana un atgriešanās, „kurš vēl tevi gribēs”. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas. Parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš uz priekšu ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai traks esi tu. Ja tā notiek, šis apjukums pats ir signāls. Par to vairāk: gāzlaitings (kad tev atkārtoti liek apšaubīt savu atmiņu un prātu; angl. gaslighting) un Apjukums ir simptoms.

Terapeits, kurš saprot vardarbību

Atraidījuma brūcei terapija var ļoti palīdzēt. Bet Latvijā, tāpat kā citur, ne katram psihologam vai terapeitam ir zināšanas par narcistisko vardarbību un traumu. Bīstams padoms ir tāds, kas vardarbību uztver kā parastu konfliktu: „izrunājiet”, „jūs abi esat vainīgi”, pāru terapija, „dodiet vēl iespēju”. Ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nedarbojas, to izmanto pret tevi.

Pārbaudi speciālistu:

  • Vai tev tic, neprasot pierādījumus?
  • Vai zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne, triangulācija un pastāvīga kontrole pār otra dzīvi (angl. coercive control)?
  • Vai neuzstāj uz kopīgām sesijām vai samierināšanos?
  • Vai centrā ir tava drošība un tava uztvere?

Ja pēc sesijas tu jūties vēl vairāk atgrūsts vai atgrūstaatgrūstsatgrūsta vai tevi grūž atpakaļ, meklē citu speciālistu. Tā nav zīme, ka problēma esi tu. Kamēr meklē: ASV klīniskā psiholoģe Dr. Ramani Durvasula (YouTube kanāls DoctorRamani, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?”, „Don’t You Know Who I Am?” un „It’s Not You”) ir viena no pazīstamākajām ekspertēm šajā jomā. Viss ir angļu valodā.

Tev ir vieta
Tev nebija jānopelna vieta pasaulē. Tā tev bija no paša sākuma. Cilvēks, kurš tev lika par to cīnīties, neapstiprināja tavu brūci. Viņš to izmantoja.

Iedziļinies

Saistīts

Autors
narcisms.lv redakcija

Avoti

  1. Bourbeau, L. (2000). Les 5 blessures qui empêchent d'être soi-même. Saint-Jérôme: Éditions E.T.C.
  2. Young, J. E., Klosko, J. S., & Weishaar, M. E. (2003). Schema Therapy: A Practitioner's Guide. New York: Guilford Press.
  3. Young, J. E., & Klosko, J. S. (1993). Reinventing Your Life. New York: Plume.
  4. Downey, G., & Feldman, S. I. (1996). Implications of rejection sensitivity for intimate relationships. Journal of Personality and Social Psychology, 70(6), 1327–1343.
  5. Eisenberger, N. I., Lieberman, M. D., & Williams, K. D. (2003). Does rejection hurt? An fMRI study of social exclusion. Science, 302(5643), 290–292.
  6. Fisher, H. E., Brown, L. L., Aron, A., Strong, G., & Mashek, D. (2010). Reward, addiction, and emotion regulation systems associated with rejection in love. Journal of Neurophysiology, 104(1), 51–60.
  7. Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field.
  8. Dutton, D. G., & Painter, S. L. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
  9. Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.
Ja tev tagad ir grūti
Bez maksas, visu diennakti. Tiešās briesmās zvani 112.
Zvanīt 116 123