Kad tu viņu satiki: kāpēc saikne tik stipri strādāja tieši tajā dzīves posmā
Dzīves posms, kurā tu satiki cilvēku, kurš tev dara pāri, izskaidro, kāpēc saikne izveidojās tik ātri un stipri: katram posmam ir sava vajadzība un sava aklā zona, otrs piedāvā tieši to, pēc kā šis posms ilgojas, un posma apstākļi — nav ar ko salīdzināt, nav tīkla, nav laika, nav spēka — paātrina traumatisko saikni.
Īsumā
- Taktikas ir tās pašas, bet durvis ir citas. 16 gados tās ir vēlme būt pieaugušam, 33 gados laiks, kas skrien, pēc šķiršanās vajadzība atkal būt izvēlētam, 65 gados vientulība.
- Otrs piedāvā tieši to, pēc kā tavs dzīves posms ilgojas, un posma apstākļi padara saikni stiprāku: nav mēra, nav tīkla, nav spēka, nav laika. Tas strādāja posma dēļ, nevis tāpēc, ka tu biji muļķis.
- Tabulā atrodi posmu, kurā tu satiki otru, un izlasi savu rakstu. Katrā ir stāsti, kā tas notiek, un konkrēti soļi tieši tavai situācijai.
Kāpēc šī sērija
Cilvēki, kuri iziet no šādām attiecībām, gandrīz vienmēr uzdod vienu jautājumu: „Kā es to nepamanīju?” Un gandrīz vienmēr atbilde ir nevis „tu biji naivs vai naivanaivsnaiva”, bet „tu biji tieši tajā dzīves brīdī, kurā tas visvieglāk trāpa”.
Taktikas, ko izmanto cilvēks, kurš grib kontrolēt, ir vienas un tās pašas: mīlestības bombardēšana (angl. love bombing, pārāk daudz uzmanības un solījumu pašā sākumā), izolācija, auksts un karsts, gāzlaitings (angl. gaslighting, kad tev atkārtoti liek šaubīties par savu atmiņu un prātu). Bet durvis, pa kurām tās ienāk, ir atkarīgas no tā, kur tu tobrīd biji dzīvē. 16 gados durvis ir vēlme būt pieaugušam. 33 gados laiks, kas skrien. Pēc šķiršanās vajadzība atkal justies izvēlētam vai izvēlētaiizvēlētamizvēlētai. 65 gados vientulība tukšā dzīvoklī.
Šajā sērijā ir vienpadsmit dzīves posmi. Katram ir savs raksts: kāds ir šis posms, kā tevi tajā atrada, kā mīlestības bombardēšana tika pielāgota tieši tam, kāpēc saikne tik labi strādāja, kā tas parasti noritēja un ko darīt tagad. Šis raksts ir karte. Atrodi tabulā savu posmu un ej uz savu rakstu.
Ja vēl neesi lasījis vai lasījusilasījislasījusi, kā darbojas pati ātrā piesaiste, sāc ar Kā viņi tik ātri piesaista. Par to, kā izvēlas cilvēkus, ir Kā viņi izvēlas upurus. Šeit tās neatkārtosim. Šeit ir par to, kāpēc tieši tobrīd.
Galvenā doma: dzīves posms ir durvis
Katrā dzīves posmā cilvēkam ir trīs lietas, kas pašas par sevi ir pilnīgi normālas:
- Vajadzība. Tas, pēc kā šis posms ilgojas. Pusaudzim piederība. Jaunai mātei miegs un atbalsts. Sērojošam cilvēkam mierinājums. Tā nav vājība. Tā ir dzīve.
- Spiediens. Tas, kas steidzina. Draugi, kas visi jau ir pārī. Bioloģiskais pulkstenis. Īre, kas jāmaksā. Diagnoze, kas biedē.
- Aklā zona. Tas, ko šajā posmā ir grūti redzēt. 20 gados nav ar ko salīdzināt. Pēc zaudējuma nav spēka analizēt. 60 gados nav pieredzes ar iepazīšanās lietotnēm.
Cilvēks, kurš grib kontrolēt, instinktīvi vai apzināti atrod visas trīs. Viņš vai viņaViņaViņš piedāvā tieši to, pēc kā vajadzība ilgojas, izmanto spiedienu, lai viss notiktu ātri, un strādā tieši aklajā zonā. Tad sāk strādāt traumatiskā saikne (angl. trauma bond): stipra pieķeršanās cilvēkam, kurš dara pāri, jo sliktais mijas ar labo neparedzami. Pētnieki Datons un Peintere (Dutton & Painter, 1993) parādīja, ka šo saikni stipru padara tieši šī maiņa un spēku nevienlīdzība. Dzīves posms nosaka, cik liela ir nevienlīdzība: cik tev ir naudas, cilvēku, spēka, pieredzes un laika.
Ja paskatās uz visiem vienpadsmit posmiem kopā, tiem ir viena kopīga iezīme: tās ir pārejas. Brīži, kad vecais atbalsts jau ir pazudis, bet jaunais vēl nav izveidots. Pusaudzis vairs nav bērns, bet vēl nav pieaugušais. Students ir prom no mājām, bet vēl nav atradis savējos. Šķīries cilvēks vairs nav „mēs”, bet vēl nav atkal „es”. Sērojošs cilvēks ir zaudējis to, kas turēja viņa dienas kopā. Tieši šajos brīžos cilvēks, kurš piedāvā ātru un pilnīgu tuvumu, šķiet kā tilts pāri tukšumam.
Psihiatre Džūdita Hermane (Judith Herman, 1992), viena no svarīgākajām traumas pētniecēm, rakstīja, ka trauma izolē, bet atveseļošanās notiek attiecībās ar drošiem cilvēkiem. Tas izskaidro abas puses: kāpēc pārejas brīdī, kad drošo cilvēku ir maz, ir tik viegli nonākt nedrošās attiecībās, un kāpēc ceļš ārā sākas ar to, ka tu atkal atrodi drošos.
Tāpēc divi cilvēki var satikt vienu un to pašu partneri, un viens aiziet pēc mēneša, bet otrs paliek desmit gadus. Nevis tāpēc, ka viens ir gudrāks. Bet tāpēc, ka viens satika otru, kad viņam bija draugi, darbs un miers, bet otrs, kad viņam tikko bija nomiris tēvs.
Un tas attiecas uz visiem. Vīrieši tiek sāpināti tāpat kā sievietes, bieži arī sievietes, un par to runā daudz mazāk. Vīrietim pēc šķiršanās, jaunam tēvam vai puisim 16 gados ir tieši tās pašas vajadzības un aklās zonas. Viņiem biežāk netic vai par viņiem smejas. Šī sērija ir tikpat daudz viņiem. Augšā vari izvēlēties, vai cilvēks, kurš tev dara pāri, ir sieviete vai vīrietis, un piemēri būs par tavu situāciju.
Atrodi savu gadījumu
Tabulā katrā rindā ir dzīves posms, ko tev tobrīd vajadzēja, ko otrs piedāvāja un kā tika uzbūvēta saikne. Pēdējā kolonnā ir raksts. Rakstus pievienojam pakāpeniski.
| Posms | Ko tev tobrīd vajadzēja | Ko otrs piedāvāja | Kā tika uzbūvēta saikne | Raksts |
|---|---|---|---|---|
| Pusaudža gadi (14–18) | Būt redzētam kā pieaugušam, piederēt, tikt izvēlētam | „Tu esi nobriedušāks par vienaudžiem”, slepena „pieaugušo” pasaule, bēgšana no mājām | Noslēpums, nav ar ko salīdzināt, skolas spiediens; bieži narcistisks vecāks jau bija iemācījis, ka mīlestība sāp | Pusaudža gados |
| Pirmā nopietnā mīlestība (18–25) | Stabilitāte, identitāte, savs „mēs” | Gatava pieaugušo dzīve: dzīvoklis, plāns, „mēs pret pasauli” | Ātra kopdzīve, kopīga nauda, tava identitāte otra rokās | Pirmā mīlestība |
| Studijas, jauna pilsēta vai valsts | Tīkls, piederība, kāds, kurš parāda, kā te viss notiek | Mājas prom no mājām: ceļvedis, draugi, jumts | Otrs ir vienīgais tīkls, ceļvedis un jumts vienlaikus | Studiju laikā |
| Ģimenes veidošana (25–35) | Partneris ģimenei, stabilitāte, laiks | „Es arī gribu bērnus, un tūlīt”, ideāls nākamais vecāksmātetēvs | Laika spiediens, ātras saistības, kopīgs kredīts | Ģimenes veidošana |
| Pēc šķiršanās | Atgūt pašvērtību, atkal būt izvēlētam | „Tavs bijušais tevi nenovērtēja, es novērtēšu” | Sāpes un atvieglojums, ātra aizvietošana, bailes palikt vienam vai vienaivienamvienai | Pēc šķiršanās |
| Pusmūžs (40–55) | Jēga, jauns sākums, „pēdējā iespēja” | Atdzimšana, kaislība, jauna dzīve | Bailes palaist garām, lieli ieguldījumi, kauns bērnu un draugu priekšā | Pusmūžs |
| Pēc zaudējuma | Mierinājums, kāds, kurš aizpilda tukšumu | „Mēs esam viens otram atsūtīti” | Sēras un otrs saplūst vienā, nav spēka analizēt | Pēc zaudējuma |
| Slimība, izdegšana, depresija | Aprūpe, drošība, kāds, kurš tic | Rūpes, „es tevi nekad nepametīšu slimu” | Atkarība no aprūpētāja, nav spēka aiziet | Slimības laikā |
| Vēlā mīlestība (60+) | Biedrs, siltums, būt vajadzīgam | Romantika, uzmanība, kopīgas vecumdienas | Vientulība, nauda, pieaugušie bērni kļūst par „ienaidniekiem” | Vēlā mīlestība |
| Posms | Ko tev tobrīd vajadzēja | Ko otrs piedāvāja | Kā tika uzbūvēta saikne | Raksts |
|---|---|---|---|---|
| Grūtniecība un mazs bērns | Drošība, atbalsts, miegs | „Es par jums abiem parūpēšos” | Nogurums, atkarība, bērns kā saite; vardarbība šajā laikā bieži sākas vai pastiprinās | Gaidības un mazulis |
| Vientuļais vecāks | Palīdzība, partneris, otrs vecāks bērniem | „Gatava ģimene”, uzmanība taviem bērniem | Bērni pieķeras, bailes viņus atkal pievilt | Vientuļais vecāks |
Daži īsi paskaidrojumi pie tabulas:
- Pusaudža gados pirmā „attiecību” skola bieži ir nevis partneris, bet vecāks. Ja mājās mīlestība bija jānopelna un jāuzmin, pirmais partneris, kurš dara to pašu, jūtas kā mājas.
- 18–25 gados psihologs Džefrijs Arnets (Jeffrey Arnett, 2000) aprakstīja kā agrīno pieaugušo vecumu (angl. emerging adulthood): identitāte vēl veidojas, viss mainās, viss šķiet iespējams. Tieši tāpēc to var veidot arī kāds cits.
- Grūtniecības laikā vardarbība nav tikai emocionāla problēma. Pētījumi rāda, ka vardarbība grūtniecības laikā ir viena no nopietnākajām brīdinājuma zīmēm nāvējošai vardarbībai (Campbell u.c., 2003). Ja tas notiek ar tevi, drošība ir pirmajā vietā.
- Pēc zaudējuma sēras ietekmē miegu, ķermeni un spēju domāt (Stroebe, Schut & Stroebe, 2007). Tas nav īstais brīdis lieliem lēmumiem, un tieši tad tos visbiežāk kāds pieprasa.
- Vēlā vecumā daļa „mīlestību” sākas internetā un beidzas ar naudas prasībām. Pētnieces Vitija un Bjūkenena (Whitty & Buchanan, 2012) apraksta, ka upuri romantiskajā krāpšanā (angl. romance scam) bieži cieš vairāk no zaudētajām attiecībām nekā no zaudētās naudas. Bet ne katra vēlā mīlestība ir krāpšana, un ne katrs narcists prasa naudu.
Kā lasīt šos rakstus
Katrs raksts ir veidots vienādi, lai tu ātri atrastu savu:
- Kāds ir šis dzīves posms: vajadzības, spiediens un aklās zonas.
- Kā tevi šajā posmā atrada: kur un kā tas parasti sākas.
- Kā mīlestības bombardēšana tika pielāgota šim posmam: kā tas izklausījās.
- Kāpēc traumatiskā saikne tieši tagad strādāja tik labi: šī posma paātrinātāji.
- Kā tas parasti noritēja: tabula pa mēnešiem.
- „Atrodi savu gadījumu”: īsi stāsti ar saitēm uz rakstiem, kas iet dziļāk.
- Ko darīt tagad: soļi tieši šim posmam.
Posmi pārklājas. Tu vari būt vienlaikus pēc šķiršanās un vientuļais vecāks. Vai pēc zaudējuma un vēlā vecumā. Izlasi abus rakstus. Katrs parādīs citu durvju pusi.
Posms un brūce ir divas dažādas lietas. Posms ir tas, kur tu biji dzīvē. Brūce ir sena sāpe, ko tu nes līdzi no bērnības vai smagām attiecībām, piemēram, bailes tikt pamestam vai pamestaipamestampamestai vai sajūta, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Visspēcīgākais āķis ir tur, kur tie satiekas: piemēram, pamešanas brūce un šķiršanās, vai glābēja brūce un partneris ar „grūtu dzīvi”. Par brūcēm ir atsevišķa sērija: Brūces un āķi.
Tabulas laiki ir aptuveni. Dažiem viss notika trīs mēnešos, citiem trīs gados. Svarīga ir secība, nevis datumi.
Tev nebija spoža sākuma? Tas tik un tā ir par tevi. Ne visiem bija mīlestības bombardēšana. Dažreiz „piedāvājums” bija tikai tas, ka otrs kādu brīdi nebija nežēlīgs. Pēc sliktām dienām parasta, mierīga diena jūtas kā balva. Arī tā veidojas saikne. Tev nekas netiek dots, tev vienkārši uz brīdi pārstāj sāpēt.
Kurš posms ir tavs?
Tas nav tests. Tie ir jautājumi, kas palīdz atrast savu rindu tabulā. Atceries laiku, kad tu satiki otru, un pamani, kurš teikums ķermenī atbalsojas.
- „Man vēl nebija 18, un es to nevienam no pieaugušajiem nestāstīju.” → Pusaudža gados
- „Tās bija manas pirmās nopietnās attiecības, un man nebija ar ko salīdzināt.” → Pirmā mīlestība
- „Es tikko biju pārcēlies vai pārcēlusiespārcēliespārcēlusies, un otrs bija vienīgais, ko tur pazinu.” → Studiju laikā
- „Man likās, ka laiks skrien, un otrs gribēja visu tūlīt.” → Ģimenes veidošana
- „Viss mainījās, kad parādījās grūtniecība vai bērns.” → Gaidības un mazulis
- „Es vēl nebiju atguvies vai atguvusiesatguviesatguvusies no šķiršanās.” → Pēc šķiršanās
- „Otrs tik ļoti patika maniem bērniem.” → Vientuļais vecāks
- „Man likās, ka šī ir pēdējā iespēja dzīvot citādi.” → Pusmūžs
- „Es tikko biju zaudējis vai zaudējusizaudējiszaudējusi kādu, bez kura nevarēju iedomāties dzīvi.” → Pēc zaudējuma
- „Es biju slims vai slimaslimsslima, izdedzis vai izdegusiizdedzisizdegusi vai depresijā, un otrs par mani rūpējās.” → Slimības laikā
- „Bērni jau bija pieauguši, un es biju viens vai vienaviensviena.” → Vēlā mīlestība
Ja atbalsojas divi vai trīs, tas ir parasti. Posmi nāk kopā, un otrs bieži izmanto vairākus uzreiz.
Piemēri no dažādiem posmiem
Visi piemēri ir apkopoti no vairākiem stāstiem. Situācijas atšķiras, mehānisms ir viens: vajadzība, piedāvājums tieši tai, āķis un atņemšana tajā pašā vietā.
- 24 gadi, pirmais darbs Rīgā. Vecāka kolēģe viņu „paņem zem spārna”, pēc mēneša jau dzīvo kopā, pēc gada viņa lemj, kam viņš drīkst zvanīt. Viņš domāja, ka tā izskatās pieaugušas attiecības.
- 32 gadi, gribēja ģimeni. Viņa pirmajā mēnesī runāja par bērnu vārdiem. Pēc kāzām bērni kļuva par sviru: „Ja tu aiziesi, tu viņus neredzēsi.”
- 41 gads, trīs mēneši pēc šķiršanās. Viņa teica, ka bijusī sieva viņu nekad nenovērtēja. Pēc pusgada viņš atvainojās par katru ziņu savai meitai.
- 63 gadi, atraitnis. Viņa ieradās ar pīrāgiem un siltumu. Pēc gada pieaugušie bērni bija „mantkārīgi”, un viņš pārrakstīja māju.
- 19 gadi, pirmā nopietnā mīlestība. Viņam bija 27, dzīvoklis un plāns. Pēc gada viņa nevarēja nopirkt kafiju, neatskaitoties.
- 29 gadi, grūtniecības sestais mēnesis. Pirmo reizi viņš sagrūda viņu pret sienu. Pēc tam raudāja un solīja, ka tas ir stresa dēļ. Viņa palika, jo „bērnam vajag tēvu”.
- 38 gadi, vientuļā māte. Viņš mīlēja viņas dēlu kā savu. Pēc gada dēls baidījās no viņa soļiem gaitenī, un viņa baidījās dēlam atņemt vēl vienu tēvu.
- 52 gadi, bērni aizgājuši no mājām. Viņš solīja jaunu dzīvi pie jūras. Viņa pārdeva dzīvokli, un pēc diviem gadiem dzīvoja viņa mājā pēc viņa noteikumiem.
Viens piedāvājums, dažādi posmi
Mehānisms ir viens, bet vārdi mainās atkarībā no tā, pēc kā tavs posms ilgojas. Pats par sevi neviens no šiem teikumiem neko nepierāda. Normāli cilvēki arī saka siltus vārdus. Atšķirību redz laikā: vai vārdi kļūst par rīcību, ko tu vari pārbaudīt, vai par sviru.
Visos sešos teikumos ir tas pats: otrs dod tieši to, pēc kā posms ilgojas (būt pieaugušam, būt novērtētam, nebūt vienam), un uzreiz uzbūvē „mūs pret viņiem”: pret vecākiem, pret bijušo, pret pieaugušajiem bērniem. Tas ir izolācijas sākums, un tas izskatās pēc mīlestības.
Viens cilvēks, divi posmi
Daudziem tas notiek vairāk nekā vienu reizi. Tas nav tāpēc, ka „tu pievelc tādus”. Tas ir tāpēc, ka pirmais posms iemācīja mēru, bet otrs posms atkal atvēra durvis.
Apkopots no vairākiem stāstiem. Aivaram 17 gados bija pirmā draudzene, kura pārbaudīja viņa telefonu un raudāja, ja viņš gāja pie draugiem. Viņa māte darīja līdzīgi: apvainojās, ja Aivars dzīvoja savu dzīvi. 23 gadu laulība ar mierīgu sievieti beidzās, kad viņa aizgāja. Trīs mēnešus pēc šķiršanās, 44 gados, Aivars satiek Ilzi. Viņa saka, ka viņš ir pelnījis būt novērtēts, un pēc mēneša ievācas. Pēc gada Ilze kontrolē viņa algu un saziņu ar bērniem. Aivars jūtas kā 17 gados, tikai tagad viņam ir vēl mazāk spēka.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Apkopots no vairākiem stāstiem. Ingai 15 gados bija puisis, 21 gadu vecs, kurš noteica, ar ko viņa drīkst tikties. Viņas tēvs mājās bija kā laika ziņas. Pēc tam 20 mierīgi gadi, bērni, darbs. 58 gados viņas vīrs nomirst. Pēc pusgada Inga internetā iepazīst Valdi, kurš raksta katru rītu un saka, ka viņa ir vienīgā, kas viņu saprot. Pēc trim mēnešiem viņš lūdz aizdevumu, pēc sešiem ievācas viņas dzīvoklī, un Inga vairs nerunā ar meitu, jo „meita viņu nekad nav pieņēmusi”.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Abos stāstos otrs posms (šķiršanās, sēras) atvēra durvis, bet pirmais posms (pusaudža gadi, vecāks mājās) jau bija iemācījis, ka šāda mīlestība ir „normāla”. Par to, kāpēc tas atkārtojas, ir nodarbība Kāpēc tas atkārtojas. Ja tu pēc 20 vai 30 gadiem jūti, ka tev nav pie kā atgriezties, jo visu pieaugušo dzīvi pavadīji šādās attiecībās, izlasi Kad nav pie kā atgriezties.
Normāli vai vardarbība?
Satikt kādu grūtā dzīves brīdī nav sarkanais karogs. Daudzas labas attiecības sākas tieši tad, kad kādam ir grūti. Atšķirība ir tajā, ko otrs dara ar tavu grūto brīdi.
Kritērijs, kas der jebkurā posmā: vai otrs tavā grūtajā brīdī padara tavu pasauli lielāku vai mazāku? Veselīgs partneris vēlas, lai tev ir draugi, ārsts, nauda un sava balss. Cilvēks, kurš grib kontrolēt, vēlas būt vienīgais, kas tev ir.
Kas tas nav
- Vajadzība nav vājība. Katram dzīves posmam ir sava vajadzība. Vēlēties ģimeni 33 gados, mierinājumu pēc zaudējuma vai biedru 70 gados ir cilvēcīgi.
- Ātrums pats par sevi nav pierādījums. Daži pāri pēc šķiršanās vai pēc zaudējuma satiekas un ātri saprot, ka tas ir uz ilgu laiku, un viņiem viss izdodas. Signāls ir nevis ātrums, bet tas, vai tev paliek sava nauda, savi cilvēki un sava balss.
- Posms neizskaidro visu, un tas neattaisno. Tas, ka tu biji ievainojamā brīdī, nenozīmē, ka tu esi „vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga”. Atbildība par vardarbību ir tam, kurš to dara.
Arī šo tēmu var pagriezt pret tevi: „Tu vienkārši biji izmisumā, tāpēc tagad visu redzi kā vardarbību.” Izmisums var padarīt tevi ievainojamāku. Bet tas neizdomā to, kas notiek. Skaties uz trim lietām, kas der vienmēr: vai tas atkārtojas atkal un atkal, kurai pusei tas vienmēr nāk par labu un ko tas nodara tev.
Vai otrs ir narcists?
Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību paši pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”.
Nosaukums nav svarīgs. Svarīgs ir tas, kas notiek atkal un atkal. Ja tavs grūtākais dzīves brīdis tika izmantots, lai tevi piesaistītu un kontrolētu, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, tāpēc ceļš uz priekšu ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši: Drošības plāns. Un normālas attiecības neliek tev naktīs domāt, vai traks esi tu. Ja tā notiek, šis apjukums pats ir signāls: lasi par gāzlaitingu un nodarbību Apjukums ir simptoms.
Ko darīt tagad
- Atrodi savu posmu tabulā un izlasi savu rakstu. Ja posmi pārklājas, izlasi abus.
- Nesaki otram, ka esi sapratis vai sapratusisapratissapratusi, kā tas notika. Stāstīt cilvēkam, kurš kontrolē, „es sapratu, kāpēc es tev tā pieķēros” nozīmē iedot viņam jaunu karti. Runā ar drošiem cilvēkiem.
- Atjauno to, ko tavs posms atņēma. Pusaudzim tas ir drošs pieaugušais. Studentam tīkls. Jaunam vecākam atbalsts un miegs. Sērojošam laiks. Vecākam cilvēkam pieaugušie bērni un kontrole pār savu naudu.
- Izveido drošības plānu, pirms kaut ko paziņo: Drošības plāns.
- Zvani. 116 123 ir krīžu tālrunis, bez maksas, visu diennakti, arī krieviski un angliski, un tur zvana arī vīrieši. 116 006 ir noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā. Draudu gadījumā 112. Ja tev ir mazāk par 18, 116 111 ir bezmaksas uzticības tālrunis bērniem un pusaudžiem.
- Izvēlies speciālistu, kurš saprot vardarbību. Ne katrs psihologs Latvijā ir mācījies par narcistisku vardarbību un traumu, un labu gribošs speciālists bez šīm zināšanām var ieteikt „izrunāt to ar otru” vai pāru terapiju, kas vardarbības laikā var padarīt situāciju bīstamāku. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus? Vai zina vārdus gāzlaitings un traumatiskā saikne? Vai nespiež uz kopīgām sesijām vai „izlīgumu”? Vai domā par tavu drošību? Ja pēc sesijas jūties vainīgāk, meklē citu.
- Līdz tam: Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe un viena no pazīstamākajām narcistiskās vardarbības ekspertēm: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmata „It’s Not You” (2024). Viņas materiāli ir angliski.
Mīts
Iedziļinies
- Kā piesaiste notiek tik ātri: Kā viņi tik ātri piesaista.
- Kā izvēlas un pārbauda: Kā viņi izvēlas upurus.
- Kā sākums izskatās pa nedēļām: Pirmie mēneši.
- Kāpēc ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne.
- Tava vecākā sāpe: Brūces un āķi.
- Viss aplis: Cikls no sākuma līdz beigām.
- Kad tas atkārtojas: Kāpēc tas atkārtojas.
- Kā to dara sievietes: Kad narciste ir sieviete. Kāpēc vīriešiem netic: Vīrieši kā upuri.
- Kā to dara vīrieši: Kad narcists ir vīrietis.
Saistīts
Avoti
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. New York: The Open Field / Penguin Life.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.
- Dutton, D. G., & Painter, S. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
- Arnett, J. J. (2000). Emerging adulthood: A theory of development from the late teens through the twenties. American Psychologist, 55(5), 469–480.
- Stroebe, M., Schut, H., & Stroebe, W. (2007). Health outcomes of bereavement. The Lancet, 370(9603), 1960–1973.
- Campbell, J. C., Webster, D., Koziol-McLain, J., et al. (2003). Risk factors for femicide in abusive relationships: Results from a multisite case control study. American Journal of Public Health, 93(7), 1089–1097.
- Whitty, M. T., & Buchanan, T. (2012). The online romance scam: A serious cybercrime. Cyberpsychology, Behavior, and Social Networking, 15(3), 181–183.