Tukšuma brūce: kā „es tevi redzu” kļūst par āķi, no kura grūti atrauties

Šī nodarbība ir daļa no sērijas par to, kā mīlestības bombardēšanu un saikni pielāgo konkrētam cilvēkam. Sērijas sākums un pašpārbaude „uz kuru brūci tēmē” ir nodarbībā Brūces un āķi. Šeit ir par vienu brūci: sajūtu, ka par tevi neviens nekad īsti nav rūpējies.

Brūce: „par mani neviens nekad nav rūpējies”

No kurienes tā nāk

Amerikāņu psihologs Džefrijs Jangs (Jeffrey Young) ar kolēģiem izstrādāja shēmu terapiju (angl. schema therapy). Shēma šajā modelī ir agri iemācīts pārliecību un sajūtu kopums par sevi un citiem, kas vēlāk ieslēdzas pats no sevis, gandrīz kā reflekss. Vienu no tām viņi nosauca par emocionālo trūkumu (angl. emotional deprivation). Šajā sērijā mēs to saucam vienkāršāk: tukšuma brūce. Tas ir klīnisks modelis, lai saprastu pieredzi, nevis diagnoze tev.

Jangs apraksta trīs lietas, kuru bērnam var pietrūkt:

1. Siltums un rūpes. Apskāviens, maiga balss, kāds, kurš pieliek roku pie pieres, kad tev ir temperatūra.
2. Sapratne. Kāds, kurš pajautā, kā tev iet, un tiešām klausās atbildi. Kurš saprot, kāpēc tu raudi, nevis saka „beidz”.
3. Aizsardzība un vadība. Kāds, kurš ir stiprāks par tevi un pasaka: „Es par to parūpēšos. Tev nav jātiek galā vienam.”

Bieži šai brūcei nav dramatiska stāsta. Tev bija drēbes, ēdiens un skola. Bet neviens nejautāja, kā tev iet. Situācijas ir dažādas:

• vecāki, kas deviņdesmitajos strādāja trīs darbos un mājās atnāca tikai pagulēt;
• māte vai tēvs ar depresiju vai dzeršanu, par kuru rūpējies tu, nevis otrādi (to sauc par parentifikāciju, angl. parentification: bērns kļūst par vecāku saviem vecākiem);
• vecāki, kas aizbrauca strādāt uz Īriju vai Angliju, un tu augi pie vecmāmiņas, kura bija laba, bet nogurusi;
• ģimene, kurā par jūtām nerunāja, un „nečīksti” bija atbilde uz visu;
• brālis vai māsa ar slimību, kam vajadzēja visu uzmanību, un tu biji „tas bērns, par kuru nav jāuztraucas”.

Brūce var rasties arī vēlāk. Desmit gadu laulība, kurā tu biji kā kaimiņš. Partneris, kuram tu gatavoji, kopi un klausījies, bet kurš nekad nepajautāja, kā tev klājas. Pēc tādām attiecībām sajūta ir tā pati: „Man neko nedod, un es vairs neceru.”

Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē

Tukšuma brūci ir grūti pamanīt, jo tā bieži izskatās pēc stipruma. Visu tu izdari bez citu palīdzības. Tu neprasi palīdzību. Tu labāk dod nekā ņem. Kad kāds tev piedāvā palīdzību, tev ir neērti, un tu saki „nav vajadzības”. Un kaut kur iekšā ir klusa, veca sajūta, ka pasaulē esi viens vai vienaviensviena, pat cilvēku vidū.

Tā var izklausīties šādi (tā ir iekšējā balss, nevis kāda cita teiktais):

Tukšuma brūce nav vājums. Katram cilvēkam ir kāda vieta, kur viņam bērnībā kaut kā pietrūka. Tā ir tikai vieta, kur tev ir mazāk aizsardzības.

Ko tajā saskata manipulatīvs cilvēks

Cilvēks, kurš meklē, ko no citiem paņemt, ļoti ātri pamana tukšuma brūci. Pazīmes ir redzamas jau pirmajā sarunā:

• tu neprasi daudz un pateicies par mazumiņu;
• tu iedegies, kad kāds tevi uzklausa;
• tu stāsti par sevi mazāk nekā citi un pārsteigti atveries, kad tev uzdod otru jautājumu;
• tu rūpējies par citiem un par sevi runā kā par „ne tik svarīgu”.

Kāpēc šī brūce ir „noderīga”? Tāpēc, ka tev nav salīdzinājuma. Ja tu nekad neesi saņēmis vai saņēmusisaņēmissaņēmusi pietiekami daudz rūpju, tu nezini, kā izskatās „pietiekami”. Tu pieņemsi drupačas un teiksi paldies. Tu negaidīsi pretī daudz. Un, kad rūpes pazudīs, tu domāsi, ka tā ir normāli, jo tā vienmēr ir bijis. Par to, kā šādi cilvēki izvēlas, ir nodarbībā Kā viņi izvēlas upurus.

Kā mīlestības bombardēšana tiek tēmēta uz šo brūci

Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir pārāk daudz uzmanības, jūtu un solījumu attiecību pašā sākumā, tik ātri, ka nav laika apstāties. Kopējais mehānisms ir aprakstīts nodarbībā Kā viņi tik ātri piesaista. Pie tukšuma brūces tā izskatās īpaši: tev nepiedāvā dāvanas un kaisli pirmām kārtām. Tev piedāvā rūpes un to, ka tevi redz. Tieši to, kā tev nekad nav bijis.

Pirmais kontakts: „tevi pamana”

Tas sākas ar kādu sīkumu, ko citi nepamana. Otrs ievēro, ka tu izskaties noguris vai nogurusinogurisnogurusi, ka tu visu vakaru rūpējies, lai citiem būtu ko dzert, bet sev neko neņem. Un pasaka to skaļi.

Tas trāpa tieši. Neviens tā nav teicis. Tev liekas, ka tevi beidzot kāds ir ieraudzījis.

Pirmās nedēļas: rūpes, kādu tev nekad nav bijis

Pirmajās nedēļās nāk konkrētas, praktiskas rūpes, un tieši tās šai brūcei ir visgaršīgākās:

• Otrs atceras visu. Tavas mātes vārdu, to, ka tev otrdien ir svarīga saruna darbā, ka tu nemīli sīpolus. Vakarā pienāk ziņa: „Kā gāja sarunā?”
• Rūpes, kad tev ir slikti. Tu uzraksti, ka tev ir temperatūra, un pēc stundas pie durvīm ir zupa, zāles un apelsīni. Tev ir pāri trīsdesmit, un tā ir pirmā reize, kad kāds tā dara.
• Uzklausīšana. Stundām. Otrs uzdod jautājumus par tavu bērnību, un tu stāsti to, ko nekad nevienam neesi stāstījis vai stāstījusistāstījisstāstījusi. Otrs saka: „Tev neviens nekad nav devis to, kas tev pienācās.”
• Tavu problēmu atrisināšana. Salabota mašīna, samaksāts rēķins, sarunāts ārsts, izcepta kūka tavai mātei. Tev nav jālūdz. Tas vienkārši notiek.
• „Es tevi redzu.” Šie trīs vārdi šai brūcei ir kā ūdens tuksnesī.

Bieži otrs ļoti ātri iemācās tavu stāstu un sāk spēlēt tieši to lomu, kuras tev pietrūka: māti, kura nekad nebija mājās, tēvu, kurš neaizsargāja. Tas ir līdzīgi spoguļošanai (angl. mirroring), tikai otrs atspoguļo nevis tavu gaumi, bet tavu trūkumu. Viņš vai viņaViņaViņš kļūst par to, kā tev nebija.

„Mēs” posms: „ļauj man par tevi parūpēties”

Pēc dažām nedēļām vai mēnešiem rūpes kļūst par visu tavu dzīvi. Otrs tev saka, ka tev vairs nav jāuztraucas, ka tu vari atpūsties, ka „tagad tev esmu es”. Tas izklausās kā tas, ko tu gaidīji visu mūžu. Bet klusi notiek vēl kas:

Tā tavi citi atbalsta avoti pamazām nokalst. Draugi, kas „nekad par tevi tā nerūpējās”. Radi, kas „tikai kaut ko no tevis grib”. Tavas prasmes tikt galā, kas „tev vairs nav vajadzīgas”. Paliek viens avots, un tas ir otrs.

Kā atšķirt no īstām rūpēm

Rūpīgs, uzmanīgs partneris arī atnes zupu. Arī viņš jautā par tavu bērnību. Tas nav sarkanais karogs. Atšķirība ir trijās lietās: tempā (īstas rūpes aug lēni, kopā ar pazīšanos), tavā brīvībā (īstas rūpes nesaīsina tavu dzīvi, tās to paplašina) un tajā, kas notiek, kad tu pasaki „nē” (īstas rūpes nav apvainojušās, ja tev šoreiz palīdzību nevajag). Vairāk par to, kā atšķirt mīlestību no bombardēšanas, ir nodarbībā Mīlestība vai…?.

Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta saikne, lai tu neaizietu

Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir spēcīga pieķeršanās cilvēkam, kurš tev dara pāri. Tās pamati ir izskaidroti nodarbībā Traumatiskā saikne. Šeit ir par to, kā to piemēro tukšuma brūcei. Pētnieki Datons un Peintere (Dutton & Painter, 1993) parādīja, ka saikni visvairāk stiprina divas lietas: viens cilvēks ir stiprāks, un labais mijas ar slikto bez sistēmas. Pie tukšuma brūces „labais” ir rūpes.

Āķis 1: bailes zaudēt vienīgo, kurš jebkad rūpējās

Tev nav nekā, ar ko salīdzināt. Otrs ir vienīgais cilvēks tavā dzīvē, kurš jebkad atnesa zupu. Doma par aiziešanu nozīmē atteikties no vienīgajām rūpēm, kas tev jebkad bijušas. Tā ir izsalkuma loģika: tu neizmet vienīgo maizes gabalu, pat ja tas ir sapelējis.

Āķis 2: rūpes kļūst par balvu

Pamazām rūpes vairs nav pašas par sevi. Tās nāk, kad tu esi „labā uzvedībā”: kad nestrīdies, kad neej pie draugiem, kad piekrīti. Kad tu kaut ko iebilsti, tās pazūd. Tas ir neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement): labais nāk ne vienmēr un ne pēc noteikumiem, un tāpēc tu to gaidi vēl vairāk. Šai brūcei tas ir īpaši spēcīgi, jo tu jau bērnībā iemācījies, ka rūpes ir kaut kas, kas jānopelna vai jāpagaida.

Āķis 3: parāds

Viss, ko otrs tev deva sākumā, kļūst par parādu. Zupa, salabotā mašīna, samaksātie rēķini. Tie tiek atgādināti.

Āķis 4: vainas sajūta par to, ka tev vajag

Otrs tev iemāca, ka tavas vajadzības ir problēma. Ja tu kaut ko palūdz, tu esi „pārāk prasīgs” vai „pārāk prasīga”„pārāk prasīgs”„pārāk prasīga” vai „kā mazs bērns”. Ja tu nepalūdz un paliec bēdīgs vai bēdīgabēdīgsbēdīga, tu „vienkārši nemāki pieņemt mīlestību”. Jebkurā gadījumā vaina ir tevī. Tas ir izdevīgi: cilvēks, kurš kaunas no savām vajadzībām, prasa vēl mazāk.

Āķis 5: izolācija, kas izskatās pēc rūpēm

Tev nav jāaizliedz draugi. Pietiek, ka otrs „rūpējas” tā, ka draugiem vairs nav vietas. Nedēļas nogales ir aizņemtas. Draugi tiek salīdzināti: „Kur viņi bija, kad tev bija slikti?” Radi tiek nosaukti par egoistiem. Tev jau no bērnības bija neliels atbalsta tīkls, tāpēc izolācija (angl. isolation) notiek ātri un gandrīz nemanāmi.

Āķis 6: pietiek ar atvieglojumu

Pēc dažiem mēnešiem rūpes kļūst retas. Bet tev ar to pietiek. Pēc nedēļas aukstuma viens normāls vakars, kad otrs pajautā „kā tev gāja?”, jūtas kā svētki. Tu nesaņem neko lielu. Tev vienkārši uz brīdi pārstāj būt tukši. To sauc par atvieglojuma slazdu (angl. negative reinforcement): atvieglojums, kad kaut kas slikts beidzas, piesien tikpat stipri kā dāvana. Tukšuma brūcei tas ir īpaši spēcīgi, jo tās „normālais līmenis” jau ir izsalkums.

No „labākais, kas ar mani jebkad noticis” līdz „nevaru aiziet”

Ceļš parasti ir šāds:

1. Sākums: „Beidzot kāds par mani rūpējas.”
2. Pēc dažiem mēnešiem: „Par mani rūpējas vairāk nekā jebkurš cits. Draugi tā nekad nav darījuši.”
3. Pēc pusgada: „Rūpes ir, kad es nekļūdos. Man jāuzmanās.”
4. Pēc gada: „Rūpju gandrīz nav. Bet, ja aiziešu, nebūs vispār. Un neviens cits mani negribēs aprūpēt.”

Katrā solī tu paliec tāpēc, ka tev liekas, ka tas ir labākais, kas tev var būt. Tā ir brūces balss, nevis patiesība.

Kā noniecināšana atver to pašu brūci

Kad sākas noniecināšana (angl. devaluation), otrs neņem kaut ko nejaušu. Viņš vai viņaViņaViņš atņem tieši to, ko iedeva: rūpes un to, ka tevi redz.

• Kad tev vajag, tevis nav. Slimība, bēres, grūta diena darbā. Tieši tad otrs ir auksts, aizņemts vai dusmīgs. Tu atkal esi viens vai vienaviensviena, tāpat kā bērnībā. Tikai tagad blakus ir cilvēks, kurš varētu, bet negrib.
• Tavas vajadzības kļūst par tavu defektu. „Tu vienmēr gribi uzmanību.” „Tu esi kā bērns.” „Neviens nevar tev iedot pietiekami.”
• Rūpes tiek dotas citiem, tavā priekšā. Otrs palīdz kaimiņam, ir brīnišķīgs pret draugiem, raksta siltas ziņas kolēģim. Tu redzi, ka rūpes ir, tikai ne tev.
• Mīlestības atņemšana (angl. withdrawal of love) kā sods: klusums, atsevišķa istaba, neatbildētas ziņas, līdz tu atvainojies.
• Tavs stāsts tiek izmantots. Tas, ko tu uzticēji par bērnību, atgriežas: „Nav brīnums, ka neviens par tevi nerūpējās.”

Tāpēc sāpes ir divkāršas. Tā ir vecā sāpe, kas bija apklususi un tagad atkal ir atvērta. Tev ir sajūta, ka tas, ko tu vienmēr esi nojautis vai nojautusinojautisnojautusi, ir apstiprinājies: „Redzi. Par mani tiešām neviens nerūpējas. Pat tas, kurš rūpējās, pārstāja.”

Kāpēc aiziešana jūtas kā pati brūce

Doma par aiziešanu šai brūcei izklausās šādi: „Ja aiziešu, atgriezīšos tur, kur biju. Tukšumā. Neviena nebūs.” Tas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki ar tukšuma brūci paliek ilgāk, nekā viņi paši saprot.

Bet paskaties godīgi. Iekšā tu jau esi viens vai vienaviensviena. Tev jau nav, kas par tevi rūpējas. Tev ir cilvēks, kurš atgādina, ka reiz rūpējās, un pa drupačai dod to atpakaļ, kad tu paklausi. Aiziešana neatņem rūpes. Tās jau ir atņemtas. Aiziešana atņem cerību, ka tās atgriezīsies. Un tieši šī cerība tevi tur.

Otra gājieni un ko tie nodara

Agrīnas pazīmes šai brūcei

Neviena pazīme viena pati neko nepierāda. Signāls ir tad, ja vairākas sakrīt un atkārtojas.

1. Pirmajās sarunās otrs runā par to, cik maz tev ir devuši citi, un pozicionē sevi kā pirmo, kurš dos.
2. Rūpes nāk ātrāk, nekā jūs viens otru pazīstat, un to ir vairāk, nekā tu prasīji.
3. Tavs „nē, paldies, nevajag” netiek pieņemts vai izraisa aizvainojumu.
4. Otrs ļoti ātri uzzina tavu bērnības stāstu un pēc tam to bieži piemin.
5. Tavi draugi un radi tiek salīdzināti ar otru un „zaudē”.
6. Otrs piedāvā pārņemt tavu naudu, papīrus vai lēmumus, lai „tev nav jāuztraucas”.
7. Tu pamani, ka vairs neko nedari bez otra un tev par to ir kauns.
8. Rūpes nāk un iet, un tu nevari saprast pēc kādiem noteikumiem, tikai jūti, ka jābūt uzmanīgam.
9. Pagātnes rūpes tiek pieminētas strīdā kā parāds.
10. Kad tev ir slikti, otrs ir auksts, bet citu priekšā ir brīnišķīgs.
11. Tu sāc justies, ka tavas vajadzības ir „par daudz”.
12. Tu domā: „Neviens cits par mani tā nerūpētos.”

Aizsardzība un dziedināšana

Aizsardzība nenozīmē „neko vairs negribēt no neviena”. Tā ir brūces vecā stratēģija, un tā tevi padara vēl izsalkušāku. Aizsardzība ir tad, kad rūpes tev nāk no vairākiem avotiem, un tāpēc neviens viens cilvēks nevar tās izmantot kā ieroci.

Iemācies dot sev to, kā pietrūka

Shēmu terapijā ir doma, ka pieaugušais var iemācīties daļu no tā, ko nedeva vecāki, dot pats sev. Praktiski tas izskatās vienkārši un nedaudz neērti:

• Kad tev ir slikti, parūpējies par sevi tā, kā parūpētos par bērnu. Zupa, sega, atpūta, bez „nu jau pietiek gulēt”.
• Ievēro, kad tev kaut ko vajag, un nosauc to. „Man vajag, lai kāds mani uzklausa.” „Man vajag pauzi.” Pietiek to pamanīt.
• Uzraksti sev vēstuli tā, kā tev būtu vajadzējis dzirdēt bērnībā. Tas izklausās naivi, bet daudziem tas palīdz.

Rūpes no vairākiem drošiem cilvēkiem

• Izvēlies divus trīs cilvēkus, pie kuriem vari mācīties prasīt. Sāc ar mazu: „Vai vari man piezvanīt pēc ārsta?” Paskaties, kas notiek. Drošs cilvēks vienkārši piezvana.
• Grupas un rituāli. Treniņš, koris, kopīgas vakariņas reizi nedēļā. Piederība, kas nav atkarīga no viena cilvēka.
• Nesaki „man neko nevajag”, kad tev piedāvā palīdzību. Pamēģini „jā, paldies”. Sākumā tas būs neērti.

Temps un pārbaudes jaunās attiecībās

• Lēnāk. Ja pēc trim nedēļām tev liekas, ka neviens tevi nekad nav tā sapratis, apstājies. Tā ir brūce, kas atbild, nevis pierādījums.
• Pārbaude ar „nē”. Atsaki rūpēm vienu reizi. „Paldies, šoreiz tikšu galā.” Drošs cilvēks to pieņem. Bīstams cilvēks apvainojas vai uzstāj.
• Pārbaude ar lūgumu. Palūdz kaut ko mazu, kas der tev, nevis otram. Vai tas tiek izdarīts bez rēķina?
• Paskaties, kā otrs rūpējas par citiem, kad no tiem neko nevajag. Par savu māti, bijušo, viesmīli.
• Iepazīstini otru ar saviem draugiem agri un klausies, ko viņi saka. Tukšuma brūce padara aklu tieši tur, kur draugi redz skaidri.

Nauda, dokumenti un tava patstāvība

• Savs konts un sava piekļuve. Neatdod internetbankas paroles, kartes un dokumentus „lai būtu vienkāršāk”, īpaši pirmajā gadā.
• Zini, kas notiek ar tavu naudu. Ja otrs „nokārto kredītu”, tev jāredz katrs papīrs.
• Saglabā prasmes. Arī ja otrs labprāt visu nokārto, turpini iet pie ārsta un zvanīt uz banku bez otra. Patstāvība ir tava aizsardzība.

Ko teikt

Ja tu jau esi iekšā

Ja tu atpazini savas attiecības, nesteidzies. Šie soļi ir droši jebkurā gadījumā.

1. Pieraksti. Kādas rūpes bija sākumā un kas ar tām notika. Kad tev bija slikti, kas notika? Ko tu vairs nedari bez otra? Tas palīdz redzēt ainu, nevis tikai atsevišķus labos vakarus.
2. Atgūsti vienu cilvēku. Vienu draugu vai radinieku, kuram vari pateikt patiesību. Saikne ir visstiprākā, kad neviens cits nezina.
3. Atgūsti piekļuvi. Savam kontam, dokumentiem, parolēm. Klusi, bez paziņojumiem, ja tas var būt bīstami.
4. Plāno drošību. Ja ir bijuši draudi, dūres pa galdu, kontrole pār naudu, nepaziņo par aiziešanu, kamēr nav plāna. Izmanto drošības plānu un drošības plāna rīku.
5. Zvani. 116 123 ir krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, arī krieviski. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā. Briesmu gadījumā 112. Tur zvana arī vīrieši, un tev noticēs.Tur zvana arī vīrieši, un tev noticēs.Tev nav jāpierāda, ka ir „pietiekami slikti”.

„Vai tas ir narcisms?”

Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību gandrīz nekad paši neiet pie speciālista, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Nosaukums nav svarīgs. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas: rūpes kā ierocis, tavas vajadzības kā defekts, kontrole pār tavu dzīvi. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas. Parasti tās kļūst sliktākas. Normālas attiecības neliek tev naktīs gulēt nomodā un domāt, vai problēma neesi tu. Ja tu tā domā, šis apjukums pats ir signāls. Par to vairāk: gāzlaitings un Apjukums ir simptoms.

Terapeits, kurš saprot vardarbību

Tukšuma brūcei terapija var ļoti palīdzēt. Bet Latvijā, tāpat kā citur, ne katram psihologam vai terapeitam ir zināšanas par narcistisko vardarbību un traumu. Bīstams padoms ir tāds, kas vardarbību uztver kā parastu konfliktu: „izrunājiet”, „jūs abi esat vainīgi”, pāru terapija, „dodiet vēl iespēju”. Ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nedarbojas, to izmanto pret tevi.

Pārbaudi speciālistu:

• Vai tev tic, neprasot pierādījumus?
• Vai zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne un pastāvīga kontrole pār otra dzīvi (angl. coercive control)?
• Vai neuzstāj uz kopīgām sesijām vai samierināšanos?
• Vai centrā ir tava drošība un tava uztvere?

Ja pēc sesijas vainas sajūta kļūst vēl lielāka vai tevi grūž atpakaļ, meklē citu speciālistu. Tā nav zīme, ka problēma esi tu. Kamēr meklē: ASV klīniskā psiholoģe Dr. Ramani Durvasula (YouTube kanāls DoctorRamani, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?”, „Don’t You Know Who I Am?” un „It’s Not You”) ir viena no pazīstamākajām ekspertēm šajā jomā. Viss ir angļu valodā.

Iedziļinies

• Brūces un āķi: visas brūces un pašpārbaude.
• Pamešanas brūce: kad brūce saka „visi mani pamet”.
• Glābēja brūce: kad tu rūpējies par citiem, lai tevi mīlētu.
• Kauna brūce: kad brūce saka „ar mani kaut kas nav kārtībā”.
• Pirmie mēneši un Kā viņi tik ātri piesaista.
• Traumatiskā saikne un Kāpēc tas atkārtojas.