Nabadzības brūce: kad „tev vairs nekad nebūs jāuztraucas” kļūst par pavadu
Ja tevi visu dzīvi pavada bailes par naudu, otrs mīlestības bombardēšanas laikā piedāvā būt apgādnieks („tev vairs nekad nebūs jāuztraucas”), pēc tam pamazām pārņem tavu naudu, darbu un lēmumus, un bailes no nabadzības kļūst par iemeslu, kāpēc tu nevari aiziet.
Īsumā
- Nabadzības brūce ir dzīves situācija: bērnība, kur naudas nekad nepietika, krīze, parādi, vienam audzināti bērni. Tā saka „man nekad nebūs drošības”, un ķermenis dzīvo pastāvīgā trauksmē.
- Otrs to atrod un piedāvā tieši to: nomaksāt parādus, dzīvot bez īres, atstāt nogurdinošo darbu. Tad nauda pamazām pāriet otra rokās, un tava drošība kļūst par pavadu. To sauc par ekonomisko vardarbību.
- Sava nauda, savs konts, savs darbs un savi dokumenti nav neuzticēšanās, bet drošības tīkls. Ekonomiskā vardarbība ir vardarbība, un no tās var aiziet arī tad, ja šobrīd naudas nav.
Šis raksts ir daļa no sērijas par to, kā narcists mērķē tieši uz tavu vecāko vai dziļāko sāpi. Visas 25 brūces un to, kā šī sērija darbojas, atradīsi rakstā Brūces un āķi.
Brūce
Nabadzības brūce ir sajūta, ka drošības nekad nebūs. Ka nauda var beigties jebkurā brīdī, un tad viss sabruks. Tā ir dzīves situācija, ne tikai doma: tā rodas no reālas pieredzes, kad naudas tiešām nebija.
Klīniskā psihologa Džefrija Janga (Jeffrey Young) shēmu modelī (angl. schema therapy), uz kura balstās šī sērija, tā ir tuva divām shēmām: ievainojamībai (sajūta, ka tūlīt notiks kas slikts) un atkarībai (sajūta, ka viens pats netiksi galā). Šajā sērijā tā ir atsevišķi, jo nauda ir ļoti konkrēts, taustāms āķis. Tas ir modelis, kas palīdz saprast sāpi, nevis tava diagnoze. Par tuvajām brūcēm ir raksti Drošības brūce un Atkarības brūce.
No kurienes tā nāk
- Bērnība, kur nekad nepietika. Deviņdesmitie gadi, vecāki bez darba vai bez algas mēnešiem, „mums to nevar atļauties” uz katru lūgumu. Kauns skolā par drēbēm vai par to, ka nav naudas ekskursijai.
- Vecāks, kura dēļ nauda pazuda. Dzēra, spēlēja, aizņēmās un neatdeva. Bērns iemācījās, ka nauda ir briesmas.
- Krīze pieaugušā vecumā. Darba zaudējums, bankrotējis bizness, 2008. gada krīze, slimība, kas atņēma ienākumus.
- Parādi. Ātrie kredīti, kas auga, piedziņa, zvani no parādu piedzinējiem. Kauns, par kuru nerunā.
- Vienam audzināti bērni. Divi darbi, nekad pietiekami, nekad laika.
- Pārcelšanās. Jauna valsts, jauna valoda, nekādu drošības tīklu.
Kā tā jūtas
Pastāvīgas bailes par naudu nav tikai bēdas. Tās ir fizisks stress, kas nogurdina ķermeni un prātu. Cilvēkam, kurš ilgi dzīvojis šādā stresā, piedāvājums „es par visu parūpēšos” nav vienkārši patīkams. Tas ir kā pirmā ieelpa pēc ilgas zemūdens peldes.
Nabadzības brūce nav vājums un nav slinkums. Tā ir pieredze par pasauli, kas reiz tiešām bija nedroša.
Ko otrs tajā nolasa
Cilvēks, kurš grib kontrolēt, šo brūci redz uzreiz. Tu skaiti. Tu atsaki. Tu kaunies. Tu esi noguris vai nogurusinogurisnogurusi no darba. Tu apbrīno stabilitāti, jo tev tās nekad nav bijis. Tu pastāsti par parādiem, jo beidzot kāds jautā.
Šī brūce otram ir „noderīga” vienkārša iemesla dēļ: nauda ir visvieglāk kontrolējamā lieta. Jūtas var apšaubīt, bet konta atlikumu nevar. Kad tava drošība ir otra rokās, aiziešana vairs nav tikai emocionāls lēmums. Tā kļūst par jautājumu, kur tu gulēsi un ko ēdīs bērni.
Kā mīlestības bombardēšana mērķē uz šo brūci
Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu pašā sākumā. Nabadzības brūcei tā piedāvā drošību: apgādnieku, kurš noņem no tevis bailes.
Pirmais kontakts
Otrs ir dāsns. Maksā par visu, atsakās pieņemt tavu daļu. Uzdāvina kaut ko, kas tev ir vajadzīgs, nevis tikai skaists: jaunas riepas, zobārstu, ziemas zābakus bērnam. Un pamana, kad tev ir kauns par naudu, un „atrisina” to, pirms tu paspēj kaunēties.
Pirmās nedēļas
- Parādu nomaksa. „Es to vienkārši nokārtošu.” Pirmo reizi gadiem kāds noņem no tevis to smagumu.
- Dzīvot bez īres. „Pārvācies pie manis, kāpēc maksāt kādam citam?”
- Atteikties no darba. „Tev nevajag to nogurdinošo darbu.” „Paliec mājās ar bērniem, es pelnu pietiekami.”
- Liela nākotne. Māja, kopīgs uzņēmums, „mūsu bērnu izglītība”. Tie ir tukši nākotnes solījumi (angl. future faking): plāni, kas dod tev sajūtu, ka drošība jau ir sākusies.
- Mazs slazds dāsnumā. Viss ir otra vārdā: dzīvoklis, mašīna, konts. „Tā ir vienkāršāk.” Tu pat nepamani, ka tev nekas nepieder.
„Mēs” posms
Pēc dažiem mēnešiem tu pirmo reizi mūžā neskaiti naudu pie kases. Tu guli. Tu vari nopirkt bērnam to, ko viņš lūdz. Šis atvieglojums ir ļoti īsts, un tieši tāpēc tas ir tik bīstams: tu sāc ticēt, ka drošība ir iespējama tikai ar šo cilvēku.
Normāls partneris arī var būt dāsns un palīdzēt grūtā brīdī. Atšķirība ir tajā, vai palīdzība atstāj tevi stiprāku un patstāvīgāku, vai vājāku un atkarīgāku. Par ātrās piesaistes mehānismu vispār ir nodarbība Kā viņi tik ātri piesaista.
Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta saikne
Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir stipra pieķeršanās cilvēkam, kurš dara pāri, jo sliktais mijas ar labo neparedzami. Nabadzības brūcei šī saikne tiek veidota no atkarības un parāda.
Kas ir ekonomiskā vardarbība
Ekonomiskā vardarbība (angl. economic abuse) ir tad, kad viens cilvēks izmanto naudu, darbu vai mantu, lai kontrolētu otru. Pētnieki (Adams u. c., 2008; Postmus u. c., 2012) to apraksta trīs veidos:
- Kontrole. Tu nezini, cik naudas ir. Tev jāprasa nauda katram pirkumam, jārāda čeki, tev ir „kabatas nauda”. Tev nav pieejas kontam vai kartēm.
- Izmantošana. Tava alga aiziet otram. Kredīti, galvojumi vai rēķini tiek noformēti uz tavu vārdu. Tava manta tiek pārdota vai pārrakstīta.
- Darba sabotāža. Otrs neļauj strādāt vai mācīties, rada strīdus pirms svarīgām dienām, zvana uz darbu, „aizmirst” paņemt bērnus, lai tu nevarētu aiziet.
Tas bieži ir daļa no plašākas kontroles pār visu tavu dzīvi (angl. coercive control). Sociologs Evans Starks (Evan Stark, 2007) raksta, ka šāda kontrole vardarbīgās attiecībās bieži ir svarīgāka par sitieniem: tā pamazām atņem brīvību izvēlēties.
Āķi, kas tevi tur
Parāds. „Es nomaksāju tavus parādus.” „Tu dzīvo manā dzīvoklī.” „Pēc visa, ko esmu tev devis vai devusidevusidevis.” Katra palīdzība kļūst par kontu, kas tev jāatmaksā ar paklausību. Un to nav iespējams atmaksāt, jo summa nekad netiek nosaukta.
Bailes atkal būt tur, kur biji. Otrs zina, no kā tu visvairāk baidies: „Gribi atpakaļ pie mammas uz dīvāna?” „Ar diviem bērniem un bez darba? Novēlu veiksmi.” Tev nav jābūt uz ielas. Pietiek to iedomāties.
Izolācija no naudas. Konts ir otra vārdā. Tavu vārdu nav nevienā līgumā. Tev nav darba stāža pēdējos gados. Katru gadu aiziet kļūst grūtāk, jo tu arvien mazāk vari pats vai patipatspati.
Iemācītā bezpalīdzība. Pēc gadiem, kad visus lēmumus pieņēma otrs, tu vairs netici, ka vari. To sauc par iemācīto bezpalīdzību (angl. learned helplessness).
Ieguldījuma slazds. „Mēs esam tik daudz ieguldījuši šajā mājā.” Jo vairāk ir ieguldīts, jo grūtāk aiziet. To sauc par ieguldījuma slazdu (angl. sunk cost).
Neparedzams dāsnums. Vienu nedēļu nav naudas pat pienam, nākamo pēkšņa dāvana vai atvaļinājums. Tu nezini, kāds būs šis mēnesis, un gaidi to labo. To sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement).
Pat bez spoža sākuma tas strādā. Daudziem nekāda „apgādnieka” sākuma nebija. Vienkārši kopīgs dzīvoklis, kopīgs kredīts, bērns, un tad nauda pamazām pārgāja otra rokās. Un vēlāk pietiek ar to, ka šomēnes otrs iedod naudu bez pazemojuma. Tev nekas netiek dots. Tev vienkārši uz brīdi pārstāj sāpēt.
Tā notiek pāreja no „beidzot es esmu drošībā” uz „es nevaru aiziet”. Tu vairs nepaliec tāpēc, ka ir labi. Tu paliec tāpēc, ka aiziet nozīmē atgriezties tur, no kā tu visu mūžu bēgi.
| Otra gājiens | Kam tas kalpo | Ko tas nodara tev | Kā to pamanīt |
|---|---|---|---|
| Nomaksā tavus parādus | Iedod to, pēc kā brūce ilgojas, un rada parādu | Tu jūties parādā uz visiem laikiem | Palīdzība vēlāk tiek piesaukta strīdos |
| „Pārvācies, nemaksā īri” | Tu dzīvo otra teritorijā | Aiziešana nozīmē palikt bez mājām | Tavu vārdu nav īres līgumā vai zemesgrāmatā |
| „Atstāj to darbu” | Atņem tev ienākumus un stāžu | Katru gadu atgriezties darbā ir grūtāk | Uz tavu vēlmi strādāt seko aizvainojums |
| Kopīgs konts, ko pārvalda viens | Kontrole pār katru eiro | Tu prasi naudu kā bērns | Tev jāparāda čeki |
| Kredīts vai galvojums uz tavu vārdu | Izmantošana | Parādi paliek tev arī pēc aiziešanas | „Tikai paraksti, tā ir formalitāte” |
| „Gribi atpakaļ uz dīvāna?” | Bailes no nabadzības kā svira | Tu piekāpies jebkurā strīdā | Draudi parādās, kad tu iebilsti |
Kā noniecināšana atver to pašu brūci
Noniecināšana (angl. devaluation) ir posms, kad otrs sāk atņemt to, ko deva. Nabadzības brūcei tas nozīmē: drošība, ko tev iedeva, tagad ir ierocis.
Tas, kurš teica „tev vairs nekad nebūs jāuztraucas”, tagad jautā, kāpēc tu nopirki jogurtu, nevis lētāku. Tas, kurš nomaksāja tavus parādus, tagad draugu priekšā saka „es viņu uzturu”. Nauda tiek dota ar pazemojumu vai netiek dota vispār. „Parazīts.” „Bez manis tu esi nekas.” „Tu vari iet, bet viss, kas te ir, ir mans.”
Sievietes, kura tā dara, versijā bieži dzird: „Īsts vīrietis pelnītu pats.” Viņa var kontrolēt tavu algu „ģimenes labā”, tērēt uz kredītkartes, kas noformēta uz tavu vārdu, un pēc tam stāstīt draugiem, ka tu „neproti apieties ar naudu”. Ja jums ir bērni, viņa var draudēt: „Ja aiziesi, maksāsi alimentus līdz mūža galam un bērnus neredzēsi.”
Vīrieša, kurš tā dara, versijā bieži dzird: „Es strādāju, tu tikai tērē.” Viņš var dot „kabatas naudu”, prasīt čekus, bloķēt karti, ja tu viņu „nokaitini”, un neļaut atgriezties darbā. Ja jums ir bērni, viņš var draudēt: „Ar ko tu viņus barosi? Tev nav nekā. Tiesa atdos bērnus man.”
Kāpēc tas sāp divtik? Jo tu biji noticējis vai noticējusinoticējisnoticējusi, ka bailes ir beigušās. Tu atslābi. Tu atdevi darbu, kontu, patstāvību. Un tagad tu esi vēl nedrošākā vietā nekā pirms tam, jo agrāk tev bija vismaz sava nabadzība, pār kuru tu lēmi pats vai patipatspati.
Tāpēc aiziešana jūtas kā pati brūce. Aiziet nozīmē atgriezties tur, kur nav drošības, un ķermenis to uztver kā briesmas. Bet svarīgi zināt: no ekonomiskās vardarbības var aiziet arī tad, ja šobrīd naudas nav. Tas ir grūtāk, un tas ir jāplāno, bet tas ir iespējams.
Kā tas izskatās
Visi stāsti ir apkopoti no vairākiem stāstiem.
Dainim ir 39 gadi. Pēc tam, kad viņa būvfirma bankrotēja, viņam palika parādi un viņš dzīvoja pie mātes. Kristīnei ir labs darbs un savs dzīvoklis. Jau otrajā mēnesī viņa nomaksā lielāko Daiņa parādu un saka: „Tev vairs nekad nebūs jāuztraucas.” Viņš pārvācas pie viņas. Dainis atrod darbu, bet alga iet uz „ģimenes kontu”, ko pārvalda Kristīne, jo „tu jau reiz visu pazaudēji”. Viņa pierunā viņu paņemt auto līzingu uz savu vārdu, jo „tev tagad ir ienākumi”, bet ar mašīnu brauc viņa. Draugu priekšā viņa smejoties saka, ka „pieņēma viņu no ielas”. Kad Dainis pasaka, ka grib savu kontu, Kristīne atbild: „Lūdzu. Un dzīvot vari arī pie savas mammas.” Dainis vairs nejautā.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Piedāvājums tieši brūcē. Parāda nomaksa noņēma no Daiņa to, kas viņu nomāca gadiem.
- Brūce kā attaisnojums kontrolei. „Tu jau reiz visu pazaudēji” padara viņa algas atņemšanu „loģisku”.
- Izmantošana. Līzings uz viņa vārdu, mašīna viņai. Pēc aiziešanas parāds paliktu viņam.
- Draudi, kas trāpa brūcē. „Pie mammas” ir tieši tā vieta, kur viņam bija visvairāk kauna.
Olgai ir 33 gadi. Viņa viena audzina divus bērnus, strādā dienā veikalā un naktīs uzkopšanā. Viesturs ir veiksmīgs uzņēmējs. Pēc trim mēnešiem viņš pierunā Olgu atstāt abus darbus un pārvākties pie viņa: „Bērniem vajag mammu, nevis nogurušu apkopēju.” Pirmo gadu viss ir kā pasakā. Tad Olgas karte pēkšņi nestrādā, jo viņa „bez atļaujas” nopirka bērnam jaunus sporta apavus. Viesturs sāk dot naudu reizi nedēļā un prasa čekus. Kad Olga saka, ka gribētu atkal strādāt, viņš smejas: „Kurš tevi ņems ar tādu CV?” Strīdā viņš paņem viņas telefonu, kas arī ir „viņa”, un saka: „Durvis ir tur. Bet bērni paliek šeit, jo tev nav ne mājas, ne naudas.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Piedāvājums tieši brūcē. Atpūta un „mēs parūpēsimies” bija tieši tas, pēc kā viņa ilgojās gadiem.
- Darba atņemšana kā rūpes. „Bērniem vajag mammu” izklausījās kā mīlestība, bet atņēma viņai ienākumus un stāžu.
- Kontrole. Bloķēta karte, nauda reizi nedēļā, čeki. Pieaugušai sievietei jāprasa atļauja kā bērnam.
- Draudi ar bērniem. Tas ir visstiprākais āķis. Draudi „bērni paliks pie manis” ir biedēšana. Par to, kā patiesībā lemj par bērniem, jāprasa juristam, nevis jātic viņa vārdiem.
Zanei ir 29 gadi. Viņa uzauga ģimenē, kur naudas nekad nepietika, un tagad strādā dienā aptiekā un vakaros veikalā, lai nomaksātu studiju kredītu. Normunds ir veiksmīgs uzņēmējs. Pēc trim mēnešiem viņš nomaksā viņas kredītu, pierunā atstāt vakara darbu un pārvākties pie viņa: „Tu esi pelnījusi dzīvot, nevis izdzīvot.” Pēc pusgada viņš pierunā atstāt arī aptieku, jo „tev nevajag nogurt”. Pirmo gadu viss ir kā pasakā. Tad Zanes karte pēkšņi nestrādā, jo viņa „bez atļaujas” nopirka sev ziemas mēteli. Normunds sāk dot naudu reizi nedēļā un prasa čekus. Kad Zane saka, ka gribētu atkal strādāt, viņš smejas: „Kurš tevi ņems pēc tāda pārtraukuma?” Strīdā viņš paņem viņas telefonu, kas arī ir „viņa”, un saka: „Durvis ir tur. Tikai atceries, no kurienes es tevi izvilku.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Piedāvājums tieši brūcē. Kredīta nomaksa un „tu esi pelnījusi dzīvot” bija tieši tas, pēc kā viņa ilgojās kopš bērnības.
- Darba atņemšana kā rūpes. „Tev nevajag nogurt” izklausījās kā mīlestība, bet atņēma viņai ienākumus un stāžu.
- Kontrole. Bloķēta karte, nauda reizi nedēļā, čeki. Pieaugušai sievietei jāprasa atļauja kā bērnam.
- Draudi, kas trāpa brūcē. „No kurienes es tevi izvilku” atgādina par bērnības trūkumu, un aiziešana sāk izskatīties kā kritiens atpakaļ tajā.
Arī ārpus pāra attiecībām
Situācijas ir dažādas, mehānisms ir viens: palīdzība ar naudu kļūst par pavadu.
- Māte pieaugušam dēlam. „Es tevi izaudzināju viena, tagad tu man esi parādā.” Dēls maksā mātes kredītus un nevar pats nopirkt dzīvokli.
- Vecāka gadagājuma tēvs un pieaugusi meita. Meita „palīdz” ar tēva pensiju un pēc gada tēvam nav naudas zālēm, bet viņš baidās teikt, lai viņa neaiziet.
- Priekšniece. „Mēs esam ģimene”, alga ar nokavēšanos, „ja tu aiziesi, neviens tev tik daudz nemaksās”.
- Tēvs pieaugušai meitai. „Es tev nopirku dzīvokli, tāpēc es lemju, ar ko tu dzīvo.”
- Pieaudzis dēls vecai mātei. Dēls „kārto” mātes pensiju, māte pati vairs nevar izņemt naudu un baidās jautāt.
- Priekšnieks. „Mēs esam ģimene”, alga aploksnē, „ja tu aiziesi, neviens tevi neņems”.
Agrīnās brīdinājuma zīmes
Neviena zīme viena pati neko nepierāda. Skaties, vai tās atkārtojas un vai to ir vairākas.
- Dāsnums ir ļoti ātrs un liels, un tu nevari to atteikt, neaizvainojot.
- Otrs agri piedāvā nomaksāt tavus parādus vai atbrīvot no īres.
- Tevi mudina atstāt darbu vai mācības, pasniedzot to kā rūpes.
- Viss, kas jums ir, ir otra vārdā, „jo tā ir vienkāršāk”.
- Tu nezini, cik naudas ir ģimenē, un jautāt ir neērti vai bīstami.
- Tev jāprasa nauda vai jārāda čeki.
- Tevi lūdz parakstīt kredītu vai galvojumu, un „nē” rada aizvainojumu.
- Palīdzība, ko tu reiz saņēmi, parādās strīdos.
- Tava agrākā nabadzība vai parādi tiek izmantoti, lai tevi pazemotu.
- Otrs draud ar to, ka tu paliksi bez mājām, naudas vai bērniem.
- Tev nav sava konta vai pieejas savai algai.
- Tu vairs neatceries, kad pēdējo reizi pats vai patipatspati izlēmi, ko nopirkt.
Aizsardzība un dziedēšana
Mērķis nav nekad nepieņemt palīdzību. Mērķis ir, lai tava drošība būtu tavās rokās un lai bailes par naudu nebūtu durvis, pa kurām tev var tuvoties.
Savs konts vienmēr. Arī laimīgās attiecībās katram ir vērts turēt savu kontu, vēlams citā bankā nekā kopīgais, ar savu internetbanku un savu paroli. Tas nav neuzticēšanās. Tas ir drošības tīkls.
Sava rezerve. Pat maza. Katru mēnesi nedaudz, uz kontu, par kuru zini tikai tu. Tas ir tavs „ja nu” fonds.
Savs darbs vai sava iespēja strādāt. Ja tu paliec mājās ar bērniem, vienojies par to, kā saglabāsi prasmes un kā atgriezīsies. Neatsakies no darba pirmajā attiecību gadā.
Nekad neparaksti zem spiediena. Kredīts, galvojums, līzings, pilnvara, īpašuma pārrakstīšana. Pasaki: „Es to izlasīšu un atbildēšu rīt.” Ja otrs uz to reaģē ar dusmām, tu jau zini atbildi.
Zini, kas ir tavā vārdā. Kādi kredīti, kādi rēķini, kāds īpašums. To var pārbaudīt savā bankā un Latvijas Bankas Kredītu reģistrā. Glabā kopijas: pase, dzimšanas apliecības, līgumi, algas lapiņas, kontu izraksti.
Mazs tests. Pirmajos mēnešos pasaki: „Man ir svarīgi pašam vai pašaipašampašai maksāt par savu daļu” vai „Es paturēšu savu kontu.” Veselīgs cilvēks to cienīs. Ja seko aizvainojums, spiediens vai „tu man neuzticies”, tu esi uzzinājis vai uzzinājusiuzzinājisuzzinājusi ļoti daudz.
Dziedē bailes ne tikai ar naudu. Bailes par naudu mazinās arī tad, kad tev ir cilvēki, pie kuriem vērsties, un zināšanas, kā tikt galā. Uzzini, kāda palīdzība ir pieejama tavā pašvaldībā, pirms tā ir vajadzīga. Zināt, ka ir kur iet, jau ir drošība.
Ja tu jau esi iekšā
Ja tu atpazini savas attiecības, tev nav jāaiziet šovakar. Bet ir daži droši pirmie soļi.
- Sāc ar mazu, klusu rezervi. Ja vari, atver kontu, par kuru otrs nezina, un liec tur nelielas summas. Izmanto drošu telefonu vai datoru: Droša lietošana.
- Savāc dokumentus. Pase, bērnu dokumenti, līgumi, kontu izraksti. Kopijas vai foto, glabātas drošā vietā ārpus mājām, piemēram, pie uzticama cilvēka.
- Uzzini, kas ir tavā vārdā. Kredīti, galvojumi, rēķini. Nekas vairs netiek parakstīts bez laika padomāt.
- Izveido drošības plānu, kurā ir arī nauda: Drošības plāns. Ja otrs draud tev vai sev, zvani 112, arī tad, ja tu esi vīrietis un draud sievietearī tad, ja tu esi vīrietis un draud sievietearī tad, ja tev šķiet, ka „tas vēl nav nekas nopietns”.
- Zvani. 116 123 ir krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, arī krieviski un angliski. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā. Viņi var pastāstīt, kur ir krīžu centri un kāda palīdzība pienākas, arī ja tev nav naudas. Vēl var vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā.
- Ekonomiskā vardarbība ir vardarbība. Tiesas pagaidu aizsardzība pret vardarbību attiecas arī uz ekonomisko vardarbību, un to var lūgt ar policijas palīdzību: Pagaidu aizsardzība.
- Runā ar juristu, pirms paziņo. Par kopīgo īpašumu, kredītiem un bērniem. Tas nav juridisks padoms, bet vispārīgs princips: vispirms uzzini savas iespējas, tad rīkojies.
- Rēķinies ar hūveringu. Kad tu aiziesi, otrs, visticamāk, atgriezīsies ar dāsnumu vai draudiem: „Es nomaksāšu tavu īri, tikai atgriezies.” Šo ievilkšanu atpakaļ sauc par hūveringu (angl. hoovering).
Izvēlies speciālistu, kurš saprot vardarbību. Ne katrs psihologs Latvijā ir mācījies par narcistisku vardarbību un to, ka nauda var būt kontroles ierocis. Labi domājošs speciālists bez šīs pieredzes var teikt „vienojieties par budžetu” vai „ejiet uz pāru terapiju”, un tas var tevi ievilkt atpakaļ. Pārbaudi:
- Vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus?
- Vai zina vārdus ekonomiskā vardarbība, traumatiskā saikne, hūverings?
- Vai nespiež uz kopīgām sesijām vai „izlīgumu”?
- Vai domā par tavu drošību, arī finansiālo?
Ja pēc sesijas jūties vēl vainīgāk, meklē citu. Tā nav tava problēma. Līdz tam palīdz Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmata „It’s Not You” (2024). Viņas materiāli ir angliski.
Un par diagnozi: to var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Nosaukums nav svarīgs. Ja nauda tiek izmantota, lai tevi kontrolētu, pazemotu un turētu, un tas atkārtojas atkal un atkal, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai traks esi tu. Ja tā notiek, lasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting) un nodarbību Apjukums ir simptoms.
Mīti
Iedziļinies
- Visa sērija un visas brūces: Brūces un āķi.
- Tuvās brūces: Atkarības brūce, Drošības brūce, Neveiksmes brūce, Zaudējuma brūce.
- Kāpēc pēc tam ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne.
- Termini: ekonomiskā vardarbība, kontrole pār visu tavu dzīvi, ieguldījuma slazds, iemācītā bezpalīdzība, tukši nākotnes solījumi.
- Kā to dara sievietes: Kad narciste ir sieviete.
- Kā to dara vīrieši: Kad narcists ir vīrietis.
Saistīts
Avoti
- Young, J. E., Klosko, J. S., & Weishaar, M. E. (2003). Schema Therapy: A Practitioner's Guide. New York: Guilford Press.
- Young, J. E., & Klosko, J. S. (1993). Reinventing Your Life. New York: Plume.
- Adams, A. E., Sullivan, C. M., Bybee, D., & Greeson, M. R. (2008). Development of the Scale of Economic Abuse. Violence Against Women, 14(5), 563–588.
- Postmus, J. L., Plummer, S.-B., McMahon, S., Murshid, N. S., & Kim, M. S. (2012). Understanding economic abuse in the lives of survivors. Journal of Interpersonal Violence, 27(3), 411–430.
- Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. New York: Oxford University Press.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
- Dutton, D. G., & Painter, S. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.