Perfekcionisma brūce: „beidzot kāds, kas novērtē tavas pūles”
Perfekcionisma brūce ir iekšējs likums „visam jābūt nevainojami, citādi es esmu neizdevies”; narcisists sākumā beidzot pamana un slavē tavas pūles, tad sāk pārbīdīt latiņu, un tu strādā arvien vairāk, lai atgūtu to pirmo novērtējumu – izkāpšana sākas ar sapratni, ka šajās attiecībās eksāmenu nav iespējams nokārtot.
Īsumā
- Perfekcionisma brūce ir iekšējs likums, ka visam jābūt nevainojami un kļūda ir kauns. Tā bieži nāk no bērnības, kur mīlestība bija atkarīga no atzīmēm, kārtības vai tā, lai „nepievilktu”.
- Mīlestības bombardēšana šeit piedāvā to, ko neviens nekad nav devis: „es redzu, cik tu daudz dari”. Tad latiņa sāk kustēties, un tu cīnies par to pirmo novērtējumu, strādājot arvien vairāk.
- Noniecināšanā tavas pūles kļūst neredzamas, katra kļūda tiek pierakstīta, un pat tavs perfekcionisms tiek pasniegts kā defekts. Aiziešana šķiet kā lielākā neveiksme. Aizsardzība: „pietiekami labi” kā mērs un cilvēki, kuri tevi mīl arī nepabeigtu.
Brūce: „Visam jābūt nevainojami”
Tu pārbaudi e-pastu trīs reizes, pirms to nosūti. Tu atceries vienu kļūdu no prezentācijas pirms pieciem gadiem, bet neatceries simts reizes, kad viss izdevās. Kad kāds tevi uzslavē, tu uzreiz domā, ko varēja izdarīt labāk. Atpūta tev ir kaut kas, kas jānopelna, un nekad nav nopelnīts pilnībā.
Psihologs Džefrijs Jangs (Jeffrey Young) shēmu terapijā (angl. schema therapy) šo sauc par nerimstošām prasībām pret sevi (angl. unrelenting standards): iekšēju pārliecību, ka visam jābūt izdarītam ļoti, ļoti labi, citādi seko kauns, kritika vai katastrofa. Šajā rakstā to saucam vienkārši par perfekcionisma brūci. Tas ir klīnisks modelis, kas palīdz saprast sevi, nevis diagnoze tev. Brūces ir gandrīz visiem, un šī nereti iet roku rokā ar lieliem sasniegumiem. Tā nav vājums.
Šis raksts ir daļa no sērijas Brūces un āķi: kā mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) un traumatiskā saikne (angl. trauma bond) tiek pielāgotas tieši tavai sāpei. Tuvā radniece ir nepietiekamības brūce („mīlestība jānopelna”). Atšķirība: tur galvenais ir, lai tevi mīl. Šeit galvenais ir, lai viss būtu izdarīts pareizi. Otrs to izmanto līdzīgi, bet caur citām durvīm.
No kurienes tā nāk
- Mīlestība pēc atzīmēm. Mājās priecājās par piecinieku, bet par četrinieku jautāja „kāpēc ne pieci?”.
- Vecāks, kurš redzēja tikai kļūdas. Tu uzkopi istabu, un tev parādīja vienīgo putekli.
- Haoss mājās. Ja vecāki dzēra vai strīdējās, kārtība, labas atzīmes un „nebūt problēmai” bija veids, kā izdzīvot.
- Agra atbildība. Tev bija vecākā bērna loma: tas, kurš nedrīkst kļūdīties, jo jaunākie skatās.
- Sports, mūzika, balets. Treneris vai skolotājs, kuram vienmēr bija par maz.
- Agrākas attiecības vai darbs. Partneris vai partnere, kas kritizēja visu. Vadītājs, kuram nekad nebija gana.
Vīriešiem šī brūce bieži slēpjas aiz vārdiem „es vienkārši daru darbu kārtīgi”. Nopelnīt, salabot, nodrošināt, nekļūdīties. Tēvs, kurš teica „vīrietis nečīkst”, un māte, kura slavēja tikai par sasniegumiem.
Sievietēm šī brūce bieži slēpjas aiz vārdiem „es vienkārši gribu, lai viss ir kārtībā”. Ideālas mājas, ideāls izskats, ideāla māte un darbiniece vienlaikus. Māte, kura skatījās uz svaru, un tēvs, kurš slavēja tikai par atzīmēm.
Kā tā jūtas pieaugušā dzīvē
Iekšējais kritiķis (angl. inner critic) runā tavā balsī, bet ar kāda cita vārdiem. No malas tu izskaties pēc cilvēka, kuram viss padodas. Iekšā ir nogurums un bailes, ka kāds beidzot pamanīs, ka tas viss ir „nepietiekami”.
Ko narcisists te nolasa
Cilvēks ar narcistiskām iezīmēm redz divas lietas. Pirmā: tu daudz dari un maz saņem atzīšanas. Otrā: tu uzņemies vainu par kļūdām, pat par svešām. Šī brūce viņiem ir „noderīga”, jo:
- Tu esi ļoti noderīgs resurss. Tu uzturēsi māju, naudu, dokumentus, bērnus, pat otra biznesu – un darīsi to labi.
- Tu jau tici, ka problēma esi tu. Kritika trāpa augsnē, kas ir sagatavota gadiem.
- Tu neatmetīsi ar roku. Kad kaut kas „neizdodas”, tu nevis aiziesi, bet mēģināsi vēl cītīgāk. Arī attiecībās.
Kā viņi izvēlas, kam tuvoties, lasi rakstā Kā viņi izvēlas upurus.
Kā mīlestības bombardēšana tēmē šajā brūcē
Vispārējā mehānika ir aprakstīta rakstā Kā viņi tik ātri piesaista. Perfekcionisma brūcei piedāvājums nav „tu esi skaists” vai „es tevi nekad nepametīšu”. Piedāvājums ir: „Beidzot kāds redz, cik daudz tu dari.”
Pirmais kontakts: tevi pamana par to, ko neviens nepamana
Tas ir precīzs trāpījums. Tavas pūles, kuras gadiem palika neredzamas, pēkšņi kādam ir svarīgas. Un otrs nevis vienkārši slavē. Otrs slavē pareizās lietas: tavu rūpību, precizitāti, to, ka tu nekad nepieviļ. Tā ir spoguļošana (angl. mirroring): otrs rāda tev tavas labākās īpašības un pieliek klāt „es arī tāds vai tādatādatāds esmu”.
Pirmās nedēļas: idealizācija
Idealizācija (angl. idealization) ir posms, kad otrs tevi paceļ uz pjedestāla. Perfekcionistam tas izskatās šādi:
- „Tikai tu dari lietas kā pienākas.”
- „Ar tevi es beidzot varu atslābt.”
- Otrs lūdz tev padomu, tavu viedokli, tavu palīdzību savās lietās, un apbrīno rezultātu.
- Pirmo reizi tu jūti, ka tev nav jāpierāda. Vai vismaz – ka tavs pierādījums tiek redzēts.
„Mēs” posms: tu kļūsti par sistēmu
Drīz otrs sāk „uzticēt” tev savas lietas: rēķinus, remontu, bērnu skolas dokumentus, sava uzņēmuma grāmatvedību, vecāku aprūpi. Tas izskatās pēc uzticības. Patiesībā tas ir brīdis, kad tavs darbs kļūst par pašsaprotamu pakalpojumu. Un pēc tam – par eksāmenu.
Normāli vai pielāgota mīlestības bombardēšana?
Kā uz šīs brūces tiek uzbūvēta saikne
Kā traumatiskā saikne veidojas vispār, lasi rakstā Traumatiskā saikne. Pie perfekcionisma brūces āķi ir šādi:
- Mērķu pārbīdīšana (angl. moving the goalposts). Kad tu izpildi prasību, parādās jauna. Vakariņas ir garšīgas, bet „par vēlu”. Remonts izdarīts, bet „krāsa nav tā”. Latiņa pārvietojas tieši tik ātri, lai tu nekad to nesasniegtu.
- Pirmās uzslavas atmiņa. Tu strādā nevis par šodienu, bet par to sajūtu, kas bija sākumā. „Ja es tikai izdarīšu visu pareizi, tas atgriezīsies.” Tas ir neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement): reta, nejauša uzslava pēc ilga klusuma piesien stiprāk nekā regulāra.
- Vainas svira. Katra tava kļūda tiek pierakstīta un atcerēta. Otra kļūdas pazūd. Tev šķiet, ka tev ir parāds, jo „tu taču atkal kļūdījies”.
- Parāds par ticību. „Es tevī ticēju, kad neviens neticēja.” Aiziet nozīmē pievilt to vienīgo, kurš tevi reiz novērtēja.
- Kauns par neveiksmi. Perfekcionistam šķiršanās ir neveiksme ar lielo burtu. „Es nevaru pieļaut, ka arī šis neizdodas.” Tu paliec, lai nebūtu tas, kurš „nespēja noturēt attiecības”.
- Ieguldījuma slazds (angl. sunk cost). Šajās attiecībās ir tavi gadi, darbs, nauda. Aiziet nozīmē atzīt, ka tas bija „velti”. Perfekcionistam tas ir gandrīz neizturami.
- Bez tevis sistēma nestrādā. Tu vadi māju, finanses, varbūt otra biznesu. Bez tevis viss sabruks, un tu to zini. Tā ir atbildība, ko tu nespēj pamest.
- Atvieglojums bez nekā. Pat ja uzslavas nav, pietiek ar vienu dienu bez kritikas. Pēc nedēļām, kad katrs sīkums bija nepareizs, vakars bez piezīmēm jūtas kā balva.
No „beidzot kāds mani novērtē” līdz „es nevaru aiziet”
- „Beidzot kāds redz, cik es daru.”
- „Man patīk, ka viņam vai viņaiviņaiviņam varu palīdzēt.”
- „Kritika ir pamatota. Es tiešām varēju labāk.”
- „Ja es tikai būšu uzmanīgāks vai uzmanīgākauzmanīgāksuzmanīgāka, viss atkal būs kā sākumā.”
- „Es nevaru aiziet, kamēr vēl nav izdarīts viss, ko varēju.”
- „Ja aiziešu, tad pierādīšu, ka man nekas neizdodas.”
Pēdējais punkts ir āķis. Brūce saka „kļūda ir kauns”. Saikne ir uzbūvēta tā, lai aiziešana izskatītos pēc lielākās kļūdas.
Tabula: viņu gājiens un tā mērķis
| Viņu gājiens | Kam tas vajadzīgs | Ko tas nodara tev | Pazīme |
|---|---|---|---|
| „Es redzu, cik tu daudz dari” | ātra tuvība caur tavu neredzamo darbu | tevi beidzot pamana | slavē tieši to, kas tev sāp visvairāk |
| Uzticēt tev savas lietas | padarīt tavu darbu par pienākumu | tu uzņemies arvien vairāk | pēc laika paldies pazūd |
| Mērķu pārbīdīšana | turēt tevi mūžīgā eksāmenā | tu strādā vairāk un jūties sliktāk | latiņa kustas tieši tad, kad tu to sasniedz |
| Kļūdu skaitīšana | vainas svira | tu vienmēr esi „parādā” | tavas kļūdas atceras, otra kļūdas ne |
| Reta, pēkšņa uzslava | neparedzams pastiprinājums | tu gaidi nākamo kā narkotiku | uzslava nāk, kad tu gatavojies padoties |
| „Tu esi kā robots” | padarīt tavu īpašību par defektu | tu kaunies par to, kas tevi dara spējīgu | to saka tas, kurš pats pieprasīja precizitāti |
Kā tas izskatās
Visi stāsti ir apkopoti no vairākiem stāstiem.
Andrejam ir 38 gadi, viņš ir būvinženieris, kolēģi viņu sauc par „cilvēku, kurš nekad nekļūdās”. Viņa tēvs uzslavēja tikai tad, kad nebija ko piesiet. Ievai ir savs skaistumkopšanas salons. Otrajā randiņā viņa klausās, kā Andrejs stāsta par darbu, un saka: „Tu saproti, ka esi vienīgais pieaugušais šajā uzņēmumā? Tevi neviens nenovērtē.” Pēc diviem mēnešiem viņš vakaros kārto salona grāmatvedību, pēc pusgada ir izremontējis viņas dzīvokli. Ieva stāsta draudzenēm, ka viņš ir „ideāls”. Otrajā gadā viņa sāk pārbaudīt: kāpēc rēķins apmaksāts vienu dienu vēlāk, kāpēc flīzes nav tieši tādā tonī. Kad nodokļu deklarācijā Andrejs pieļauj vienu kļūdu, Ieva nedēļu ar viņu nerunā un pēc tam saka: „Es tev uzticēju visu, un tu mani apkauno.” Kad viņš nogurst un pasaka, ka vairs nevar strādāt divus darbus, viņa draudzenēm stāsta, ka Andrejs ir „pedantisks un auksts, kā robots”. Andrejs guļ piecas stundas naktī un domā, ka problēma ir viņa nespēja visu izdarīt labāk.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Uzslava tieši tur, kur sāpēja. Ieva pateica to, ko Andreja tēvs nekad neteica. Tāpēc viņš atdeva vakarus, brīvdienas un savu miegu.
- Darbs kļuva par pienākumu. Grāmatvedība bija „palīdzība”, tagad tā ir eksāmens.
- Viena kļūda = nodevība. Nedēļas klusēšana par vienu kļūdu deklarācijā ir sods, kas neatbilst notikušajam.
- Īpašība kļūst par defektu. Precizitāte, par kuru viņu mīlēja, tagad ir „kā robots”. Tā ir divkāršā saite (angl. double bind): esi precīzs, bet ne tik precīzs.
Līdzīgs stāsts no cita skatu punkta: „Tu nekad nebiji pietiekams”.
Kristīnei ir 33 gadi, viņa ir rezidente ārste un visu mūžu bijusi „teicamniece”. Mājās māte teica: „Ja dari, dari kārtīgi, vai nedari vispār.” Ar Mārci viņa iepazīstas pēc 24 stundu dežūras. Viņš atnes kafiju un saka: „Tu glāb dzīvības, un neviens tev pat nepasaka paldies. Tu esi neticama.” Pirmajos mēnešos viņš apbrīno katru viņas sasniegumu. Pēc gada, kad viņi dzīvo kopā, viņš sāk komentēt: zupa „bija labāka pagājušoreiz”, dzīvoklis „ārstei varētu būt tīrāks”, svars „nu jau redzams”. Kristīne ceļas piecos, lai pirms dežūras visu sakārtotu. Kad viņa nokārto sarežģītu eksāmenu, Mārcis saka: „Nu, tas bija gaidāms, tu jau neko citu nemāki kā mācīties.” Reizēm, pēc nedēļām aukstuma, viņš pēkšņi atkal saka „tu esi labākā”, un Kristīne visu nākamo mēnesi dzīvo no šīs frāzes. Draudzenei viņa saka: „Viņam ir taisnība, es tiešām esmu kļuvusi paviršāka.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit pamanīt:
- Pamanīts neredzamais darbs. Kafija pēc dežūras un „neviens tev nepasaka paldies” trāpīja tieši tur, kur Kristīne visu mūžu gaidīja.
- Latiņa kustas. Zupa, dzīvoklis, svars. Katru reizi, kad viņa izpilda vienu prasību, parādās nākamā.
- Sasniegums tiek noniecināts. Pat eksāmens tiek pārvērsts par trūkumu: „tu neko citu nemāki”.
- Reta uzslava. Viens „tu esi labākā” pēc nedēļām aukstuma ir tieši tas, kas viņu notur.
Kā noniecināšana atver to pašu brūci
Noniecināšanas (angl. devaluation) posmā otrs atņem tieši to, ko iedeva – novērtējumu. Un pieliek klāt to, no kā tu visu mūžu bēgi – kritiku:
- Tavas pūles kļūst neredzamas. Tas, ko tu dari, ir „pašsaprotams”.
- Katrs sīkums tiek pamanīts un pateikts, bieži citu klātbūtnē.
- Tavs perfekcionisms tiek pasniegts kā slimība: „ar tevi nevar dzīvot”, „tev vajag ārstēties”.
- Vecās kļūdas tiek atgādinātas strīdos, gadiem ilgi.
- Citiem otrs stāsta, ka tu visu kontrolē un esi „ledus gabals”.
Tev tas trāpa divkārši. Kritika sakrīt ar iekšējā kritiķa balsi, un tā vairs nav iespējams atšķirt, kur beidzas otrs un sākas tu. Ja nāk izmešana (angl. discard – kad otrs tevi pēkšņi pamet kā nevajadzīgu), tā jūtas kā galīgā atzīme: „nepietiekami”.
Tāpēc aiziešana perfekcionisma brūcei jūtas kā pašas brūces piepildījums: „Es neizdevos. Pat šo es nespēju.” Bet šis eksāmens nekad nebija nokārtojams. Latiņa tika pārbīdīta tieši tāpēc, lai tu to nesasniegtu.
Agrīnās pazīmes
Viena pazīme pati par sevi neko nepierāda. Svarīgi ir, ja tās atkārtojas un uzslava ar laiku pārvēršas par pārbaudi.
- Pirmajos randiņos otrs slavē tieši tavas pūles un to, ka „citi tevi nenovērtē”.
- Ļoti drīz tev tiek uzticētas otra lietas: nauda, dokumenti, remonts, bizness.
- Tev ir sajūta, ka tev beidzot nav jāpierāda – bet tu joprojām pierādi.
- Pēc pāris mēnešiem paldies kļūst retāks, bet piezīmes biežākas.
- Prasības mainās: tas, kas vakar bija pareizi, šodien ir nepareizi.
- Tavas kļūdas tiek atcerētas, otra kļūdas „nav svarīgas”.
- Tavi sasniegumi tiek noniecināti vai uztverti kā pašsaprotami.
- Tu sāc ceļties agrāk un iet gulēt vēlāk, lai „visu paspētu”.
- Uzslava nāk neregulāri, parasti tieši tad, kad tev jau gribas padoties.
- Otrs sauc tavu rūpību par „pārspīlētu” vai tevi par „robotu”, bet pats pieprasa precizitāti.
- Tu sāc baidīties no otra reakcijas vairāk nekā no pašas kļūdas.
Aizsardzība un dziedināšana
Novērtējums no vairākām vietām
Brūce kļūst par durvīm, kad tavu vērtību nosaka viena cilvēka vērtējums. Dziedēšana sākas ar mērķtiecīgu „pietiekami labi”:
- Mazi eksperimenti. Nosūti e-pastu, pārbaudot to vienu reizi, nevis trīs. Atstāj trauku izlietnē līdz rītam. Skaties, kas notiek. Parasti – nekas.
- Uzslavas dienasgrāmata. Pieraksti, ko tu izdarīji labi, bez „bet”. Iekšējais kritiķis to ienīdīs. Tā ir laba zīme.
- Cilvēki, kuri tevi mīl nepabeigtu. Draugs, pie kura vari atnākt vecās drēbēs, ar nesakārtotiem matiem un neizdevušos dienu.
- Atpūta bez nopelna. Viena stunda nedēļā, kad tu nedari neko noderīgu. Plānotu.
Pārbaudes jaunās attiecībās
- Kļūdas tests. Kā otrs reaģē uz tavu pirmo nopietno kļūdu? Normāls cilvēks var būt vīlies, bet nepārvērš to par spriedumu par tevi.
- Palīdzības tests. Vai pēc trim mēnešiem otrs tev joprojām lūdz palīdzību, vai jau dod uzdevumus?
- Latiņas tests. Pieraksti, ko otrs gribēja pirms mēneša un ko grib tagad. Ja tas nepārtraukti mainās un vienmēr ir tieši ārpus tavas sasniedzamības, tā ir zīme.
- Temps. Neuzņemies otra finanses, dokumentus vai biznesu pirmajā gadā.
Praktiski
- Saglabā savu naudu atsevišķi, pat ja tu vadi kopīgo budžetu.
- Ja tu kārto otra uzņēmuma vai nodokļu lietas, saglabā kopijas par to, ko un kad izdarīji, un kas pieņēma lēmumus. Pārmetumi par „tavām kļūdām” vēlāk var kļūt par ieroci.
- Vismaz viens cilvēks zina, cik daudz tu patiesībā dari.
Ja tu jau esi iekšā
- Pieraksti latiņas kustību. Mēnesi pieraksti, ko otrs kritizē un ko pieprasa. Pēc mēneša apskaties, cik reizes prasība mainījās. Tas palīdz redzēt, ka problēma nav tavā izpildījumā.
- Samazini vienu pienākumu. Nevis visu uzreiz. Viena lieta, ko tu pārstāj darīt otra vietā. Skaties uz reakciju.
- Plāno drošību. Ja tu vadi kopīgās finanses vai otra biznesu, aiziešana var nozīmēt apsūdzības par naudu. Sakārto savas kopijas un dokumentus. Ja ir bijuši draudi – Drošības plāns.
- Zvani. 116 123 – krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, arī krieviski un angliski. 116 006 – noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bez maksas, pēcpusdienā un vakarā. Ja ir briesmas – 112. Tur zvana arī vīrieši, un tur tevi uzklausīs.
Vai otrs ir narcisists? Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista pēc savas gribas gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcisists”. Nosaukums nav svarīgs. Svarīgi ir tas, kas atkārtojas. Ja latiņa tiek pārbīdīta atkal un atkal un katra tava kļūda kļūst par ieroci, tas reti kļūst labāk; parasti kļūst sliktāk. Normālas attiecības neliek tev naktīs pārbaudīt, vai tiešām visu sabojāji tu. Ja tā ir, šis apjukums pats ir zīme – lasi par gāzlaitingu un par to, kāpēc apjukums ir simptoms. Par to, kāpēc tu sāc šaubīties par sevi, – Kāpēc es šaubos par sevi.
Speciālists, kurš saprot vardarbību
Perfekcionismam ir labas terapijas metodes. Bet ne katram psihologam vai terapeitam Latvijā ir zināšanas par narcistisko vardarbību un traumu. Perfekcionistam īpaši bīstams ir speciālists, kurš strādā tikai ar „tavu perfekcionismu” un nepamana, ka kāds to sistemātiski baro. Tāpat ir ar padomu „izrunāt”, pāru terapiju vai „vēl vienu iespēju”: ar vardarbīgu cilvēku tas nestrādā, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus? Vai zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne un pilnīga kontrole pār otra dzīvi (angl. coercive control)? Vai neuzstāj uz samierināšanos? Vai uzmanības centrā ir tava drošība? Ja pēc sesijas tev ir vēl lielāka vainas sajūta vai apjukums, meklē citu speciālistu. Kamēr meklē: ASV klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanāls DoctorRamani un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024), visas angliski.
Mīti
Iedziļinies
- Sērijas sākums un pašpārbaude: Brūces un āķi.
- Radniecīgas brūces: Nepietiekamības brūce (mīlestība jānopelna), Kauna brūce („ar mani kaut kas nav kārtībā”), Glābēja brūce („man jāglābj citi”).
- Kā viņi piesaista: Kā viņi tik ātri piesaista un Pirmie mēneši.
- Kā tas viss notiek pa posmiem: Cikls no sākuma līdz beigām.
- Termini: mērķu pārbīdīšana, iekšējais kritiķis, ieguldījuma slazds, idealizācija, noniecināšana, divkāršā saite.
- Iepriekšējais sērijā: Nepiederības brūce. Nākamais: Atkarības brūce.
Saistīts
Avoti
- Young, J. E., Klosko, J. S., & Weishaar, M. E. (2003). Schema Therapy: A Practitioner's Guide. New York: Guilford Press.
- Young, J. E., & Klosko, J. S. (1993). Reinventing Your Life. New York: Plume.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field.
- Dutton, D. G., & Painter, S. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
- Strutzenberg, C. C., Wiersma-Mosley, J. D., Jozkowski, K. N., & Becnel, J. N. (2017). Love-bombing: A narcissistic approach to relationship formation. Discovery, 18(1), 81–89.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.