Zaudējuma brūce: kad „tu man esi atsūtīts” kļūst par āķi
Ja tev ir zaudējuma brūce, otrs mīlestības bombardēšanas laikā piedāvā aizpildīt tukšumu („tu man esi atsūtīts”), pēc tam sāk noniecināt tavas sēras un kontrolēt to, kas tev palicis, un bailes zaudēt vēlreiz kļūst par pavadu.
Īsumā
- Zaudējuma brūce ir dzīves situācija, ne bērnības modelis: nāve, atraitnība, bērna vai vecāka zaudējums. Sērās cilvēks ir atvērts, noguris un ilgojas pēc tā, kas bija.
- Otrs to atrod ātri: aizpilda tukšumu, runā par likteni un „atsūtīšanu”, steidzina. Vēlāk tavas sēras kļūst par „problēmu”, mirušais par sāncensi, un bailes zaudēt vēlreiz tevi tur. Atraitņi ir arī biežs romantiskās krāpšanas mērķis.
- Sērām vajag laiku un savus cilvēkus. Lēns temps, lieli lēmumi tikai pēc laika, nauda un mantojums savās rokās un droši cilvēki blakus ir labākā aizsardzība.
Šis raksts ir daļa no sērijas par to, kā narcists mērķē tieši uz tavu vecāko vai dziļāko sāpi. Visas 25 brūces un to, kā šī sērija darbojas, atradīsi rakstā Brūces un āķi.
Brūce
Zaudējuma brūce atšķiras no lielākās daļas citu šīs sērijas brūču. Tā nav agri iemācīts noteikums par sevi vai pasauli. Tā ir dzīves situācija: tu esi zaudējis vai zaudējusizaudējiszaudējusi cilvēku, ko mīlēji, un dzīve, kāda bija, vairs nepastāv. Klīniskais psihologs Džefrijs Jangs (Jeffrey Young), kura shēmu modelis (angl. schema therapy) ir šīs sērijas pamatā, raksta, ka smagi dzīves notikumi var pamodināt vecās brūces vai radīt jaunas. Sēras ir tieši tāds notikums. Tas nav diagnozes vārds. Tas ir apraksts tam, kur cilvēks ir ievainojamsievainojamsievainojama.
Kādi zaudējumi te domāti
- Partnera nāve. Atraitnība jebkurā vecumā. Pēc ilgas slimības vai vienā dienā, negadījumā.
- Bērna zaudējums. Arī grūtniecības zaudējums vai bērns, kurš nomira pēc piedzimšanas. Tā ir sāpe, ko apkārtējie bieži nesaprot un tāpēc par to klusē.
- Vecāka zaudējums. Īpaši, ja tu par vecāku rūpējies ilgi un pēc nāves paliki bez ikdienas jēgas.
- Brāļa, māsas, tuva drauga nāve.
- Citi lieli zaudējumi. Laulība, kas beidzās pret tavu gribu, bērni, kuri aizbrauca uz ārzemēm, veselība, mājas, valsts. Tie nav tas pats, kas nāve, bet ķermenis tos piedzīvo līdzīgi.
Zaudējums uzkrīt ne tikai uz sirdi. Tas atņem ikdienas kārtību, cilvēku, ar kuru runāt vakaros, bieži arī ienākumus, draugu loku (pāru draugi pamazām pazūd) un sajūtu, ka tu zini, kas tu esi.
Kā tas jūtas
Sērās cilvēks svārstās. Pētnieces Margareta Strēbe un Henks Šuts (Stroebe & Schut, 1999) to aprakstīja kā kustību starp diviem virzieniem: brīžiem tu esi pašā sāpē un atmiņās, brīžiem mēģini dzīvot tālāk, darīt jaunas lietas. Abi ir normāli un abi ir vajadzīgi. Sērām nav pareiza termiņa. Tās nāk viļņos, arī pēc gadiem, jubilejās un svētkos (to sauc par gadadienas reakciju, angl. anniversary reaction).
Zaudējuma brūce nav vājums. Tā ir mīlestība, kurai vairs nav, kur palikt.
Ko otrs tajā nolasa
Cilvēks, kurš meklē, ko varētu kontrolēt, sērojošu cilvēku atpazīst ļoti ātri. Tu runā par „viņu” un par „toreiz”. Tu esi noguris vai nogurusinogurisnogurusi. Tev ir mazāk robežu, jo tev vienkārši nav spēka tās turēt. Tu esi pateicīgs vai pateicīgapateicīgspateicīga par katru mazu laipnību. Bieži tev ir arī kaut kas, kas otram interesē: māja, mantojums, apdrošināšanas nauda, pensija, uzņēmums.
Šī brūce otram ir „noderīga” divu iemeslu dēļ. Pirmais: tukšums ir redzams, un to var aizpildīt. Nav jāuzmin, ko tev piedāvāt. Otrais: tu jau zini, kā ir zaudēt, un tu no tā baidies vairāk par visu. Tāpēc vēlāk pietiks ar draudiem aiziet, lai tu piekāptos. Par to, kā šādi cilvēki izvēlas, kam tuvoties, ir nodarbība Kā viņi atrod un izvēlas upurus.
Kā mīlestības bombardēšana mērķē uz šo brūci
Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu pašā sākumā. Zaudējuma brūcei tā piedāvā atgriezt to, kas pazuda. Ne tikai mīlestību, bet visu dzīves formu: vakarus divatā, cilvēku, kuram zvanīt, nākotni.
Pirmais kontakts
Bieži tas notiek tur, kur sērojošs cilvēks ir visatvērtākais: bērēs vai pēc tām, sēru atbalsta grupā, draudzē, iepazīšanās lietotnē, kur tu reģistrējies, jo draugi teica „tev jāiet uz priekšu”, vai sociālajos tīklos, kur tu raksti par savu zaudējumu.
Otrs nevis vienkārši izsaka līdzjūtību, bet uzreiz ieiet tavā stāstā. Jautā par mirušo, klausās stundām, atceras vārdus un datumus. Bieži atbild ar savu līdzīgu zaudējumu, arī tad, ja tā nemaz nav bijis. Tā ir spoguļošana (angl. mirroring): otrs atkārto tavu sāpi, lai tu justos beidzot saprasts vai saprastasaprastssaprasta.
Pēdējā frāze ir tipiska: otrs pats sev piešķir mirušā svētību. To nevar pārbaudīt. Un tev ir grūti atteikt cilvēkam, kurš it kā pilda mirušā gribu.
Pirmās nedēļas
- „Tu man esi atsūtīts.” Liktenis, debesis, zīmes. „Mūs saveda viņš no augšas.” „Tas nav nejauši, ka mēs satikāmies tieši tagad.” Tas padara attiecības par kaut ko lielāku par diviem cilvēkiem, un tādu lietu ir grūti apšaubīt.
- Aizpildīts laiks. Zvani katru vakaru tieši tajā stundā, kad agrāk runāji ar mirušo. Svētdienas vairs nav tukšas. Otrs „ienāk” tukšajā vietā.
- Praktiska palīdzība. Salabo, aizved, sakārto papīrus, „tikai palīdz” ar bankas lietām un mantojumu. Pirmo reizi pēc zaudējuma kāds nes nastu kopā ar tevi.
- Ātra nākotne. „Tu vairs nekad nebūsi viens vai vienaviensviena.” „Pavasarī brauksim uz jūru.” „Tev nav jāpārdod māja, es palīdzēšu.” Tie ir tukši nākotnes solījumi (angl. future faking): plāni, kas nerodas no kopā nodzīvota laika, bet dod sajūtu, ka dzīve atkal ir sākusies.
- Steiga. Kopā dzīvot pēc pāris mēnešiem. Precēties pirms gada. Pārdot kopīgo māju „jaunam sākumam”. Katrs ātrais solis tiek pasniegts kā dziedināšana.
„Mēs” posms
Pēc dažiem mēnešiem tu pirmo reizi pēc zaudējuma pamosties bez smaguma krūtīs. Tu smejies. Tu sāc plānot. Šis atvieglojums ir īsts, un tieši tāpēc tas ir tik bīstams. Tu sāc ticēt, ka otrs tevi „izglāba” no sērām. Tagad visa tava atgriešanās dzīvē ir saistīta ar vienu cilvēku.
Normāls jauns partneris arī var būt silts un ienākt tavā dzīvē pēc zaudējuma. Atšķirība ir ātrumā, „likteņa” vārdos, praktiskajā kontrolē un tajā, kā viņš vai viņaviņaviņš izturas pret tavām sērām vēlāk. Par to, kā mīlestības bombardēšana darbojas vispār, ir nodarbība Kā viņi tik ātri piesaista, un par atšķirību no īstas mīlestības Mīlestība vai…?.
Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta saikne
Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir stipra pieķeršanās cilvēkam, kurš dara pāri, jo sliktais mijas ar labo neparedzami. Zaudējuma brūcei šī saikne tiek veidota no bailēm zaudēt vēlreiz.
„Otrreiz tu to neizturēsi.” Otrs zina, ka tu esi piedzīvojis vai piedzīvojusipiedzīvojispiedzīvojusi pašu ļaunāko. Pirmajā strīdā viņš vai viņaviņaviņš pasaka: „Varbūt man labāk aiziet.” Tev pietiek ar šo teikumu. Tu piekāpies, jo vēl viens zaudējums šķiet neizturams.
Parāds. „Es tevi izvilku no bedres.” „Kur tu būtu bez manis? Joprojām sēdētu tumsā.” Katra reize, kad otrs bija blakus sliktā dienā, kļūst par kontu, kas tev jāatmaksā ar paklausību.
Izolācija, kas der tieši tev. Mirušā radinieki un kopīgie draugi „tevi velk atpakaļ pagātnē”. Bērni „nesaprot, ka tev ir tiesības būt laimīgam”. Sēru grupa „tevi tikai skumdina”. Pamazām pazūd visi, kas pazina tavu agrāko dzīvi un varētu pamanīt, ka kaut kas nav kārtībā. Par to vairāk terminā izolācija.
Kontrole pār to, kas palicis. Palīdzība ar papīriem pārvēršas par piekļuvi kontiem. Māja tiek pārrakstīta uz abiem „drošības dēļ”. Apdrošināšanas nauda aiziet „kopīgam biznesam”. Tev šķiet, ka tu uzticies, bet patiesībā tu atdod savas drošības pamatu. Par to vairāk Nabadzības brūces rakstā un terminā ekonomiskā vardarbība.
Neparedzamais siltums. Vienu dienu otrs ir tik mīļš kā sākumā, nākamo auksts un aizkaitināts. Tu nezini, kurš būs šodien, un visu laiku gaidi to labo. To sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement), un tas piesien stiprāk nekā pastāvīgs siltums.
Pat bez spoža sākuma tas strādā. Daudziem sērojošiem cilvēkiem nekādas mīlestības bombardēšanas nemaz nebija. Bija tikai cilvēks, kurš bija blakus, kad neviena cita nebija. Un vēlāk pietiek ar to, ka otrs šovakar nekliedz un paliek mājās. Pēc tukšuma pat auksta klātbūtne jūtas labāk par klusumu. Tev nekas netiek dots. Tev vienkārši uz brīdi pārstāj sāpēt. Tas arī ir traumatiskās saiknes āķis (vairāk atvieglojuma slazdā, angl. negative reinforcement).
Tā notiek pāreja no „tu man esi atsūtīts” uz „es nevaru aiziet”. Tu vairs nepaliec tāpēc, ka ir labi. Tu paliec tāpēc, ka aiziet nozīmētu atkal to klusumu, no kura tu tikko iznāci.
| Otra gājiens | Kam tas kalpo | Ko tas nodara tev | Kā to pamanīt |
|---|---|---|---|
| „Tu man esi atsūtīts” | Attiecības kļūst par likteni, ko nevar apšaubīt | Tu nepārbaudi otru, jo „tā bija lemts” | Liktenis tiek piesaukts, kad tu jautā kaut ko konkrētu |
| „Viņš vai viņaViņaViņš gribētu, lai tu dzīvo tālāk” | Otrs runā mirušā vārdā | Tev ir grūti atteikt, tas jūtas kā nodevība | Otrs „zina” mirušā gribu labāk par tevi |
| Palīdzība ar papīriem un bankām | Piekļuve naudai un mantai | Tu zaudē pārskatu par savu drošību | Tev vairs nav pieejas kontam vai dokumentiem |
| Steiga: dzīvot kopā, precēties, pārdot māju | Nostiprināt kontroli, kamēr tu esi ievainojams vai ievainojamaievainojamsievainojama | Lieli lēmumi tiek pieņemti sēru miglā | Uz tavu „pagaidīsim” seko aizvainojums |
| „Tavi radi tevi velk atpakaļ” | Atdalīt tevi no cilvēkiem, kas pazīst tavu dzīvi | Tu paliec viens vai vienaviensviena ar otru | Tu redzi mirušā ģimeni arvien retāk |
| „Varbūt man labāk aiziet” | Bailes no jauna zaudējuma kā svira | Tu piekāpies jebkurā strīdā | Draudi parādās katru reizi, kad tu iebilsti |
Kā noniecināšana atver to pašu brūci
Noniecināšana (angl. devaluation) ir posms, kad otrs sāk atņemt to, ko deva. Zaudējuma brūcei tas nozīmē: tavas sēras kļūst par problēmu, un mirušais kļūst par sāncensi.
Tas, kurš klausījās stundām, tagad saka: „Cik ilgi tu vēl par viņu runāsi?” Tas, kurš atnāca ar ziediem kāzu jubilejā, nākamgad tieši tajā dienā sarīko strīdu vai aizbrauc. Fotogrāfijas pazūd no sienām. Kapu apmeklējumi kļūst par „nodevību”. Mirušais tiek pārvērsts: „Viņš nemaz nebija tik ideāls, tu to vienkārši neredzēji.” Vai otrādi: „Tu nekad mani nemīlēsi tā, kā viņu.” Abos gadījumos tava sāpe tiek izmantota pret tevi.
Kāpēc tas sāp divtik? Jo tu biji noticējis vai noticējusinoticējisnoticējusi, ka dzīve atkal ir sākusies. Tu atvēri durvis, kuras sērās biji aizvēris vai aizvērusiaizvērisaizvērusi. Un tagad tu zaudē otrreiz, tikai šoreiz cilvēks joprojām ir blakus. Tā ir sāpe bez bērēm, bez līdzjūtības, bez vārda. Neviens neatnāk ar ziediem, jo „jums taču viss ir labi”.
Bieži tas beidzas ar izmešanu (angl. discard): otrs aiziet, kad ir paņemts viss, ko varēja paņemt, vai kad parādās kāds jauns. Tāpēc aiziešana jūtas kā pati brūce. Aiziet pašam vai pašaipašampašai nozīmē vēl vienu zaudējumu, un ķermenis to uztver kā to pašu dienu, kad viss beidzās pirmo reizi. Tā nav vājuma pazīme. Tā ir sāpe, kas vēl nav sadzijusi, un kurai kāds uzspieda virsū jaunu.
Romantiskā krāpšana: kad otrs nemaz nav īsts
Atraitņi un cilvēki pēc zaudējuma ir viens no biežākajiem romantiskās krāpšanas (angl. romance scam) mērķiem. Tā ir krāpšana, kurā cilvēks internetā izliekas par iemīlējušos, lai izvilinātu naudu. Pētniece Monika Vitija (Monica Whitty) ar kolēģiem to raksturo kā nopietnu noziegumu, kas cietušajiem nodara divkāršu kaitējumu: zaudēto naudu un zaudētās „attiecības”, par kurām bieži ir pat vairāk sāpju (Whitty & Buchanan, 2012).
Mehānisms ir tas pats, ko apraksta šis raksts, tikai ātrāks un bez neviena reāla satikšanās brīža:
- Profils ar zaudējumu. Bieži otrs arī it kā ir atraitnis vai atraitneatraitneatraitnis, strādā tālu (ārzemēs, uz kuģa, misijā, platformā) un audzina bērnu viens.
- Ātra tuvība. Katru dienu stundām garas sarunas, „es nekad tā neesmu jutis”, „tu man esi atsūtīts”.
- Aizvien atliktā tikšanās. Video nestrādā, lidojums tiek atcelts, kaut kas vienmēr traucē.
- Nelaime ar naudu. Muita, slimnīca, iesaldēts konts, bērna operācija. Vispirms maza summa, tad lielāka.
- Pēc tam vēl viena krāpšana. Kad tu saproti, kas notiek, var parādīties „jurists” vai „policists”, kurš sola atgūt naudu par maksu. Tas ir tas pats tīkls.
Ja tev jau kāds prasa naudu, bet tu viņu nekad neesi saticis vai satikusisaticissatikusi dzīvē: nesūti. Ne mazu summu, ne „aizdevumu”, ne dāvanu kartes, ne kriptovalūtu. Izstāsti visu vienam cilvēkam, kuram uzticies. Ja nauda jau ir aizsūtīta, zvani savai bankai un ziņo policijai. Tas nav kauns. Krāpnieki strādā profesionāli, un viņu mērķis ir tieši cilvēki ar lielu sirdi un lielu sāpi.
Kā tas izskatās
Visi stāsti ir apkopoti no vairākiem stāstiem.
Andrim ir 58 gadi. Pirms gada vēzis paņēma viņa sievu, ar kuru viņš nodzīvoja 30 gadus. Pieaugušie bērni dzīvo Rīgā un Norvēģijā. Kaimiņa draudzene Rita sāk ienākt ar pīrāgiem, klausās viņu stundām un saka, ka viņu „noteikti saveda Inga no augšas”. Pēc trim mēnešiem Rita dzīvo pie viņa. Pēc sešiem viņa ierosina pārdot lauku māju, kur Andris ar sievu pavadīja vasaras, „lai tu nedzīvo pagātnē”, un par naudu atvērt viņas skaistumkopšanas salonu. Kad meita saka, ka tas ir pārāk ātri, Rita raud: „Tava meita mani ienīst, un tu ļauj viņai mani pazemot.” Andris pārstāj zvanīt meitai. Kapu apmeklējumi tagad beidzas ar Ritas klusumu uz trim dienām. Kad Andris pasaka, ka grib pagaidīt ar māju, viņa sakrāmē somu: „Tad paliec viens ar saviem spokiem.” Viņš paraksta.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Piedāvājums tieši brūcē. Pīrāgi, klausīšanās un „Inga jūs saveda” aizpildīja tieši tās vietas, kur bija tukšums.
- Mirušās vārds kā svira. Rita runā Ingas vārdā, un tāpēc viņai ir grūti iebilst.
- Izolācija caur ģimeni. Meitas bažas tiek pārvērstas par naidu, un Andris zaudē vienīgo cilvēku, kurš redzēja situāciju no malas.
- Bailes no jauna zaudējuma. Soma pie durvīm strādā, jo Andris jau zina, kā izskatās tukšā māja.
Sandrai ir 44 gadi. Viņas vīrs gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā, viņa palika ar diviem bērniem un kredītu. Bērēs viņu pirmo reizi uzrunā Edgars, vīra bijušais kolēģis. Viņš saka, ka vīrs reiz lūdzis „parūpēties par tevi, ja kas”. Viņš salabo jumtu, aizved bērnus uz treniņiem, kārto apdrošināšanas papīrus. Pēc četriem mēnešiem viņš jau dzīvo pie viņiem un apdrošināšanas nauda „drošības dēļ” ir pārlikta uz kontu, kuram pieeja ir viņam. Kad Sandra gada dienā grib paņemt bērnus un aizbraukt uz kapiem, Edgars dusmojas, ka viņa „izrāda necieņu” viņam. Vīra fotogrāfijas pazūd no dzīvojamās istabas. Kad Sandra pajautā par naudu, viņš saka: „Pēc visa, ko esmu jūsu labā darījis? Labi, es aiziešu, un tu atkal paliksi viena ar kredītu.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Mirušā „uzdevums”. Stāstu par vīra lūgumu nevar pārbaudīt, bet tas uzreiz padara Edgaru par „savējo”.
- Palīdzība kā piekļuve. Papīru kārtošana pārvērtās par kontroli pār naudu.
- Sēras kā necieņa. Viņas sēras tiek pārvērstas par aizvainojumu pret viņu.
- Draudi, kas trāpa brūcē. „Tu atkal paliksi viena” ir tieši tas, no kā viņa baidās visvairāk.
Arī ārpus pāra attiecībām
Situācijas ir dažādas, mehānisms ir viens: tukšums tiek aizpildīts, un pēc tam tas, kas aizpilda, kļūst par pavadu.
- Jauna tēva partnere pieaugušam dēlam. Tēvs pēc mātes nāves ātri apprecas. Jaunā sieva pamazām aizliedz mātes pieminēšanu, dēlu vairs neaicina svētkos, un tēva māja pāriet uz viņas vārdu.
- „Draudzene” pēc bērēm. Sieviete no draudzes vai sēru grupas, kura kļūst par tavu vienīgo atbalstu un pēc tam dusmojas, ja tu satiec kādu citu.
- Māsa mantojuma kārtošanā. „Es visu nokārtošu, tev tagad nevajag par to domāt”, un pēc gada tu uzzini, ka vecāku dzīvoklis ir pārdots.
- Jauns mātes partneris pieaugušai meitai. Māte pēc tēva nāves ātri sāk dzīvot ar jaunu vīrieti. Viņš aizliedz „tēva kultu”, meitas zvani paliek neatbildēti, un mātes pensiju pārvalda viņš.
- „Draugs” pēc bērēm. Vīrietis no darba vai draudzes, kurš kļūst par tavu vienīgo atbalstu un pēc tam dusmojas, ja tu satiec kādu citu.
- Brālis mantojuma kārtošanā. „Es visu nokārtošu, tev tagad nevajag par to domāt”, un pēc gada tu uzzini, ka vecāku dzīvoklis ir pārdots.
Agrīnās brīdinājuma zīmes
Neviena zīme viena pati neko nepierāda. Skaties, vai tās atkārtojas un vai to ir vairākas.
- Otrs parādās tavā dzīvē tieši sēru laikā un uzreiz kļūst par galveno cilvēku.
- Tiek runāts par likteni, zīmēm, „atsūtīšanu” vai mirušā svētību.
- Otrs „zina”, ko mirušais būtu gribējis, un tas vienmēr sakrīt ar to, ko grib viņš vai viņaviņaviņš.
- Palīdzība ar papīriem ātri pārvēršas par piekļuvi naudai, kontiem vai īpašumam.
- Tevi steidzina ar lieliem lēmumiem: kopdzīve, laulība, mājas pārdošana, kopīgs bizness.
- Uz tavu „pagaidīsim” seko aizvainojums, klusums vai asaras.
- Mirušā ģimene, kopīgie draugi vai tavi bērni tiek pasniegti kā ienaidnieki.
- Tavas sēras tiek sauktas par „dzīvošanu pagātnē”, par necieņu vai par problēmu.
- Gadadienas un svētki kļūst par strīdu dienām.
- Otrs draud aiziet tieši tad, kad tu iebilsti, jo zina, ka tu baidies no jauna zaudējuma.
- Tev prasa naudu cilvēks, kuru tu nekad neesi saticis vai satikusisaticissatikusi klātienē.
- Tu vairs nevari nosaukt trīs cilvēkus, kuri pazina tavu dzīvi pirms zaudējuma un ar kuriem tu joprojām runā.
Aizsardzība un dziedēšana
Mērķis nav palikt vienam vai vienaivienamvienai uz visiem laikiem. Jaunas attiecības pēc zaudējuma ir iespējamas un var būt ļoti labas. Mērķis ir, lai tavs tukšums nebūtu vienīgās durvis, pa kurām tev var tuvoties.
Dod sērām laiku un vietu. Sērām nav termiņa, bet ir viens vienkāršs noteikums, ko iesaka daudzi sēru speciālisti: pirmajā gadā pēc zaudējuma nepieņem lielus, neatgriezeniskus lēmumus, ja vien tas nav nepieciešams. Nepārdod māju, nepārvāc, neprecies, neaizdod lielas summas. Ja kāds cilvēks nevar pagaidīt, tas ir svarīgi zināt.
Atrodi savus cilvēkus. Sēras ir vieglākas, ja tās nes vairāki. Draugs, kuram vari piezvanīt svētdienas vakarā. Radinieks, kurš pazina mirušo. Sēru atbalsta grupa. Garīdznieks, ja tev tas ir svarīgi. Krīžu tālrunis 116 123 ir pieejams arī vienkārši tad, kad ir pārāk smagi, nevis tikai krīzē.
Aizpildi laiku pats vai patipatspati. Tukšie vakari ir tie, kurus otrs izmanto visvairāk. Izplāno tos: pastaiga, zvans, kaut kas ar rokām. Tas nav aizstājējs mīlestībai. Tas ir veids, kā tukšums nekļūst par durvīm katram, kurš pieklauvē.
Nauda un dokumenti. Mantojums, apdrošināšana, konti un īpašums paliek tavā vārdā un tavā pārziņā. Ja vajag palīdzību, ņem to no notāra, jurista, bankas konsultanta vai uzticama radinieka, nevis no jauna partnera. Nevienam nedod bankas paroles. Tas nav neuzticēšanās. Tā ir tava pamata drošība, kas tev tagad vajadzīga vairāk nekā jebkad.
Mazs tests. Pasaki: „Es vēl neesmu gatavs vai gatavagatavsgatava dzīvot kopā. Gribu pagaidīt vismaz gadu.” Veselīgs cilvēks atbildēs „labi, man nekur nav jāsteidzas”. Ja seko aizvainojums, spiediens vai „tad varbūt es neesmu tev vajadzīgs”, tu esi uzzinājis vai uzzinājusiuzzinājisuzzinājusi ļoti daudz.
Viena otra acis. Iepazīstini jauno cilvēku ar kādu, kurš tevi pazīst ilgi. Ja otrs no tā izvairās vai pēc tam runā sliktu par šo cilvēku, tas ir svarīgi.
Pēdējo teikumu vari teikt arī sev.
Ja tu jau esi iekšā
Ja tu atpazini savas attiecības, tev nav jāaiziet šovakar. Bet ir daži droši pirmie soļi.
- Atjauno vismaz vienu saikni ar cilvēku no „agrākās” dzīves. Mirušā māsa, tavs bērns, vecs draugs. Viņi redzēja tevi pirms un var palīdzēt redzēt skaidrāk.
- Pārbaudi naudu. Kādi konti ir tavā vārdā, kam ir pieeja, kas ir pārrakstīts. Nomaini paroles no droša telefona. Ja kaut kas jau ir pārrakstīts, konsultējies ar juristu, pirms kaut ko saki otram.
- Pieraksti. Datumus, summas, ko otrs solīja un ko izdarīja. Sēras un saikne liek aizmirst, pieraksti paliek.
- Izveido drošības plānu, pirms kaut ko paziņo: Drošības plāns. Ja otrs draud tev vai sev, zvani 112, arī tad, ja tu esi vīrietis un draud sievietearī tad, ja tu esi vīrietis un draud sievietearī tad, ja tev šķiet, ka „tas vēl nav nekas nopietns”.
- Zvani. 116 123 ir krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, arī krieviski un angliski. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā, un tur var palīdzēt arī ar krāpšanas un naudas jautājumiem.
- Ekonomiskā vardarbība ir vardarbība. Tiesas pagaidu aizsardzība pret vardarbību attiecas arī uz ekonomisko vardarbību: Pagaidu aizsardzība.
- Rēķinies ar hūveringu. Kad tu aiziesi, otrs, visticamāk, atgriezīsies ar to pašu: „Mēs taču esam atsūtīti viens otram.” Šo ievilkšanu atpakaļ sauc par hūveringu (angl. hoovering). Uzraksti sev iepriekš, ko tu tad atbildēsi.
Izvēlies speciālistu, kurš saprot vardarbību. Sēru terapeits ir ļoti vērtīgs, bet ne katrs psihologs Latvijā ir mācījies par narcistisku vardarbību un traumu. Labi domājošs speciālists bez šīs pieredzes var teikt „labi, ka jums ir kāds blakus” vai „izrunājiet to ar partneri”, un tas var tevi ievilkt atpakaļ. Pārbaudi:
- Vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus?
- Vai zina vārdus gāzlaitings, traumatiskā saikne, hūverings?
- Vai nespiež uz kopīgām sesijām vai „izlīgumu”?
- Vai domā par tavu drošību, arī finansiālo?
Ja pēc sesijas jūties vēl vainīgāk vai tevi virza atpakaļ pie otra, meklē citu. Tā nav tava problēma. Līdz tam palīdz Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmata „It’s Not You” (2024). Viņas materiāli ir angliski.
Un par diagnozi: to var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Nosaukums nav svarīgs. Ja tavas sēras tiek izsmietas, nauda pazūd un draudi aiziet atkārtojas atkal un atkal, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai traks esi tu. Ja tā notiek, lasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting) un nodarbību Apjukums ir simptoms.
Mīti
Iedziļinies
- Visa sērija un visas brūces: Brūces un āķi.
- Tuvās brūces: Pamešanas brūce, Tukšuma brūce, Drošības brūce, Nabadzības brūce.
- Kā darbojas ātrā piesaiste: Kā viņi tik ātri piesaista.
- Kāpēc pēc tam ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne.
- Termini: romantiskā krāpšana, gadadienas reakcija, tukši nākotnes solījumi, izolācija, ekonomiskā vardarbība.
- Kā to dara sievietes: Kad narciste ir sieviete.
- Kā to dara vīrieši: Kad narcists ir vīrietis.
Saistīts
Avoti
- Young, J. E., Klosko, J. S., & Weishaar, M. E. (2003). Schema Therapy: A Practitioner's Guide. New York: Guilford Press.
- Young, J. E., & Klosko, J. S. (1993). Reinventing Your Life. New York: Plume.
- Stroebe, M., & Schut, H. (1999). The dual process model of coping with bereavement: Rationale and description. Death Studies, 23(3), 197–224.
- Whitty, M. T., & Buchanan, T. (2012). The online romance scam: A serious cybercrime. Cyberpsychology, Behavior, and Social Networking, 15(3), 181–183.
- Whitty, M. T. (2013). The scammers persuasive techniques model: Development of a stage model to explain the online dating romance scam. British Journal of Criminology, 53(4), 665–684.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
- Dutton, D. G., & Painter, S. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.