Nepietiekamības brūce: kad mīlestība ir „jānopelna”
Nepietiekamības brūce ir iemācīta pārliecība, ka mīlestība un cieņa ir jānopelna ar sniegumu un izpatikšanu; narcistisks cilvēks to izmanto, sākumā dāsni dodot tieši to, pēc kā tu visu mūžu esi ilgojies – uzslavu un atzinību –, un pēc tam to atņemot, lai tu censtos arvien vairāk, nevis aizietu.
Īsumā
- Brūce saka: „Mani mīl, kamēr es kaut ko sasniedzu, dodu vai patīku.” Tā parasti rodas mājās, kur siltums bija jānopelna. Tā nav vājums, un tā nav diagnoze.
- Mīlestības bombardēšana te izskatās pēc beidzot atrasta cilvēka, kurš tevi redz: precīzas, dāsnas uzslavas. Pēc tam uzslavas kļūst retas un neparedzamas, mērķi pārvietojas, un tu strādā, lai tās atgūtu.
- Aizsardzība: atdalīt savu vērtību no snieguma, pārbaudīt, vai siltums paliek, kad tu neko nedod, un nelaist nevienu vienu pašu būt par tavas vērtības tiesnesi.
Brūce: „mīlestība ir jānopelna”
Tu pabeidz lielu darbu, un pirmā doma nav „es to izdarīju”. Pirmā doma ir: „Vai viņiem patiks?” Tu atsūti ziņu, un, kamēr nav atbildes, tu jau meklē, ko izdarīji nepareizi. Kāds tev pasaka paldies, un tu jūties kā pēc glāzes ūdens tuksnesī. Tas pāriet dažās stundās, un tev atkal vajag nākamo.
Šajā sērijā mēs runājam par brūcēm. Tās ir dziļas pārliecības par sevi un citiem, kas rodas agri, kad kāda svarīga vajadzība netika apmierināta. Psihologs Džefrijs Jangs (Jeffrey Young) tās aprakstīja kā agrīnās neadaptīvās shēmas (angl. early maladaptive schemas) un izveidoja shēmu terapiju (angl. schema therapy). Tas ir klīnisks modelis, ar ko strādā terapeiti, nevis diagnoze tev. Gandrīz katram cilvēkam ir kāda no šīm brūcēm. Kopskats par visām ir nodarbībā Brūces un āķi.
Šī brūce Janga modelī saucas atzinības meklēšana (angl. approval-seeking vai recognition-seeking). Vienkāršiem vārdiem tā saka: „Mani mīl, kamēr es kaut ko sasniedzu, dodu vai patīku. Ja pārstāšu, paliks tukšums.” Tava vērtība dzīvo citu cilvēku acīs, un tev tā visu laiku ir jāpārbauda.
Tā ir radniecīga, bet nav tas pats, kas divas citas brūces. Kauna brūce saka: „Ar mani kaut kas nav kārtībā.” Perfekcionisma brūce saka: „Viss jāizdara nevainojami.” Nepietiekamības brūce saka: „Mani var mīlēt, bet tikai tad, ja es to nopelnu.” Bieži cilvēkam ir vairākas uzreiz.
No kurienes tā nāk
Parasti no mājām, kur siltums bija nosacīts. Ne obligāti no ļaunām mājām. Dažreiz no ļoti parastām.
- Uzslava tikai par rezultātu. Par piecnieku tevi apskāva, par četrinieku jautāja, kāpēc ne pieci. Par to, ka tu vienkārši esi, neviens neko neteica.
- „Labais bērns”. Tevi mīlēja, kad tu biji ērts, kluss, palīdzēji un nesagādāji problēmas. Kad tev bija dusmas vai skumjas, siltums pazuda.
- Vecāka garastāvoklis bija atkarīgs no tevis. Ja tev gāja labi, mājās bija miers. Ja tu kļūdījies, vecāks dienām bija vīlies, un tu jutīji, ka tā ir tava vaina.
- Salīdzināšana. Brālis, māsa, kaimiņu bērns vienmēr bija piemērs. Tu mācījies sacensties par vietu vecāka sirdī.
- Lepnums publiski, vienaldzība mājās. Radiem tevi rādīja kā sasniegumu. Mājās neviens nejautāja, kā tev iet.
- Vēlāk dzīvē. Treneris, kurš mīlēja tikai uzvarētājus. Skolotājs, kuram tu biji „cerība”, līdz pirmajai neveiksmei. Iepriekšējas attiecības, kurās partneris dāsni slavēja un pēc tam atņēma uzmanību. Darbs, kurā tevi redzēja tikai pēc rezultātiem.
Daudziem vīriešiem to iemāca vēl vienā slānī: vīrietis ir tik vērts, cik viņš nopelna, salabo, uzceļ un nodrošina. Par jūtām neviens nejautā. Tāpēc vīrietis ar šo brūci bieži jūtas mīlēts tikai tad, kad ir noderīgs, un pat nepamana, ka citādi nemaz nav bijis.
Daudzām sievietēm to iemāca vēl vienā slānī: „laba meitene” ir tā, kura visiem patīk, neceļ troksni, rūpējas par visiem un izskatās labi. Tāpēc sieviete ar šo brūci bieži jūtas mīlēta tikai tad, kad visiem ir labi ar viņu, un pat nepamana, ka citādi nemaz nav bijis.
Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē
Brūce nerunā skaļi. Tā ir kā fona balss, ko tu dzirdi tik bieži, ka vairs nepamani. To mēdz saukt par iekšējo kritiķi (angl. inner critic). Lūk, kā tā izklausās dažādās situācijās.
Un tā izpaužas ikdienā:
- tu saki „jā” biežāk, nekā gribi, un „nē” tev ir fiziski grūts;
- tu nepārtraukti lasi citu sejas, lai saprastu, vai viss ir kārtībā;
- tu dari vairāk nekā citi un tomēr jūties, ka ar to nepietiek;
- pēc panākuma ātri nāk tukšums, jo ir jāsāk nākamais;
- tu atvainojies arī tad, kad vaina nav tava;
- tev ir neērti, ja tevi mīl „tāpat vien”, jo tu nezini, kā to atmaksāt.
Ko manipulatīvs cilvēks šajā cilvēkā nolasa
Cilvēks, kurš meklē, ko kontrolēt, šo brūci pamana ļoti ātri. Viņš vai viņaViņaViņš redz, ka tu iedegies no uzslavas. Ka tu jautā „vai ir labi?”. Ka atvainojies tu, nevis otrs. Ka tavs „nē” ir rets un nedrošs. Par to, kā izvēlas mērķus, vairāk nodarbībā Kā viņi izvēlas upurus.
Kāpēc šī brūce viņiem ir „noderīga”? Tāpēc, ka par atzinību tu maksāsi ar savu darbu, laiku un piekāpšanos. Kad atzinība pazūd, tu nevaino otru, tu vaino sevi. Un tu paliec, jo gribi to atgūt.
Kā mīlestības bombardēšana tiek tēmēta uz šo brūci
Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu pašā attiecību sākumā, tik ātri, ka tu nepaspēj apstāties. Kā tas notiek vispār, ir aprakstīts nodarbībā Kā viņi tik ātri piesaista. Šeit par to, kā tā izskatās, ja tā ir pielāgota tieši nepietiekamības brūcei.
Piedāvājums ir vienkāršs un precīzs: „Beidzot kāds redz tavu vērtību, un tev nekas nav jāpierāda.” Tas ir vienīgais, pēc kā brūce visu mūžu ir ilgojusies. Un sākumā to dod par velti.
Pirmais kontakts: tevi pamana
Parasta pieklājība ir „tu izskaties labi”. Šeit ir kas cits. Otrs pamana tieši to, ko tu dari un ko neviens nekad nav novērtējis: pūles, ko neviens neredzēja, darbu, par kuru tu kautrējies runāt. Uzslava ir precīza, tāpēc tā trāpa dziļi.
Viena laba uzslava pati par sevi neko nepierāda. Cilvēki, kuriem tu patīc, saka skaistas lietas. Svarīgi ir tas, kas notiek tālāk.
Pirmās nedēļas: uzslavas kā ūdens tuksnesī
Uzslavas nāk katru dienu. Otrs draugiem stāsta, cik tu esi gudrs, talantīgs, īpašs. Jautā tavu viedokli un apbrīno to. Atkārto tavas vērtības tā, it kā tās būtu viņa paša: „Es arī tā domāju, pūles ir viss.” To sauc par spoguļošanu (angl. mirroring). Dāvanas nāk ar parakstu „par tavu smago darbu”.
Tev pirmo reizi mūžā nav jācenšas. Tu atslābsti. Tieši šī atslābšana ir āķis. Ne ziedi, ne ceļojumi. Sajūta, ka beidzot pietiek.
Bet paskaties vērīgāk. Ļoti bieži uzslavas jau no paša sākuma ir piesietas tam, ko tu dari otra labā.
„Mēs” posms: tev piešķir lomu „labākais”
Pēc dažiem mēnešiem tev ir loma. Tu esi „mans balsts”, „vienīgais, kurš mani saprot”, „labākais partneris pasaulē”, „nemaz ne kā mans bijušais”. Tu sāc dzīvot tā, lai lomai atbilstu.
Un klusām parādās pirmie standarti: „Tu tik labi proti runāt ar banku, tu taču to nokārtosi?” „Tu vienmēr esi tik saprotošs, tu taču nedusmosies?” Uzslava pārvēršas par gaidām. Tevi vairs nemīl par to, ka tu esi. Tevi mīl par to, ka tu esi „labākais”. Un tas ir tieši tāds mīlestības veids, kādu brūce pazīst no bērnības: nopelnīts.
Bieži šajā posmā nāk arī plāni par kopīgu nākotni, kas vēlāk tā arī nepiepildās. Tos sauc par tukšiem nākotnes solījumiem (angl. future faking). Tev liekas, ka vieta šajā nākotnē ir nopelnīta.
Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta traumatiskā saikne
Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir spēcīga pieķeršanās cilvēkam, kurš tev dara pāri. Tā veidojas, kad sliktais mijas ar labo vai vismaz ar „ne slikto”, bez sistēmas. Mehānisms ir izskaidrots nodarbībā Traumatiskā saikne. Uz nepietiekamības brūces tā tiek būvēta ar šiem āķiem:
- Uzslava kļūst par valūtu, un to drukā tikai viens. Sākumā tā plūda. Tagad tā nāk reti un neparedzami. Tu nekad nezini, kura tava pūle tiks pamanīta. To sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement): ja labais nāk neregulāri, tu to gaidi un par to cīnies vēl vairāk. Tavai brūcei tas ir kā spēļu automāts.
- Mērķi pārvietojas. Ko vien tu izdari, ar to „nav gluži tā”. Izremontēji istabu, bet „krāsa nav tā”. Nopelnīji vairāk, bet „nauda tev ir svarīgāka par mani”. To sauc par mērķu pārbīdīšanu (angl. moving the goalposts). Uzvarēt nav iespējams, bet brūce saka, ka nākamreiz izdosies.
- Salīdzināšana. Bijušais partneris, draudzenes vīrs, kolēģe, kaimiņš. Vienmēr ir kāds, kurš „to būtu izdarījis labāk”. Otrs var arī atklāti rādīt uzmanību kādam citam, lai tu censtos vairāk. To sauc par triangulāciju (angl. triangulation): trešais cilvēks tiek ievilkts attiecībās kā spiediena līdzeklis.
- Uzslava publiski, aukstums mājās. Citu priekšā otrs lepojas ar tevi. Mājās tu dzirdi nopūtas. Tev nav ko stāstīt draugiem, jo viņi redzēja lepnu partneri.
- Parāds par to, ka tevi „ieraudzīja”. „Es tevī ticēju, kad neviens neticēja.” „Es tevi izvilku no tās pelēkās dzīves.” Tu jūties parādā par pašu atzinību, un parādu nevar atmaksāt.
- Vainas svira. Kad atzinība pazūd, otrs pasaka: „Tu mani esi pievīlis.” Tev tas ir smagākais teikums pasaulē. Tu nejautā, vai tas ir taisnīgi. Tu jautā, kā to labot.
- Viens tiesnesis. Draugu uzslavas „ir tikai glaimi, viņi tevi nepazīst kā es”. Priekšnieka novērtējums „neko nenozīmē”. Pamazām tikai viena cilvēka spriedums par tevi skaitās. Tā ir izolācija, kas pielāgota tavai brūcei: tev neatņem draugus, tev atņem viņu balsi.
- Bailes zaudēt vienīgo, kurš redzēja tavu vērtību. Aiziet nozīmētu atgriezties dzīvē, kur tevi neviens neredz. Tā vismaz tā jūtas.
- Pietiek ar to, ka nav vilšanās. Nav jābūt nekādai uzslavai. Pēc nedēļas ar nopūtām un aukstumu viens parasts vakars, kurā otrs nav vīlies, jūtas kā zelta zvaigznīte. Atvieglojums, kad sliktais apstājas, piesien tikpat stipri kā dāvana. Tas ir svarīgi zināt, ja tavās attiecībās nekad nebija nekā spoža.
Soli pa solim tas izskatās tā. Sākumā: „Beidzot man nav jācenšas.” Pēc pusgada: „Man jācenšas nedaudz, bet tas ir tā vērts.” Pēc gada: „Ja es pacentīšos vēl vairāk, būs tā kā sākumā.” Pēc diviem gadiem: „Ja es aiziešu, tas nozīmē, ka es nekad tā arī nebiju pietiekamspietiekamspietiekama.” Un tieši šī doma tevi tur.
Kā noniecināšana atver to pašu brūci
Noniecināšana (angl. devaluation) ir posms, kurā tev pamazām vai pēkšņi tiek parādīts, ka tu esi mazāk vērts. Uz šīs brūces tā ir īpaši nežēlīga, jo otrs atņem tieši to, ko iedeva: uzslavu un skatienu, kas tevi redzēja.
Uzslavu vietā nāk nopūtas, vīlies skatiens, „tu esi mainījies”, „agrāk tu biji citāds”. Tuvums, maigums un sekss var tikt atņemti kā sods, un tev liek saprast, ka vaina ir tevī. To sauc par mīlestības atņemšanu (angl. love withdrawal). Dienām ilgi otrs var nerunāt vispār. Tas ir klusēšanas sods (angl. silent treatment).
Kāpēc tas sāp divtik? Tāpēc, ka otra balss saplūst ar vecu balsi tavā galvā. Tā pati vilšanās, ko tu juti bērnībā pie vecāka. Tas pats „ar tevi nepietiek”. Tikai tagad to saka cilvēks, kurš pirms gada teica, ka tu esi labākais. Un tu viņam noticēji. Tātad tagad tu tici arī šim.
Beigās bieži nāk pagātnes pārrakstīšana: „Tu nekad nebiji tas, ko es gribēju.” Vai izmešana (angl. discard): otrs aiziet, bieži pie kāda cita, un paziņo, ka tu vienkārši nebiji pietiekams. Brūcei tas ir galīgais spriedums.
Kā tieši šī pārslēgšanās notiek, ja to dara sieviete ar slēptu, klusu narcistisku izturēšanos, un kā redzēt, ka „tu nekad nebiji pietiekams” ir meli, ir detalizēti aprakstīts nodarbībā „Tu nekad nebiji pietiekams”.
Tāpēc aiziešana jūtas kā pati brūce. Aiziet nozīmē atzīt, ka tu to atzinību tā arī neatguvi. Brūce to tulko kā „es zaudēju, jo nebiju pietiekamspietiekamspietiekama”. Un tad, kad tu jau sāc atkopties, pienāk viena ziņa: „Neviens mani nesaprata tā kā tu.” To sauc par hūveringu (angl. hoovering, no putekļusūcēja nosaukuma: tevi „iesūc” atpakaļ). Tā ir viena pati uzslava, un pēc bada tā garšo kā mielasts.
Viņu gājieni un ko tie nodara tev
| Viņu gājiens | Kam tas kalpo | Ko tas nodara tev | Kā to pamanīt |
|---|---|---|---|
| Precīzas uzslavas jau pirmajās tikšanās reizēs | Atrast tavu brūci un to „pabarot” | Tu atslābsti un atveries ātrāk, nekā gribi | Uzslavas ir par to, ko tu dod vai sasniedz, ne par to, kas tu esi |
| Publiska lepošanās ar tevi | Radīt tēlu, kuram citi tic | Tev ir kauns sūdzēties | Citu priekšā silti, mājās auksti |
| Uzslavas kļūst retas un neparedzamas | Likt tev censties vairāk | Tu dzīvo no vienas zvaigznītes līdz nākamajai | Tu vairs nezini, par ko tieši tevi uzslavēs |
| Mērķu pārbīdīšana | Nekad neļaut tev „uzvarēt” | Tev šķiet, ka tu neko nespēj | Katrs labojums rada jaunu prasību |
| Salīdzināšana ar citiem | Sacensība bez gala | Greizsirdība un pūles pēc apstiprinājuma | Vienmēr kāds ir „labāks”, un tas tiek teikts tev |
| „Tu mani pieviļ” | Vainas svira | Tu labo to, ko nesabojāji | Vilšanās nāk bez konkrēta lūguma |
| Draugu viedokļa noniecināšana | Kļūt par vienīgo tiesnesi | Tu vairs netici labajam, ko saka citi | „Viņi tevi nepazīst kā es” |
| Viena uzslava pēc šķiršanās | Iesūkt tevi atpakaļ | Atkrīti tieši tad, kad sāc atkopties | Ziņa nāk, kad tu esi attālinājies |
Kā tas izskatās
Stāsti apkopoti no vairākiem stāstiem.
Kristiānam ir 36 gadi, viņš ir inženieris. Tēvs viņu uzslavēja tikai par sportu, un tikai par uzvarām. Pie Alises viņš jūtas kā vēl nekad. Viņa stāsta visām draudzenēm, ka Kristiāns ir „vienīgais īstais vīrietis, ko pazīst”, apbrīno katru plauktu, ko viņš pieskrūvē, un saka, ka ar viņu pirmo reizi jūtas novērtēta. Pēc pusgada viņš pārvācas pie viņas un izremontē visu dzīvokli. Uzslavas kļūst retākas. Virtuve ir „nu, normāla”, bet draudzenes vīrs „uzcēla veselu pirti”. Kad Kristiāns saņem paaugstinājumu, Alise saka, ka „tagad viņš vispār nebūs mājās”. Vienā vakarā pēc nedēļas klusuma viņa pie vakariņām pasmaida un saka: „Tu šodien esi mīlīgs.” Kristiāns jūtas tā, it kā būtu uzvarējis sacensībās. Nākamajā dienā viņš atceļ tikšanos ar draugiem, lai to nesabojātu. Kad brālis jautā, kāpēc viņš izskatās tik noguris, Kristiāns atbild: „Man vienkārši jāpacenšas vairāk.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Precīzs trāpījums. Alise uzslavēja tieši to, par ko Kristiānu uzslavēja tēvs: rezultātu, ko var redzēt. Brūce atpazina valodu.
- Uzslavas piesietas noderīgumam. Plaukts, remonts, dzīvoklis. Kristiānu apbrīno, kad viņš dod.
- Salīdzināšana ar citu vīrieti. „Uzcēla veselu pirti” nav informācija. Tā ir latiņa, kas ceļas.
- Panākums tiek sodīts. Paaugstinājums, kas nāk no ārpuses, tiek pārvērsts par problēmu. Vērtību drīkst dot tikai viņa.
- Zvaigznīte pēc klusuma. Viens „tu šodien esi mīlīgs” nopelnīja veselu dienu piekāpšanās.
Ievai ir 33 gadi, viņa ir skolotāja. Bērnībā mamma viņu slavēja tikai tad, kad viņa bija „paklausīga un gudra”. Mareks jau pirmajā mēnesī saka, ka viņa ir gudrākā sieviete, ko viņš pazīst, liek viņai izlasīt savas darba prezentācijas un stāsta kolēģiem, ka „bez Ievas es būtu nekas”. Viņa atslābst tā, kā nekad nav atslābusi. Pēc gada Ieva raksta viņa prezentācijas pilnībā, kārto viņa rēķinus un gatavo viņa mātes jubileju. Uzslavas vairs nav. Ir „varēja būt labāk” un „Sandra no mana darba šo izdarītu divās stundās”. Kad Ievai piedāvā kļūt par direktores vietnieci, Mareks saka, ka „tas nav priekš viņas, viņa sabruks”. Kad viņa tomēr piekrīt, viņš nedēļu nerunā. Tad kādu vakaru apskauj un saka: „Tu esi mana gudrā meitene.” Ieva raud no atvieglojuma un nākamajā dienā atsakās no amata.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Precīzs trāpījums. Mareks uzslavēja tieši to, par ko Ievu uzslavēja mamma: gudrību un to, ka viņa ir noderīga. Brūce atpazina valodu.
- Uzslavas piesietas noderīgumam. Prezentācijas, rēķini, jubileja. Ievu apbrīno, kad viņa dod.
- Salīdzināšana ar citu sievieti. „Sandra to izdarītu divās stundās” nav informācija. Tā ir latiņa, kas ceļas.
- Neatkarīga atzinība tiek sodīta. Amats, kas nāk no ārpuses, ir drauds, jo tad viņas vērtību var dot arī kāds cits. Klusēšana māca, ka tā nav vērts.
- „Gudrā meitene”. Uzslava pēc klusuma ne tikai atgrieza siltumu. Tā lika Ievai atteikties no savas dzīves.
Parasts, uzmanīgs partneris vai pielāgota bombardēšana?
Agrīnās brīdinājuma zīmes
Viena zīme vēl neko nepierāda. Vairākas kopā, kas atkārtojas, gan.
- Jau pirmajās tikšanās reizēs tu dzirdi uzslavas, kas trāpa tieši tavā vājajā vietā, it kā otrs to jau zinātu.
- Uzslavas gandrīz vienmēr ir par to, ko tu dari viņa labā.
- Tev kļūst viegli, kad otrs ir apmierināts, un nemierīgi, kad nav.
- Pēc pāris mēnešiem uzslavas kļūst retākas, bet prasības lielākas.
- Parādās salīdzinājumi ar bijušajiem, kolēģiem, draugu partneriem.
- Tavi panākumi ārpus attiecībām tiek sagaidīti ar aukstumu vai jokiem.
- Draugu atzinība tiek noniecināta: „viņi tev tikai glaimo”.
- Tu vairs neatceries, kad pēdējo reizi otrs tevi uzslavēja bez nākamā lūguma.
- „Tu mani pievīli” nāk biežāk nekā „paldies”.
- Tu gatavojies sarunām un pārlasi ziņas pirms sūtīšanas.
- Mierīgs vakars bez vilšanās tev jūtas kā balva.
- Tev ir sajūta, ka tu esi uz pārbaudes laiku, kas nekad nebeidzas.
Aizsardzība un dziedēšana
Brūce pati par sevi nav problēma. Tā kļūst par durvīm tad, kad tava vērtība ir kāda cita rokās. Dziedēšana nozīmē paņemt to atpakaļ savās rokās, lēnām.
Apmierini vajadzību pats un caur drošiem cilvēkiem
- Atdali vērtību no snieguma. Vakarā pieraksti trīs lietas, ko šodien darīji, nevis ko sasniedzi. „Es piezvanīju mammai.” „Es atpūtos, kad nebija spēka.” Tas izklausās vienkārši. Brūcei tas ir jauns.
- Pamani uzslavu, kas nāk no tevis paša. Pirms jautā citiem, vai ir labi, pajautā sev: „Vai man tas liekas labi?” Atbildi pieraksti. Pēc tam salīdzini.
- Mācies saņemt bez maksas. Kad kāds tev ko dod, saki tikai „paldies”. Nepiedāvā uzreiz ko pretī. Izturi neērtību.
- Cilvēki, kuri tevi mīl arī tad, kad no tevis nav nekāda labuma. Padomā, kurš tevi aicina ciemos arī tad, kad tu neko nevari dot. Tie ir tavi cilvēki. Tiecies ar viņiem biežāk.
- Shēmu terapija. Terapeiti, kuri strādā ar šo modeli, palīdz saprast, no kurienes brūce nāk, un apmierināt vajadzību citādi. Grāmata „Reinventing Your Life” (Young un Klosko) ir angļu valodā un domāta tieši lasītājam, ne speciālistam.
Praktiski: temps, pārbaudes un cilvēki
- Temps. Pirmos sešus mēnešus nepieņem lielus lēmumus: kopīgs mājoklis, kopīga nauda, darba maiņa otra dēļ. Laiks ir vienīgais veids, kā redzēt, kas notiek, kad tu pārstāj būt „labākais”.
- Pārbaude „nekā īpaša”. Vienu nedēļu nedari neko ekstra. Neremontē, negatavo svētku vakariņas, nerisini otra problēmas. Vienkārši esi. Vai siltums paliek?
- Pārbaude „mazs nē”. Atsaki kaut ko nesvarīgu. Normāls cilvēks pateiks „labi”. Ja seko vilšanās, klusums vai „es tevī kļūdījos”, tu uzzini ļoti daudz.
- Uzslavas un prasību attiecība. Mēnesi paskaties, cik uzslavu nāk tīras, bez „un tagad varbūt…”. Ja gandrīz visas ir ar asti, tev ir atbilde.
- Vairāki tiesneši. Nekad neļauj vienam cilvēkam būt vienīgajam, kurš vērtē tavu darbu, izskatu vai vērtību. Saglabā draugus, kolēģus, ģimeni, kas tevi pazina agrāk.
- Sava nauda un dokumenti. Arī tad, ja „mēs taču esam kopā”. Savs konts, pieeja saviem dokumentiem, sava vieta, kur palikt. Nepietiekamības brūce bieži liek atdot visu, lai pierādītu mīlestību. Nepierādi ar naudu.
Ja pēc šādiem teikumiem otrs mierīgi pielāgojas, tas ir labs signāls. Ja seko vilšanās, sods vai salīdzinājums, arī tas ir signāls.
Ja tu jau esi iekšā
Ja lasot tu atpazini savas attiecības, tev nekas nav jādara šodien vakarā. Bet tev var palīdzēt daži droši soļi.
- Pieraksti faktus. Datums, kas notika, ko otrs teica, kā tu juties. Arī uzslavas un to, kas tām sekoja. Glabā to vietā, kur otrs nepiekļūst. Kad nāk doma „varbūt es tiešām nepietiekami cenšos”, pārlasi.
- Atgriez vienu cilvēku. Draugs vai radinieks, kurš tevi pazina pirms šīm attiecībām. Pajautā: „Kā es tev izskatos pēdējā laikā?” Klausies.
- Nestrīdies par savu vērtību. Tev nav jāpierāda sava vērtība. Strīdā, kurā noteikumus nosaka otrs, tu neuzvarēsi, un katrs arguments dod jaunu materiālu.
- Plāno aiziešanu kā drošības jautājumu. Ja ir bijuši draudi, kontrole pār naudu vai bailes, nepaziņo par aiziešanu, kamēr nav plāna. Kā to darīt: Drošības plāns.
- Zvani. 116 123 ir krīžu tālrunis visu diennakti, bez maksas, latviski, krieviski un angliski. Tur zvana arī vīrieši, un tur tev noticēs.Tur zvana arī vīrieši, un tur tev noticēs.Tur tevi uzklausīs bez nosodījuma. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā. Ja ir tūlītējas briesmas, zvani 112.
Vai otrs ir narciss? Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Nosaukums nav svarīgs, svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja uzslavas, atņemšana un mērķi, kas pārvietojas, notiek atkal un atkal, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai traks esi tu. Ja tā notiek, šis apjukums pats ir signāls: lasi par gāzlaitingu (kad tev atkārtoti liek šaubīties par savu atmiņu un prātu; angl. gaslighting) un nodarbību Apjukums ir simptoms.
Speciālists, kurš saprot vardarbību
Latvijā, tāpat kā citur, ne katram ārstam, psihologam vai terapeitam ir zināšanas par narcistisku vardarbību un traumu. Labi domājošs speciālists bez tām var tev ieteikt „vairāk iedziļināties otra vajadzībās” vai iet uz pāru terapiju. Cilvēkam ar nepietiekamības brūci tas ir īpaši bīstami, jo tu jau tā meklē, ko vēl vari izdarīt labāk. Ar vardarbīgu cilvēku godīga saruna nedarbojas kā ar normālu, un kopīga sesija var palielināt briesmas.
Pārbaudi speciālistu:
- Vai tev tic, neprasot pierādīt?
- Vai zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne un pastāvīga kontrole pār otra dzīvi (angl. coercive control)?
- Vai neuzspiež kopīgas sesijas vai „samierināšanos”?
- Vai uzmanības centrā ir tava drošība un tava uztvere?
Ja pēc sesijas vainas un apjukuma ir vēl vairāk, meklē citu speciālistu. Tā nav zīme, ka problēma esi tu. Kamēr meklē, palīdz ASV klīniskā psiholoģe Dr. Ramani Durvasula: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019), „It’s Not You” (2024). Viss ir angļu valodā.
Pārbaudi, kas notiek tavās attiecībāsPašpārbaude, 5 minūtes Kā droši aizietDrošības plāns soli pa solimMīti
Iedziļinies
- Visas brūces un pašpārbaude, uz kuru tēmē tieši tevi: Brūces un āķi.
- Radniecīgās brūces: Kauna brūce, Perfekcionisma brūce, Paklausības brūce.
- Kā tieši notiek ātrā piesaiste: Kā viņi tik ātri piesaista un Pirmie mēneši.
- Kā atšķirt mīlestību no bombardēšanas: Mīlestība vai….
- Kāpēc ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne.
- Kāpēc tas atkārtojas ar citiem cilvēkiem: Kāpēc tas atkārtojas.
- Termini: izpatikšanas reakcija (automātiska izdabāšana, lai izvairītos no dusmām; angl. fawn response), noniecināšana, mērķu pārbīdīšana, mīlestības atņemšana.
- Kā izskatās šī situācija, ja otrs ir sieviete: Kad narciste ir sieviete.
- Kā izskatās šī situācija, ja otrs ir vīrietis: Kad narcists ir vīrietis.
Saistīts
Avoti
- Young, J. E., Klosko, J. S., & Weishaar, M. E. (2003). Schema Therapy: A Practitioner's Guide. New York: Guilford Press.
- Young, J. E., & Klosko, J. S. (1993). Reinventing Your Life. New York: Plume.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
- Dutton, D. G., & Painter, S. L. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
- Strutzenberg, C. C., Wiersma-Mosley, J. D., Jozkowski, K. N., & Becnel, J. N. (2017). Love-bombing: A narcissistic approach to relationship formation. Discovery, The Student Journal of Dale Bumpers College of Agricultural, Food and Life Sciences, 18(1), 81–89.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.